IZM finansējuma plāni izglītības monitoringam raisa bažas – gaidāmas izmaiņas?

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) teica, ka koalīcija ir vienojusies "pamainīt fokusu, liekot akcentu tieši uz bērnu labbūtību". Pēc premjeres vārdiem, līdz šim daudz runāts par pedagogu atalgojumu, sociālajām garantijām, bet ir svarīgi pievērsties arī skolēnu monitoringam un labsajūtai skolā. "Ir svarīgi uzklausīt nozari, un, ja būs nepieciešamas izmaiņas, to noteikti izdarīsim," solīja Siliņa.

"Progresīvo" politiķe Antoņina Ņenaševa pauda gandarījumu, ka IZM ir sadzirdējusi bažas, ka ir iespējami uzlabojumi monitoringa sistēmā. "Ceturtdien runāsim un lemsim kopā, vai projekts ir dzīvotspējīgs ar uzlabojumiem," pauda Ņenaševa, piebilstot, ka ar to ir jāveicina labāks izglītības process, kura centrā ir bērns.

Kā vēstīts, pagājušajā rudenī valdība nolēma par 21,288 miljonu eiro ieguldīšanu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gadam. Janvāra nogalē projekta pieteikums tika iesniegts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) priekšizskatīšanai.

Par IZM ieceri bažas pauduši gan Saeimas deputāti un partneri, gan Valsts kontrole. Neesot saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt. Izskanējušas arī bažas, ka daļa plānotās projekta aktivitātes pārklājoties ar citiem projektiem vai ir IZM vai tās institūciju pamatfunkcijas.

Kā vēstīts, no kopējā finansējuma izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai 8,6 miljonus eiro atvēlēs skolēnu snieguma monitoringam. Esošo izglītības datu monitorēšanas veidu IZM raksturo kā nepilnīgu - lai sniegtu nepieciešamo atbalstu snieguma pilnveidei, pietrūkst datu par skolēnu sniegumu agrīnā izglītības posmā. Tāpēc IZM plāno ieviest individuālo skolēnu snieguma monitoringu rēķinpratībā, lasītprasmē un dabaszinātnēs pirmsskolas posmā, 3. un 6.klasē.

Esošo piecu izglītības kvalitātes monitoringa rīku pilnveidei un datu pieejamībai atvēlēs 3,5 miljonus eiro, tostarp skolēnu un skolotāju labbūtības mērījumam. Vēl trīs miljonus eiro plānots atvēlēt pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem.

Personāla un administratīvajām izmaksām iezīmēti kopumā 3,1 miljoni eiro, bet konsultācijām ar starptautiskiem partneriem - 0,7 miljoni eiro. Citi, ar projekta īstenošanu saistīti izdevumi izmaksās 1,6 miljonus eiro, bet pētījumi datos balstītai politikas plānošanai un īstenošanai - 0,8 miljoni eiro. Plānots, ka projekta gaitā notiks četri nacionāla mēroga reformu izvērtējumi.

Par IZM ieceri bažas pauduši gan Saeimas deputāti un partneri, gan Valsts kontrole. Tai nav saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš atzina, ka nav pietiekami izskaidrots par izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlētā finansējuma izmantošanu. Līdztekus viņa uzsvēra, ka netiks mērīts "mērīšanas pēc", bet gan, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Pēc politiķes sacītā, nozarē šobrīd vairāk tiek runāts par sekām, piemēram, izkritušo skolēnu skaitu centralizētajos eksāmenos. Taču "personalizēta izglītība" ļaus saprast, kāds atbalsts vajadzīgs konkrētam skolēnam.