Uzmākšanās skandāls, kas satricināja visu Latviju: kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta lietu pret Mūzikas akadēmijas pasniedzēju

2024. gada 8. martā Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” autore veidoja sižetu par seksuālu uzmākšanos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (turpmāk tekstā – JVLMA), kurā anonīmi intervētas 7 sievietes. Personas, kuras tika intervētas sižetā, vēlējās palikt anonīmas un lūdza neizpaust trešajām personām identificējošu informāciju. Raidījuma “Kultūršoks” sižetā paustā informācija izraisīja plašu sabiedrības rezonansi. 

Īsi pēc tam, 2024. gada  13. martā, Valsts policija saņēma arī JVLMA rektora iesniegumu ar lūgumu izvērtēt raidījumā paustās ziņas un nekavējoties tika uzsākta resoriskā pārbaude. Lai arī policijai ir ziņas par vismaz piecām studentēm, kas varētu būt cietušas no seksuāla rakstura noziegumiem, tikai divas no studentēm bija gatavas ar policiju sadarboties. 

 

Turklāt secināts, ka viena no audzēknēm ir cietusi ilgstoši – 10 gadus.

Jau sākotnēji policija guva ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas bija par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktas vairākas procesuālās un izmeklēšanas darbības, vairākas nopratināšanas, aptaujas, lai procesuāli nostiprinātu iegūtās ziņas. Kopumā kriminālprocesā liecības iegūtas vairāk kā no 60 personām.

Liecības norāda uz to, cik lielā mērā pasniedzējs ir bijis autoritatīvs komunikācijā ar studentiem, ieņemot “monopolu” mūzikas nozarē. No viņa viedokļa studiju un ne tikai studiju laikā bija atkarīgs katrs students. Būdams viens no ietekmīgākajiem mūziķiem attiecīgajā nozarē, tieši viņš nodarbojās ar vairākiem projektiem un mūzikas pasākumu organizēšanu un realizēšanu  Latvijā un citās Baltijas valstīs. Ņemot vērā iepriekš minēto JVLMA gan esošie, gan bijušie studenti, kuri tika iesaistīti šo pasākumu realizēšanā, bija faktiski atkarīgi no konkrētā pasniedzēja.

Tāpat noskaidrots, ka JVLMA pasniedzējs, būdams vadošajos amatos un apzinoties savu autoritāti un ietekmi, ieguva studējošo uzticību un gandrīz pilnīgu psiholoģisko pakļāvību viņam. 

Pasniedzējs ar studentēm bija izveidojis pakārtotas attiecības, kurās studentes pilnīgi viņam uzticējās un pakļāvās, kā arī bija psiholoģiski atkarīgas no pasniedzēja. Un tajās ar cietušo pilnīgu pakļāvību un uzticēšanos viņam, pret pašu gribas tika veiktas dažāda rakstura seksuālas darbības. Studentes baidījās kādam sūdzēties un atklāt notikušā faktus.

Par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu 59 gadus vecais JVLMA pasniedzējs kriminālprocesā tika atzīts par aizdomās turēto. Vienlaikus tiesa viņam piemēroja drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegums, ar ko viņam tika liegts turpināt pildīt izglītības iestādē savus pienākumus.

Pirmstiesas izmeklēšanā ir savākti pierādījumi aizdomās turētā vīrieša saukšanai pie atbildības pēc Krimināllikuma 159. panta pirmās daļas un Krimināllikuma 160. panta pirmās daļas. 

 

Un šā gada 24. janvārī kriminālprocess nosūtīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.