Eiropas bērnu krīze: jauni dati atklāj šausminošu iedzīvotāju skaita samazināšanos visā ES

Divciparu procentuālais samazinājums tika reģistrēts vissmagāk skartajās valstīs, un Rumānijā tas sasniedza 13,9 %. Dzimstības rādītāju samazināšanās ir izraisījusi brīdinājumus par gaidāmo iedzīvotāju skaita sabrukumu, kas, pēc ekspertu domām, novedīs pie Rietumu ekonomikas sabrukuma.

Lai izvairītos no postošām sekām, būs nepieciešama imigrācija, brīdina demogrāfi, kas iedziļinājušies šajā jautājumā. 

Pretējā gadījumā arvien sarūkošā dzimstība var radīt situāciju, kad lielvalstīs būs pārāk maz gados jaunu cilvēku, lai strādātu, maksātu nodokļus un rūpētos par vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Pēc Rumānijas vislielākais dzimstības samazinājums gada laikā bija vērojams Polijā (10,7 %), Čehijā (10 %), Latvijā (9,2 %) un Slovākijā (7,7 %).

Ievērojams samazinājums bija vērojams arī turīgajās ES valstīs, tostarp Francijā un Vācijā. Tikai piecās valstīs - Maltā (3,6 %), Portugālē (2,4 %), Bulgārijā (1,1 %), Kiprā (1 %) un Īrijā (0,5 %) - kopējais dzimušo skaits palielinājās.

Visās ES valstīs dzimstības līmenis - vidējais bērnu skaits uz vienu dzemdētāju - ir krietni zemāks par 2,1 dzimstības atjaunošanas koeficientu, kas ir nepieciešams, lai iedzīvotāju skaits nemainītos.

Eksperti uzskata, ka šī tendence daļēji skaidrojama ar to, ka sievietes koncentrējas uz izglītību un karjeru un pāri ar bērnu radīšanu nogaida līdz vēlākam vecumam. Daži eksperti uzskata, ka arī nestabilā ekonomika un dzīves dārdzības krīze attur cilvēkus no bērnu radīšanas, par ko liecina vienlaicīgais abortu skaita pieaugums.

Dzimstības rādītāju samazināšanās nozīmē, ka pasaules lielākajām ekonomikām būs jākļūst atkarīgākām no imigrācijas, jo sabiedrība noveco.

Jebkurš dzimstības samazinājums - apvienojumā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri, pateicoties medicīnas sasniegumiem, dzīvo ilgāk - radīs krasas izmaiņas iedzīvotāju demogrāfijā, kad vecāka gadagājuma cilvēku skaits būs lielāks nekā jauniešu skaits.

Eksperti bažījas, ka tādējādi būs pārāk maz nodokļu maksātāju, lai finansētu sabiedriskos pakalpojumus, pārāk maz darbinieku, kas ieņemtu svarīgus amatus veselības un sociālās aprūpes dienestos, un pārāk maz cilvēku, lai iegādātos mājokļus un automašīnas, kas izjauks pasaules ekonomiku.

Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas doktore Natālija Batačare sacīja, ka šīs tendences pilnībā mainīs pasaules ekonomiku un starptautisko spēku līdzsvaru. Pagājušajā gadā publicētajā rakstā par nepietiekama iedzīvotāju skaita draudiem viņa sacīja: “Sekas ir milzīgas. Šīs nākotnes dzimstības un dzimušo skaita tendences pilnībā mainīs pasaules ekonomiku un starptautisko spēku līdzsvaru un radīs nepieciešamību reorganizēt sabiedrību.”

Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk straujāk nekā citās ES valstīs

Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir vislielākais kritums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētais informatīvais apskats "Demogrāfija".

Arī dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā sarūk straujāk nekā vidēji ES. Pērn Latvijā bija 7,7 dzimušo uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr ES - 8,2.

Vēl 2021.gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija vienāds ar ES vidējo rādītāju, taču ar katru gadu tas turpina samazināties. Pēdējo 10 gadu laikā augstākais Latvijas rādītājs bija 2016.gadā, kad dzimušo skaits paaugstinājās un bija ceturtais labākais rādītājs starp ES dalībvalstīm.

Tikmēr atbalsts jaunajām ģimenēm netiek pārskatīts gadiem ilgi!

Labklājības ministrija prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā bija iesniegusi virkni priekšlikumu, t.sk. paredzot pārskatīt ģimeņu materiālo atbalstu. Plāns paredzēja no 2025. gada aprīļa palielināt bērna kopšanas pabalstu no 171 eiro līdz 377 eiro, bet no 1. februāra bērna piedzimšanas pabalstu palielināt no 421 eiro uz 724 eiro, taču izmaiņas budžetā netika ietvertas naudas trūkuma dēļ. 

Labklājības ministrs cer, ka, ja ne nākamgad, tad ar 2026. gadu kādas izmaiņas šajā jomā varētu tikt pieņemtas. 

Tikmēr demogrāfe, Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra pētniece Zane Vārpiņa “Mammamuntetiem.lv” skaidroja, ka šī dzimstības lejupslīde un samazināšanās notiek un noteikti turpināsies arī nākamajos gados, nekāds pārsteigums tas gan neesot. 

“Primāri tas ir saistīts ar to, ka 90. gados bija ļoti zema dzimstība, kā dēļ tā paaudze, kura šobrīd ir bērnu radīšanas vecumā, ir daudz mazāka. Tātad pirmais skaidrojums ir iedzīvotāju vecuma struktūras loma. No iepriekšējiem gadiem mēs redzam to, ka dzimstība ir vēl zemāka, nekā tā bija prognozēta un tas ir tas, kas ir satraucoši."

Līdzās iedzīvotāju vecuma struktūrai demogrāfe min arī drošības faktoru, kas varētu būt atstājis iespaidu uz dzimstības līkni tieši pēdējos gados. “Ir lielāka nedrošība ģimenēs, kas saistīta ar ģeopolitisko situāciju. Varētu pieņemt,  ka ir kaut kāds kritums arī dēļ Ukrainā notiekošās kara darbības. Ekonomiskā situācija cilvēkiem nav radikāli kritusies, lai tas tik ļoti ietekmētu to, ka dzimstība samazinās attiecībā pret paredzamo samazināšanos,” skaidro Vārpiņa.

Kas jādara, lai šo kritumu samazinātu?

“Tas ir lielais jautājums, ja kāds uz to mācētu precīzi atbildēt, tad visa Eiropa būtu daudz labākā situācijā, jo tās tendences šādas ir visā Eiropā un arī Skandināvijas valstīs, ko vienmēr esam ņēmuši par tādu modeli, kas ļoti atbalsta ģimenes, kur ir augsti pabalsti, kur ir abu vecāku iesaiste un visi atbalsta pasākumi ļoti labā līmenī, pat tur mēs redzam, ka ir dzimstības kritums. Tas norāda uz to, ka valstīm ar savām politikām ir ierobežotas iespējas. Es domāju, ka Latvijā šajā jomā ir vēl potenciāls. Ar atbalsta pasākumiem Latvijā vēl varētu šo dzimstību stimulēt.”