"Ja būtu tik slikti, jau būtu sen izšķīrušies!" Sākas jauna sociālā kampaņa

“Realitāte ir skarba – mājas, kam vajadzētu būt drošākajai vietai, daudziem joprojām ir vide, kurā valda bailes, sāpes un pastāv dzīvības apdraudējums. Vardarbība ģimenē var notikt jebkur, visdažādākajos veidos un izpausmēs. Tāpēc mums ir jāapzinās, kas ir vardarbība ģimenē, kā to atpazīt un kā palīdzēt droši – neapdraudot ne cietušo, ne sevi –, un kā brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, sniegt atbalstu radiem, draugiem, kaimiņiem un ikvienam līdzcilvēkam. Vardarbība ģimenē nav privāta ģimenes lieta, ar kuru jātiek galā pašu spēkiem – pret to jāiestājas visiem kopā. Mums tas jārisina visaptveroši: gan valsts, privātā sektora un kopienas mērogā, gan katram individuāli,” ilgtermiņa iniciatīvas “Pamani vardarbību” jaunās sociālās kampaņas ieskaņā stāsta IKEA vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova.

Vardarbība ģimenē ietekmē gan cietušo, gan apkārtējos. Vardarbības gadījumi izraisa domino efektu, kas skar ģimenes, vājina kopienas un kaitē sabiedrībai kopumā. Ar iniciatīvas “Pamani vardarbību” jauno sociālo kampaņu IKEA vēlas aicināt līdzcilvēkus būt vērīgiem, pamanīt notiekošo un piedalīties pozitīvu pārmaiņu ieviešanā.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme atklāj: “Svarīgākais ir laikus pamanīt vardarbību, neklusēt un būt līdzās cietušajiem, jo daudz vienkāršāki vardarbības novēršanas risinājumi ir iespējami, kad pamanītas pašas pirmās vardarbības pazīmes. Ikviens, kas cieš no vardarbības vai ir tās liecinieks, var vērsties policijā, lai to apturētu, kā arī palīdzēt cietušajiem meklēt palīdzību pašvaldību sociālajos dienestos un nevalstiskajās organizācijās. Tāpat vardarbībā cietušajiem ir pieejami atbalsta pakalpojumi: drošs patvērums krīzes centros un krīzes dzīvokļos, konsultācijas un psihosociālais atbalsts.”

Viņa uzsver – lai vairāk cilvēku varētu saņemt tik ļoti nepieciešamo atbalstu, izpratne par vardarbību ģimenē ir pastāvīgi jāveicina, tai skaitā, sniedzot informāciju par to, kā un kur meklēt palīdzību. “Vardarbība Latvijā joprojām smagi skar daudzas ģimenes un bērnus. Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojusi vardarbību ģimenē, un katru gadu vidēji 1100 vecākiem tiek atņemtas aprūpes tiesības, visbiežāk vardarbības dēļ, tai skaitā atkarību izraisošo vielu ietekmē. Tādējādi vidēji trīs bērniem katru dienu nākas pamest savas mājas,” stāsta I. Kurme.

Sociālās kampaņas radošajā koncepcijā izceltas sabiedrībā bieži dzirdētas frāzes, kas var radīt maldīgu iespaidu par vardarbības patieso apmēru. Savukārt kampaņas izglītojošajā daļā, lai veicinātu izpratni un iedvesmotu pārmaiņām, sniegta informācija par vardarbības veidiem un pieejamo atbalstu, kā arī ekspertu atziņas. 

“Drosmīgus un uzmanību piesaistošus izteicienus, piemēram, “Viņi jau vienmēr strīdas” vai “Tā nav vardarbība – nevienu taču nesit”, kampaņā izmanto, lai izceltu sabiedrībā iesakņojušos frāžu patieso bīstamību. Tās var ne tikai attālināt pārmaiņas un palīdzības saņemšanu, bet arī radīt maldīgu iespaidu par vardarbības patieso apmēru un novērst uzmanību no problēmas būtības. Tāpēc kampaņas galvenais vēstījums – vardarbībai nav attaisnojuma – kalpo par atgādinājumu mums visiem būt vēl vērīgākiem,” skaidro Inga Filipova. 

Kampaņa sākas februāra sākumā visās Baltijas valstīs, ilgs līdz marta sākumam un ietver āra un digitālos medijus, mediju satura projektus ar izsmeļošiem stāstiem un ekspertu iesaisti, kā arī IKEA pašu komunikācijas kanālus.

Kampaņa ietverta IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīvā “Pamani vardarbību”, kas kalpo par vienu no veidiem, kā uzņēmums īsteno savu vīziju – radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tai skaitā drošu vidi mājās. Iniciatīva ietver trīs galvenos virzienus: izglītojošas aktivitātes sabiedrības informēšanai, praktiskas krīzes centru pārvērtības, kā arī darbinieku iesaistīšanu un atbalstīšanu, tai skaitā izglītošanu, psihologa ārkārtas palīdzību un brīvprātīgu darbu krīzes centros. Atbalsts krīzes centriem visās trīs Baltijas valstīs palīdz uzlabot vardarbībā cietušo pagaidu dzīves apstākļus. Kopš iniciatīvas sākuma 2020. gadā Baltijas valstīs labiekārtoti seši krīzes centri, kopumā atjaunojot vairāk nekā 1300 kvadrātmetru dzīvojamās platības, un pārvērtības turpināsies arī 2025. gadā.

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;
• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;
• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110.