"Tu, resnā cūka, uz darbu brauc tikai zagt un rīt!" Ēdināšanas uzņēmumā darbiniece piedzīvo šausmīgu mobingu

Latvija bieži tiek dēvēta par “mazo hokeja lielvalsti”, bet vai mēs esam līderi tikai sportā? OECD pētījums atklāja, ka Latvijā ir visaugstākā mobinga izplatība skolās starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm. Šis fakts izraisīja rezonansi sabiedrībā un radīja virsrakstus, kuros Latvija tika dēvēta par “ņirgāšanās lielvalsti”. Šī problēma nav tikai skolu vidē – tā turpinās arī darbavietās, kur emocionālās vardarbības upuri tiek ignorēti, pazemoti vai izstumti no kolektīva.

Kas ir mobings un bosings?

• Mobings – emocionālā vardarbība starp kolēģiem vai no padotajiem pret vadītāju.
• Bosings – emocionālā vardarbība no vadītāja pret padoto.

Svarīgi atcerēties, ka ne katrs konflikts darbavietā ir mobings vai bosings. Šīs situācijas kļūst prettiesiskas, ja tās vērstas uz personas pazemošanu, pašcieņas graušanu vai izstumšanu no kolektīva.

Piemēri no Latvijas:

1. Bosings pašvaldības iestādē: vai kādam vispār ir smadzenes?

Iknedēļas sapulcē, kurā piedalījās domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietniece, izpilddirektora vietnieks un divi sabiedrisko attiecību speciālisti, tika atklāti pazemojoši un draudīgi izteikumi no domes priekšsēdētāja puses. Sapulces laikā priekšsēdētājs atļāvās aizskaroši izteikties par speciālistu profesionālajām spējām un intelektu: "Vai kādam kolektīvā vispār ir smadzenes? Normālā valstī, ja man būtu... ja es būtu, piemēram, Ramzans Kadirovs, es vienkārši jūs koridorā nošautu."

Šādi izteikumi pausti bieži un ne tikai aizvainoja darbiniekus, bet arī radīja draudus viņu emocionālajai labklājībai un drošībai darbavietā. Šis ir klasisks bosinga piemērs, kur vadītājs izmanto savu varu, lai pazemotu un psiholoģiski ietekmētu padotos, radot baiļu atmosfēru kolektīvā.

Darbiniece, kura vērsās pie tiesībsarga, izbeidza darba tiesiskās attiecības, jo neredzēja iespēju turpināt darbu šādā psiholoģiski naidīgā vidē. Šajā gadījumā tika konstatēts ne tikai bosings, bet arī neētiska rīcība un pat seksuāla rakstura pārkāpumi. Situācijai tika pievērsta tiesībsarga uzmanība, taču rezultātā darbiniece izvēlējās aiziet no darba, nevis cīnīties pret augstākās vadības radīto emocionālo teroru.

2. Mobings augstskolā: direktore atļaujas par daudz

Vēl viens šokējošs gadījums notika kādā Latvijas augstskolā, kur direktore izrādīja klaji naidīgu attieksmi pret darbinieku ne tikai profesionālajā vidē, bet arī personīgajā dzīvē. Direktore sistemātiski izsmēja un pazemoja darbinieku, vēršoties arī pret viņa ģimeni.

Fragments no darbinieka vēstules tiesībsargam: "Direktore ne tikai ir centusies izrēķināties ar mani darba tiesiskajās attiecībās, bet arī personīgi vērsusies pret manu privāto dzīvi. Kādā no sarakstēm direktore vērsās pret manu sievu un manu ģimeni, izsakot izbrīnu par viņas attieksmi pret mani kā dīvainu radījumu. Viņa uzstādīja man šizofrēnijas diagnozi un tādu pašu diagnozi piešķīra manai jaundzimušajai meitai un visiem maniem potenciālajiem bērniem."

Šeit tika konstatēta ļaunprātīga varas izmantošanu un emocionāla vardarbība, kas pārkāpj jebkādas profesionālās un ētikas robežas. Direktore izmantoja savu amatu, lai pazemotu un psiholoģiski iznīcinātu darbinieku, cenšoties graut ne tikai viņa reputāciju darbā, bet arī viņa ģimenes godu un cieņu.

Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, taču tā tika izbeigta pēc darbinieka lūguma. Augstskola piedāvāja kompensāciju, lai izvairītos no tiesvedības un publiska skandāla. Šis gadījums parāda, ka mobings var pārsniegt darba vides robežas un dziļi ietekmēt arī cietušā privāto dzīvi.

3. Mobings ēdināšanas uzņēmumā: tu, resnā cūka!

Šajā gadījumā tiesībsargs konstatēja mobingu kādā ēdināšanas uzņēmumā, kur darbiniece tika pakļauta smagai emocionālai vardarbībai. Viņa saņēma draudošas un pazemojošas īsziņas no kolēģa: "Un galvenais jau ir tas, ka neviens pavārs negrib ar tevi strādāt kopā pat no citām maiņām. Ja tev mājās ir fiziski invalīdi, tad tu esi garīga invalīde. [..] Tu, resnā cūka, uz darbu brauc tikai zagt un rīt, arī pagulēt. Tavai bezkaunībai jau nav robežu, un es darīšu visu, lai tam pieliktu punktu."

Šīs īsziņas ir klajš emocionālās vardarbības un psiholoģiskā terora piemērs. Uzbrucējs mērķtiecīgi pazemoja darbinieci, lai grautu viņas pašapziņu un pašcieņu, kā arī centās izstumt viņu no darba kolektīva.
 

Tiesībsargs vērsās Valsts policijā, kas identificēja vainīgo kolēģi. Tomēr draudi turpinājās arī pārbaudes laikā, un darbiniece, lai pasargātu savu dzīvību, veselību un ģimeni, bija spiesta izbeigt darba attiecības un pat mainīt dzīvesvietu. Šis gadījums parāda, cik smagas var būt mobinga sekas, liekot upurim zaudēt ne tikai darbu, bet arī dzīvesvietu un emocionālo stabilitāti.

Kas kļūst par upuriem?

Upuri var būt jebkura vecuma, dzimuma vai amata pārstāvji. Lai gan jaunieši ir riska grupā, psihoemocionālā vardarbība var skart ikvienu. Dažkārt arī bijušie upuri var kļūt par mobinga vai bosinga veicējiem, ja viņu traumas nav sadziedētas.

Ko darīt, ja esi upuris?

1. Vāc pierādījumus – saglabā saraksti, e-pastus un citus dokumentus, kas apliecina vardarbību.
2. Ziņo par situāciju – vispirms vērsies pie iestādes personāldaļas vai atbildīgajiem speciālistiem.
3. Meklē palīdzību ārpus iestādes – ja iekšējās procedūras nesniedz risinājumu, vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Mobings un bosings atstāj dziļas emocionālas sekas, tostarp depresiju un psihosomatiskās slimības. Tāpēc ir svarīgi par to runāt atklāti, lai palīdzētu cietušajiem un veicinātu veselīgu darba vidi. Elīna Ūsiņa uzsver: “Klusēšana veicina varmākas, bet atklāta runāšana ir solis pretī pārmaiņām un veselīgākai darba videi.”