Vecāku organizācijas vadītāja: izglītībai nav jābūt veiksmes spēlei

Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā “Programma skolā” ir būtisks solis, lai
nodrošinātu vienlīdzīgu un augstas kvalitātes izglītību visiem bērniem neatkarīgi no
viņu dzīvesvietas.
 

“Vecākiem jābūt drošiem par to, ka viņi varēs uzticēt savus bērnus jebkurai skolai
Latvijā, zinot, ka tur tiks nodrošināta iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību. Programmas
ieviešana varētu būt būtisks solis izglītības kvalitātes uzlabošanas virzienā. Jaunu
atbalsta rīku ieviešana skolotājiem un skolu finansējuma optimizācija palīdzēs uzlabot gan mācību līdzekļu pieejamību, gan celt pedagogu prestižu, kas nodrošinās izglītības kvalitāti ilgtermiņā,” uzsver Akmentiņa-Smildziņa.
 

Akmentiņa-Smildziņa atgādina, ka Latvijā skolēnu skaits turpina samazināties, taču,
viņasprāt, šā brīža “skolu tīkla optimizēšana nedrīkst tikt risināta mehāniski,
galvenokārt domājot par izdevumu samazināšanu. Uzmanības centrā ir jābūt skolēnu labbūtībai un izglītības kvalitātei”. Viņa akcentē nepieciešamību mainīt fokusu: “Tagad reizēm šķiet, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta skolotāju atalgojumam. Tas ir svarīgi, taču nedrīkst pazust uzsvars uz izglītības kvalitāti.”
 

Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka ar izglītību saistītus jautājumus nedrīkst atlikt
vai risināt atsevišķi, jo tie visi ir savstarpēji saistīti. “Izglītības sistēmā nav neviena
jautājuma, ko varam atlikt vai ignorēt,” saka vecāku organizācijas vadītāja, piebilstot, ka izglītība ir mūsu valsts nākotne un tagad skolas solos sēž tie bērni, kas šo nākotni veidos. “Tā ir mūsu, sabiedrības, atbildība nodrošināt viņiem labu izglītību.”
 

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā “Programma skolā” risina gan pedagogu
atalgojuma, gan izglītības kvalitātes aspektu, lai skola varētu nodrošināt nepieciešamo individuālo atbalstu gan talantīgajiem skolēniem, gan tiem, kuriem ir mācīšanāsgrūtības. Šobrīd pedagogiem bieži trūkst resursu un laika, lai pievērstos katram bērnam, īpaši lielākās klasēs, kurās ir 25 un vairāk skolēnu. Tādās klasēs skolotājs nereti automātiski pievēršas tiem, kas netiek līdzi programmai, atstājot novārtā pārējos audzēkņus.

Akmentiņa-Smildziņa atzīmē, ka skolotājiem ir jāsaņem atbilstošs atbalsts, materiāli
un asistenti, lai viņi varētu ne tikai pamanīt katra bērna vajadzības klasē, bet arī tās
nodrošināt. Šobrīd pirms katra mācību gada daudzas Latvijas skolas saskaras ar lielu neskaidrību par pieejamā finansējuma apjomu, jo tas ir atkarīgs no mainīgā skolēnu skaita. “Programma skolā” paredz stabilus finansējuma piešķiršanas pamatprincipus, kas ļaus skolām plānot budžetu un nepieciešamo atbalsta personālu jau pirms mācību gada sākuma.
 

“Paldies vecāku organizācijai “Mammām un Tētiem” par aktīvu pozīciju un iesaisti
modeļa izstrādē. Ar jauno modeli skolām tiek nodrošināta lielāka autonomija un
iespēja piesaistīt vairāk atbalsta personāla – sociālos pedagogus, logopēdus, pedagogu palīgus. Tas nozīmē, ka skolotājiem būs reālākas iespējas strādāt ar katru bērnu individuāli neatkarīgi no tā, vai viņš saskaras ar mācību grūtībām vai – tieši otrādi – ir talantīgs un viņam ir nepieciešami izaicinošāki uzdevumi,” saka izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku un procesu pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa.
 

“Programma skolā” ir viens no būtiskākajiem izglītības kvalitātes uzlabošanas soļiem, un organizācija “Mammām un Tētiem” ir aktīvi sekojusi līdzi jaunā finansēšanas modeļa izstrādei – tā iestājas par izglītības kvalitāti, pieejamību un aicina valdību ieviest jauno izglītības finansēšanas modeli jau ar nākamo mācību gadu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu izglītību Latvijas bērniem visos reģionos.