Skolas direktors par jaunā finansējuma modeļa ieviešanu: “Es gribu pajautāt politiķiem: cik ilgi var muļļāties?”

Skolu direktori un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji pauž, ka jaunais skolu
finansēšanas modelis, ko paredzēts ieviest nākamajā mācību gadā, ne tikai uzlabos
pedagogu un skolu atbalsta personāla darba apstākļus, bet arī sekmēs izglītības
kvalitāti un motivāciju jauniem talantīgiem cilvēkiem strādāt izglītības jomā.
 

Izglītības kvalitātes uzlabošana un pedagogu noturēšana mazākās skolās
Guntas Paslauskas vadītajā Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolā pēdējos gados
notikušas būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar pāreju no speciālās izglītības iestādes uz
vispārizglītojošas iestādes modeli, kurā īsteno iekļaujošu izglītību.
 

Skolā šobrīd mācās 138 skolēni, no kuriem tikai 30 izglītojas vispārizglītojošajā
programmā, pārējie – speciālajās programmās, tostarp programmā bērniem ar
mācīšanās traucējumiem un programmā bērniem ar garīgās veselības traucējumiem.
 

Šie bērni apgūst vispārizglītojošo saturu, taču viņiem nepieciešams papildu atbalsts.
Paslauska uzsver, ka jaunais finansējuma modelis skolai ļautu nodrošināt šo papildu
atbalstu, kā arī sadalīt klases mazākās grupās, it īpaši tāpēc, ka lielākā daļa skolēnu
prasa individuālu pieeju.
 

“Uz nākotnes modeli mēs skatāmies ļoti cerīgi – ka mēs varēsim vēl plašāk darboties
un sniegt individuālu atbalstu bērniem, lai viņi varētu sekmīgi mācīties, viņi
neizkristu no mācību aprites un pabeigtu pamatskolu,” saka Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta Paslauska.
 

Piemēram, 5. klasē šobrīd ir iekļauti 13 skolēni no divām speciālās izglītības
programmām, tā skaitās maza klase, bet būtu ļoti vērtīgi to sadalīt divās klasēs, lai
varētu labāk pielāgot mācību saturu katra skolēna individuālajām vajadzībām
Īstenojot modeli “Programma skolā”, šīs divas speciālās izglītības programmas varētu sadalīt divās klasēs, izveidojot “ļoti maza klase” vai “maza klase”.

Direktore uzsver, ka jaunais finansēšanas modelis palīdzēs noturēt esošus pedagogus un piesaistīt jaunus. 

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pedagogi, kuri nereti aiziet no darba skolā nestabilo darba apstākļu dēļ. Ar jauno modeli tiek ieviesta lielāka stabilitāte – tiek nodrošināta vienlīdzīga atalgojuma bāze gan mazajām, gan lielajām skolām, kas radīs drošāku vidi un piesaistīs vairāk talantīgu pedagogu,” uzskata Paslauska. 

Paredzamība un stabilitāte veicinās arī pedagogu motivāciju strādāt ilgtermiņā, tādējādi veidojot stabilu un zinošu pedagogu komandu.

Savukārt Saldus novada Druvas vidusskolā ir 500 skolēnu no 1. līdz 12. klasei un vēl
98 bērni pirmskolā. Druvas vidusskola ir viena no tām, kas cer uz pozitīvām pārmaiņām, jo jaunais modelis paredz vairāk atbalsta personāla slodzes un labākas
iespējas samaksāt par gatavošanos stundām. Tie ir būtiski priekšnoteikumi mācību
kvalitātes uzlabošanai un jauno speciālistu piesaistīšanai.
 

Jaunais modelis, protams, neatrisina skolotāju atalgojuma jautājumu, bet sakārto
finansēšanas sistēmu, padarot to godīgāku, paredzamāku un stabilāku.
 

Atbalsts speciālajai izglītībai un talantu attīstībai

Skolu direktori īpaši akcentē atbalstu speciālās izglītības un talantīgo skolēnu
vajadzībām, kas būs nodrošināts ar papildu finansējumu atbalsta personāla piesaistei.
 

Paslauska skaidro: “Papildu finansējums atbalsta personālam, piemēram, psihologiem un logopēdiem, ir kritiski svarīgs. Esot šim papildu atbalstam, mēs varēsim labāk strādāt ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, un nodrošināt viņiem iespēju
pilnvērtīgi iesaistīties mācību procesā.”
 

Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs norāda, ka viņa vadītājai mācību
iestādei ir svarīgi sniegt atbalstu ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī
talantīgajiem skolēniem.
 

“Līdz šim bieži vien pietrūka papildu resursu darbam ar talantīgajiem bērniem, viņu
attīstībai. Jaunais finansēšanas modelis ļaus līdzsvarot šo palīdzību un vairāk atbalstīt skolēnus, kuriem piemīt īpašs talants,” saka Beļkevičs.
 

Autonomija un efektīvāka līdzekļu plānošana

Lielāka autonomija skolu direktoriem plānot un pārdalīt līdzekļus, kā arī noteikt
finansējuma sadali atbilstoši skolas vajadzībām ir būtisks jaunā modeļa ieguvums,
uzskata arī izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku un procesu
pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa.
 

“Skolēnu vajadzības konkrētajā izglītības iestādē vislabāk zina skolu direktori, tāpēc
iespēja plānot resursus saskaņā ar prioritātēm, piemēram, piešķirt papildu līdzekļus
mazākām klasēm vai īpašiem izglītības projektiem, ļaus efektīvāk izmantot
finansējumu,” saka Kanaviņa.
 

Šī autonomija veicinās mērķtiecīgu resursu izmantošanu un stiprinās izglītības
kvalitāti katrā konkrētajā skolā.
 

Direktori paši varēs plānot līdzekļu izmantošanu, piemēram, nodrošināt papildu
vietnieku iekļaujošas izglītības jautājumos, bibliotekāri vai citus speciālistus.
“Ja es jau vasarā zinu, ka finansējums būs pietiekams, varu laikus plānot un aizpildīt
nepieciešamās vakances, īpaši iekļaujošajai izglītībai un bērniem ar mācīšanās
traucējumiem,” saka Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta
Paslauska.

Jaunais modelis ļaus vadītājiem elastīgi pielāgot finansējumu atbilstoši skolas reālajām vajadzībām, sniedzot iespēju nodrošināt gan kvalitatīvu mācību procesu, gan papildu atbalsta pakalpojumus.

Druvas vidusskolas direktors norāda, ka jaunais finansēšanas modelis ieviesīs lielāku
skolu autonomiju, ļaujot direktoriem efektīvāk rīkoties ar piešķirto finansējumu: “Tas ļauj efektīvāk plānot un izmantot līdzekļus, lai risinātu specifiskas mūsu skolas
prioritātes, piemēram, nodrošināt vajadzīgo atbalsta personālu vai papildu līdzekļus
talantīgo skolēnu attīstībai.” Viņš akcentē, ka jaunā sistēma ļaus pielāgot atalgojumu un slodzes atbalsta personālam, piemēram, psihologiem, logopēdiem un sociālajiem darbiniekiem.
 

Kanaviņa uzsver, ka jaunā modeļa mērķis ir veidot prognozējamu izglītības vidi:
“Paredzamība ļauj skolām plānot ilgtermiņā, un skolas mērķis ir nodrošināt izglītības
pieejamību un kvalitāti neatkarīgi no izglītības iestādes lieluma vai atrašanās vietas.”
Viņa atzīst, ka tas būs vērtīgs ieguvums ne tikai skolām, bet arī vecākiem un
sabiedrībai kopumā.
 

Gan skolu direktori, gan Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt, ka 2009. gadā
ieviestā skolu finansēšanas kārtība “Nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlusi un ka vēl
šā gada budžetā jāatrod līdzekļi jaunā finansējuma modeļa “Programma skolā”
ieviešanai.
 

“Izglītības sistēmas finansējuma modeļa sakārtošana ir priekšnoteikums, lai ietu uz
priekšu. Es gribu pajautāt politiķiem: cik ilgi var muļļāties?” – tā Druvas vidusskolas
direktors.