"Programma skolā" jāievieš 1. septembrī, bet trūkst finansējuma!

Čakša ar Siliņu tikās ceturtdien, lai tostarp pārrunātu reformas ieviešanu.

"Es saņēmu skaidru atbildi - premjere arī redz, ka modeļa īstenošanai ir jāsākas. Šobrīd ir jāsaprot, kā mēs šo naudas apjomu nodrošināsim," sacīja Čakša, piebilstot, ka turpinās diskusijas ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.

Vienlaikus viņa atturējās komentēt, kur varētu meklēt reformai nepieciešamo finansējumu, norādot, ka tas ir jautājums Finanšu ministrijai. Kā viena no versijām tiekot izskatīta iespēja finansējumu meklēt citu ministriju budžetos.

Skaidrību par pieejamo finansējuma apjomu Čakša sola līdz marta sākumam. No tā būšot atkarīgs, vai modeli ieviesīs pilnā apjomā vai daļēji.

Pēc politiķes sacītā, šobrīd tiek izskatīti vairāki scenāriji, kā modeli ieviest pakāpeniski, un izvērtēti visi riski. Piemēram, reformas sākumā modeli ieviestu ne pilnā apjomā vai sākotnēji iesaistītos daļa pašvaldību.

""Programma skolā" ir kritiski svarīga lieta, lai mēs virzītos tālāk," sacīja Čakša, piebilstot, ka reforma skar jautājumus, saistītus ar drošību, ekonomisko attīstību un ģimeņu atbalstu.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē nolēma valdība. Tas arī ļautu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ieviest reformu ar 1.septembri.

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums IZM budžetā šogad netika paredzēts.

Ko paredz jaunais modelis? 

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.