"Esmu neizgulējusies, tāda emocionālāka..." Prasmīgā krāpniecības shēmā iekritusi jaunā māmiņa

Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Slazds", viena no populārākajām metodēm ir zvani latviešu valodā, kas sākas ar robotizētu brīdinājumu un noved līdz pārliecinošai, labi organizētai krāpšanai.

Jaunā māmiņa Līvija, kas ikdienā rūpējas par savu pirmdzimto, nonāca tieši šādā slazdā. "Esmu ar mazu bērniņu, daudz neguļu. Esmu neizgulējusies, tāda emocionālāka, svārstīgāka. Tas ir iemesls, kāpēc šis mani ļoti satricināja," viņa atklāj.

Viss sākās ar zvanu no nepazīstama numura. "Es paceļu, atbild robota programma." Automatizētais ziņojums brīdināja, ka viņas Smart-ID kontam pievienota jauna ierīce – iPhone 12 – un, ja viņa to nav darījusi, tas varētu būt krāpniecības mēģinājums. Lai savienotos ar kiberdrošības speciālistu, vajadzēja nospiest taustiņu "1".

Līvija nedomājot to izdarīja, un nākamajā brīdī viņa jau runāja ar kādu, kurš izlikās par bankas darbinieku. Viņš uzdeva pārliecinošus jautājumus un pat nosauca precīzu telefona modeli, kuru viņa lietoja. "Tas mani pārsteidza, rada to ticamības efektu – ja viņi zina, no kāda modeļa es zvanu, tad gan jau ka zina visu," viņa stāsta.

Kad uzticība bija iekarota, krāpnieki turpināja – bankas pārstāvis lika Līvijai zvanīt policijai, kur kāds it kā izmeklētājs sākumā šaubījās par viņas teikto un lika pierādīt, ka viņai tiešām draud briesmas. Taču šajā sarunā viņa ne tikai centās pārliecināt policiju, bet arī pati sāka noticēt, ka ir kļuvusi par krāpniecības upuri.

Viltus policists viņu informēja, ka uz viņas vārda jau ir paņemti kredīti un situācija esot steidzami jārisina. "Jūsu dati ir noplūduši, redzam, ka uz jūsu vārda jau ir paņemti trīs kredīti." No stresa un satraukuma Līvija noticēja, ka viņai tiešām nepieciešama tūlītēja rīcība.

Kā krāpnieki iepriekš sagatavojās?

Vēlāk Līvija atcerējās, ka apmēram stundu pirms krāpnieku zvana viņa bija saņēmusi e-pastu par bērnu drēbju izpārdošanu. Viņa sekoja saitei, apskatīja mājaslapu, taču beigās neko nenopirka. Tikai vēlāk viņa saprata, ka šī saite, iespējams, bija krāpnieku veidota – tai klikšķinot, viņi ieguva informāciju par viņas telefonu, izmantoto pārlūku un pat interneta pakalpojumu sniedzēju. Šādā veidā sagatavoti, krāpnieki prata izspēlēt precīzu shēmu un radīt uzticamības ilūziju.

Bankas “drošais konts” un viltojumi

Nākamais solis bija panākt, lai Līvija pati pārskaitītu savu naudu. Krāpnieki apgalvoja, ka viņai ir nepieciešams to aizsargāt, tāpēc jāpārskaita uz bankas "drošo kontu". Lai viss šķistu vēl ticamāk, viņa pat saņēma oficiāli izskatīgu "policijas pavēsti", kas lika viņai nekavējoties rīkoties.

"Runāju ar viņiem trīs stundas. Man tas likās kā vienā elpas vilcienā. Tikai tad, kad pieslēdzas racionālais prāts, tu saproti," saka Līvija.

Patiesībā bankām un policijai šādu "drošo kontu" nemaz nav – ja ir aizdomas par noziegumu, konts tiek bloķēts bez īpašnieka līdzdalības. Bet ilgās sarunas un steigas sajūta ir daļa no manipulācijas mehānisma, kas palīdz salauzt cilvēka skepsei un loģiskajai domāšanai.

Krāpnieku psiholoģiskās manipulācijas

Psihoterapijas profesors Māris Taube norāda, ka šādu shēmu autori varētu būt apmācīti psiholoģijā. Viņš uzsver, ka viens no galvenajiem krāpnieku paņēmieniem ir izolēt upuri no tuvākajiem cilvēkiem.

"Man visvairāk sāp, ka viņi spēj iegalvot, ka pat vīram tu nevari uzticēties," atzīst Līvija. Krāpnieki centās radīt sajūtu, ka viņa ir viena un ka tikai viņu norādījumu izpilde var glābt situāciju.

Policija brīdina, ka šāda veida krāpniecība kļūst arvien izsmalcinātāka. "Tas kļūst par jauno normālo. Šeit nav nekā unikāla, te ir konkrēts scenārijs," saka Valsts policijas pārstāve Solvita Sļadze.

Kā sevi pasargāt?

Eksperti atgādina:

• Nekad neuzticieties robotizētiem zvaniem vai pēkšņiem brīdinājumiem par drošības pārkāpumiem.
• Neuzspiediet taustiņus automātiskajos zvanos un vienmēr pārzvaniet bankai vai policijai pa oficiālajiem numuriem.
• Neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm e-pastos, jo tās var ļaut krāpniekiem iegūt informāciju par jūsu ierīci.
• Nekad nepārskaitiet naudu uz tā sauktajiem "drošajiem kontiem".
• Un pats galvenais – vienmēr konsultējieties ar tuvākajiem cilvēkiem.

Krāpnieki cenšas panākt, lai upuris rīkojas steigā un klusumā. Taču, kā norāda psihiatrs Taube, svarīgākais ir nepiekrist būt vienam: "Tas sauklis varētu būt – nepaliekam viens. Mūsu tuvākie cilvēki ir mūsu atbalsts. Nevar būt tā, ka es palieku pilnīgi viens un neaizsargāts."

Šīs shēmas nemitīgi attīstās, bet svarīgākais ierocis pret tām ir kritiskā domāšana un savstarpēja uzticēšanās.

Visu LTV raidījuma “Slazds” sižetu skaties ŠEIT.