Lielo pilsētu asociācija un izglītības ministre aicina valdību rast līdzekļus skolotāju algām

FOTO: Publicitātes foto
Pēc iespējas ātrāk ir jābūt lēmumam par modeļa “Programma skolā” ieviešanu un tam pieejamo finansējumu – līdz marta sākumam, jo pašreiz pašvaldības sagatavo un apstiprina nākamā gada budžetu.
Pēc iespējas ātrāk ir jābūt lēmumam par modeļa “Programma skolā” ieviešanu un tam pieejamo finansējumu – līdz marta sākumam, jo pašreiz pašvaldības sagatavo un apstiprina nākamā gada budžetu.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija norāda, ka daļēja finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana vai kā pilotprojekts atsevišķās pašvaldībās nav racionāls un ilgtspējīgs risinājums, un tas tikai vēl vairāk saasinās problēmas. Tā radīsies nevienlīdzība starp izglītības pieejamību un atalgojumu skolotāju vidū. Esošais modelis “Nauda seko skolēnam” nav ilgtspējīgs iepretim šī brīža demogrāfiskajai situācijai, kā rezultātā kvalitatīva un konkurētspējīga izglītība neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst mazāk pieejama. Ir jāiet ceļš, kurā mēs ieviešam “Programma skolā” pilnā apjomā. To simtprocentīgi ir izteikušas visas Latvijas lielo pilsētu pašvaldības, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” teica LLPA izpilddirektors Normunds Audzišs.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra, ka ieviešot modeli “Programma skolās” tikai daļēji (dažās pašvaldībās vai klašu grupās) pastāv risks, ka gan skolotāji, gan arī ģimenes, iespējams, pārvācās uz citām vietām jeb pašvaldībām, kur bērniem pieejama labāka izglītība: “Mēs esam situācijā, kur demogrāfiskā krīze ir pietiekami liela. Ja gribam, lai reģionos ir cilvēki un viņi saņem tādu pašu izglītību kā lielajās pilsētās, ir jāsper solis un jāmaina finansēšanas modelis, jo tā nodrošināsim, ka visiem bērniem Latvijā ir pieejama vienādi saturīga izglītība. Citādi skolotāji ir nevienlīdzīgā situācijā un līdz ar to arī bērni.”
Bet Normunds Audzišs norādīja, ka jaunajam modelim “Programma skolā” valsts budžetā nauda (ap 100 miljoniem eiro) jau atrastos, ja tagad “tērējam miljardus un nevaram saprast, kur tie palikuši”: “Simtprocentīgi jāiet modelis, kurā mēs “Programma skolā” ieviešam pilnā apjomā. Tāds ir Latvijas lielo pilsētu viedoklis. Vienkārši cītīgi jāpastrādā un jāpaskatās (kā tam atrast naudu), jo izglītība ir tas pamats, uzreiz aiz drošības faktora.”
Atgādinām, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi jaunu skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas sistēmu – modeli “Programma skolā”, kas paredz nomainīt pašreizējo kārtību – “Nauda seko skolēnam” un nodrošinātu taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā.