Pašvaldībās veikta skolu reforma, bet solītā labuma nav! "Mums ir iespējamie risinājumi, kur šos 106 miljonus eiro varētu ņemt," norāda izglītības vadītāju prezidents

Jaunais pedagogu finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Reformas jāsāk ieviest septembrī, un tam nepieciešami 35 miljoni, bet nākamgad – 106 miljoni eiro. Budžetā tas netika ieplānots, kamēr liela daļa pašvaldību izpildījušas prasības. 

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļauj, ka risinājumu varētu rast, ja jauno finansēšanas modeli ieviestu pakāpeniski, nevis visā Latvijā un visās klašu grupās vienlaikus. Arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša LTV raidījumā “Aktuālais jautājums” norādīja – ja mēs noliekam kā prioritāti, ka izglītībai un izglītības kvalitātei ir nozīme, tad ir jautājums, kādā veidā mēs uz šīm prioritātēm ejam: “Izglītība visu laiku ir bijusi prioritātēs, arī šī gada budžetā tika ielikti 30 miljoni eiro. Lielā diskusija ir tas, kādā veidā šī nauda tika novirzīta. Manā skatījumā, mēs joprojām varam rast risinājumu, lai tiešām nodrošinātu šo finansējumu.” 

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns ir strikts: “Ja retorikā lietojam vārdu ”prioritāte", kas tagad ļoti daudz izskan intervijās, semināros, prezentācijās, darba grupā utt., tad tam ir jābūt arī segumam un darbiem. Mūsu kā asociācijas novērojumi liecina, ka šis vārds “prioritāte” publiskajā telpā tiek lietots primitīvi. Arī attiecībā uz izglītības reformu, jo pēc tā seko nākamais mazais vārdiņš “bet”.  Tā jau ir pretruna." 

Rūdolfs Kalvāns min piemēru: ģimenē vecākais brālis jutīs, ja mazā māsa vecākiem ir prioritāte, jo jaunāko māsiņu lutina, vis kaut ko viņai piedod, kaut ko vairāk pērk u.tml. “Nesaku, ka tā ir pareizi, bet tur ir segums. Attiecībā uz izglītības reformu mēs nejūtam šo īpašo segumu, ir tikai vārdi – prioritāte," viņš norāda. 

Vienlaikus Rūdolfs Kalvāns uzsver, ka kopumā direktoru saime “ir par šīm reformām, par kārtību un galvenais – par skaidrību. 

Mēs ticam, ka šī jaunā finansēšanas modeļa un tai pakārtoto skolu jautājumu risināšana ir absolūta prioritāte un esam gandarīti redzēt, cik daudz pašvaldības, arī politiskā vadība, spējuši pieņemt konkrētus lēmumus, 

skaidrot vecākiem, skolēniem un pārējiem ar reformām saistītās lietas un veikt izmaiņas. Ticam arī, ka jaunā modeļa ieviešana risinās jautājumus saistībā ar skolotāju pieejamību. Vismaz nekādā gadījumā nepasliktinās".

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valde vienojusies arī rakstiski paust savu nostāju ministru prezidentei, Finanšu ministrijai un atbildīgajai Saeimas komisijai par to, ka “uzstājam virzību nebremzēt, rast fiskālus risinājumus, politiskas vienošanās, un esam gatavi visādi iesaistīties ideju ģenerēšanā”. 

Līdztekus stingrajai nostājai vēstulē būšot minēti arī pavisam praktiski iespējamie risinājumi, kur šos skolu reformai nepieciešamos 106 miljonus eiro varētu ņemt. 

“Ja izglītības reforma ir prioritāte, kā visur un bieži tiek uzsvērts, tad nauda ir jāatrod. 

Piemēram, no tā sauktajiem cietajiem resoriem, kur apakšā nav cilvēku. Piemēram, ekonomika, satiksme, klimata enerģētika, VARAM utt.,” saka Rūdolfs Kalvāns, norādot, ka šīm nozarēm pamatā ir infrastruktūras un dažādi citi attīstības jautājumi, bet ne labklājības joma, iekšlietas, veselība, kultūra vai izglītība. “Tās ir tā dēvētās sociālās ministrijas, kur jebkādas izmaiņas ļoti tieši uzreiz ietekmē cilvēkus, jo skar nodarbinātos, sociālos dienestus, pansionātus, dažādu pabalstu saņēmējus, policiju, ugunsdzēsējus, skolotājus, ārstus utt., tāpēc arī uzskatāmas par prioritārām.” 

Rūdolfs Kalvāns pauž arī savu personisko viedokli, sakot, ka “divus gadus varam netaisīt jaunas šosejas, nebūvēt cietumus u. tml. Kas notiks? Labāk ieguldām cilvēkos. Akcents ir par prioritāti. Šim vārdam nevar sekot “bet”, jo prioritāte ir lutināšana, īpašā attieksme, bez kompromisiem. Tāpat kā tagad aizsardzības joma”.