Parādsaistības: vai tās līdz ar jauno mantojuma reformu dzēšas?

Tāpat, ja mantojums būs pieņemts klusējot, bet kāda no ieinteresētajām personām būs uzsākusi mantojuma lietu pie notāra, mantiniekam jāpārtrauc klusēšana un jāizsaka notāram sava griba par mantojuma pieņemšanu sludinājumā noteiktajā termiņā, citādi mantinieks zaudēs mantojuma tiesības.
 

Kā mantojumu tiesību reforma ietekmēs banku klientus un viņu ģimenes, skaidro Finanšu nozares asociācija kopā ar Mārtiņu Kraukli, Luminor bankas Tiesvedību daļas vecāko juristu.

Parādsaistības: vai tās dzēšas?

Ļoti bieži pirmais jautājums, kas rodas mantiniekiem, ir – vai aizgājēja parādi izdziest kopā ar viņa dzīvi? Atbilde ir “nē”. Mantojumā nonāk ne tikai kustamā un nekustamā manta, bet arī tiesības un saistības, tostarp, kredīti. Tomēr jaunā reforma attiecībā uz parādsaistībām paredz būtisku izmaiņu – no 2025. gada mantinieki atbild tikai mantojuma apmērā jeb ar mantojumā ietilpstošo mantu.

Kā skaidro Mārtiņš Krauklis: “Tas nozīmē, ka mantinieki par mirušā parādiem atbildēs tikai ar mantoto mantu un ne vairs ar savu mantu. Tādējādi kreditori varēs pretendēt tikai uz mantojumā ietilpstošo mantu. Piemēram, ja mantinieki vēlēsies paturēt mantojumu, tiem būs jānorēķinās ar kreditoriem mantojuma vērtības apmērā. Tajos gadījumos, kad mantojums jau būs patērēts (piemēram, atsavināts) vai manta būs gājusi bojā rupjas neuzmanības dēļ, mantiniekam var nākties atbildēt ar sevis paša mantu, lai atlīdzinātu zudušā mantojuma vērtību. Jaunais regulējums un mantinieka ierobežota atbildība kreditoriem par mirušā parādiem tikai ar mantoto mantu ir tajos gadījumos, kad persona mirusi pēc 2025. gada 1. janvāra. Arī iepriekšējā kārtība paredzēja mantinieka ierobežotu atbildību par mirušā parādiem tikai ar mantoto mantu, izlietojot “inventāra tiesību”. Taču “inventāra tiesība” mantiniekiem bija jāizlieto divu mēnešu laikā no brīža, kad viņi saņēma ziņas par mantojuma atklāšanos (miršanas dienu). Mantinieki gan bieži neizlietoja “inventāra tiesību” vai nu savas nezināšanas dēļ, vai tāpēc, ka termiņš tās izlietošanai jau bija nokavēts.

Piemēram, ja persona ir mirusi līdz šī gada 1. janvārim, mantinieku atbildība par mirušā parādiem ir ierobežota mantojuma apmērā tad, ja mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, izlietojot “inventāra tiesību”. Bet, ja persona ir mirusi pēc 2025. gada 1. janvāra, mantinieku atbildība par mirušā parādiem vienmēr ir ierobežota mantojuma apmērā (ar mantojumā ietilpstošo mantu).”

Jāatceras, ka mantojumā ietilpst ne tikai parādsaistības, kas izriet no kredītlīgumiem, bet arī visi citi mirušā parādi, piemēram, par komunālajiem maksājumiem, telefonsakariem utt. Tāpēc mantiniekiem ir svarīgi apzināt visus parādus un to apmēru, pirms pieņemt lēmumu par mantojuma pieņemšanu.
 

Kā uzsākt mantojuma lietu?

Lai uzsāktu mantojuma lietu, ir jāvēršas pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma — tad pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.
 

Turpmāk notāra iesaiste mantojuma lietas vešanā būs lielāka – tas ne tikai pārbaudīs informāciju par mantojumā ietilpstošo mantu, bet arī iegūs informāciju no dažādiem reģistriem, piemēram, Valsts zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un vadītāju reģistra, Uzņēmumu reģistra u.c. Jāatzīmē, ka zvērināts notārs informēs mantotājus arī par mantojuma saistībām pret kreditoriem, kas ir nodrošinātas ar hipotēku vai komercķīlu. "Lielāka notāra iesaiste gan mantojamās mantas noskaidrošanā, gan mantinieku informēšanā, ka mantojums ir atklājies, noteikti ir vērtējama kā pozitīva izmaiņa, jo tas atvieglos mantojuma procesu," norāda Mārtiņš Krauklis.

“Mantojuma lietas uzsākšanai ir nepieciešams: mantojuma atstājēja miršanas apliecība, pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu, pierādījumi, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot (laulības apliecība, dzimšanas apliecība), mantojamās mantas saraksts un novērtējums un, protams, mantinieka personu apliecinošs dokuments. Arī jāatzīmē, ka, ja mantojuma lietas uzsākšanas dienā mantiniekam nav visi dokumenti, to var uzticēt zvērinātam notāram, kas tos iegūs no valsts reģistriem,” skaidro eksperts.
 

Ko darīt ar kredītsaistībām?

Ja mirušā atstātā mantojuma sastāvā ir kredītsaistības – hipotekārais vai patēriņa kredīts, mantiniekiem jālemj, vai tie ir gatavi turpināt maksājumus. Bankai, protams, uzreiz pēc klients nāves nav tiesību pieprasīt maksājumus no potenciālajiem mantiniekiem, kamēr tie vēl nav pieņēmuši mantojumu un kļuvuši par mantiniekiem.

Svarīgi zināt, ka potenciālais mantinieks drīkst turpināt veikt kredītmaksājumus pat tad, ja mantojuma lieta nav uzsākta vai pabeigta. “Maksājumu turpināšana atbilstoši līguma noteikumiem ir pareizs solis, lai izvairītos no parādu pieauguma. Ja mantinieki ilgstoši nespers soļus, lai sakārtotu mantojuma tiesības un saistības pret banku, pastāv risks, ka banka uzsāks mantojuma lietu un pēc tam vērsīs piedziņu uz mantoto mantu,” skaidro Mārtiņš Krauklis.

Tāpat jāatzīmē, ka, ja potenciālajam mantiniekam jau ir saistības pret banku – kā līdzaizņēmējam vai galvotājam – viņa pienākums veikt maksājumus jebkurā gadījumā izriet no iepriekš noslēgtā līguma ar banku.

Eksperts arī norāda, ka ir gadījumi, kad mantinieki nezina par mirušā saistībām, to atlikumu un mēneša maksājumu, piemēram, automašīnas līzinga maksājumu. “Svarīgi ir laikus informēt kreditorus par aizgājēja nāvi un pārrunāt turpmāko saistību izpildi.”

Nepilngadīgo bērnu kā mantinieku aizsardzība

Bāriņtiesa ir tā institūcija, kura, aizstāvot bērna mantiskās intereses, lemj par to, vai pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu. Tādējādi bērna likumiskajam pārstāvim ir jāiesaista bāriņtiesa un jāsaņem bāriņtiesas atļauja, lai pieņemtu mantojumu nepilngadīgā bērna vārdā. Bāriņtiesa vērtē, vai mantojamās mantas vērtība ir lielāka par saistībām. Tas nodrošina, ka bērnu intereses ir pilnībā aizsargātas.
 

Mārtiņš Krauklis uzsver, ka nepilngadīgie mantinieki, tāpat kā iepriekš, arī turpmāk par mirušās personas mantotajām parādsaistībām atbildēs tikai mantotās mantas apmērā jeb mantojuma robežās.
 

Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, bāriņtiesa ieceļ viņiem aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus. “Piemēram, ja mantojuma sastāvā ir uzņēmums, aizgādnis var nodrošināt tā darbības nepārtrauktību, ieceļot jaunu valdi,” piebilst eksperts.

Ko nedarīt?

Liela kļūda ir laikus nerisināt mantojuma jautājumus, nerunāt ar kreditoriem un nemeklēt risinājumus, bet cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Mantiniekiem ir jāuzsāk mantojuma lieta laikus un jāizvairās no nepareiziem lēmumiem, piemēram, aizgājēja kontu “iztukšošanas” vai mantojamās mantas nobēdzināšanas, domājot, ka nedz citi mantinieki, nedz kreditori neiebildīs.

“Te vietā ir atgādināt, ka mirušas personas maksājuma kartes izmantošana, piemēram, uzreiz pēc personas nāves, izņemot visus naudas līdzekļus no konta, var ne tikai radīt domstarpības ar citiem mantiniekiem un kreditoriem, bet ir arī nelikumīga un par šādām darbībām var tikt paredzēta kriminālatbildība,” brīdina Krauklis.
 

Eksperts arī norāda, ka apzināta un mērķtiecīga mantojuma lietas vešanas kavēšana ar mērķi izvairīties no saistību izpildes var radīt tikai sarežģījumus, nevis dot kādus ieguvumus. “Kreditoriem ir tiesības uzsākt mantojuma lietu, lai pēc tam piedzītu mirušās personas parādus,” viņš piebilst.
 

Savlaicīga mantojuma lietas uzsākšana un skaidra izpratne par saistībām ir būtiska, lai izvairītos no lieka stresa un neskaidrībām. Jaunā reforma nodrošina mantiniekiem lielāku drošību un vienkāršāku procesu, tomēr veiksmīgai mantojuma pārņemšanai nepieciešama atbildīga attieksme un cieša sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm, lai mantojums nekļūtu par apgrūtinājumu.