Demogrāfijas krīze un 150 miljonu jautājums – vai pabalsti tiks palielināti?

Kā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto” pēdējo 12 gadu laikā sieviešu skaits vecumā no 18 līdz 45 gadiem – posmā, kad visbiežāk dzimst bērni – ir samazinājies par 88 tūkstošiem, un dzimstība turpina kristies. Piemēram, 2023. gadā Latvijā piedzima tikai 12 571 bērns, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad dzima gandrīz 20 tūkstoši bērnu.

Labklājības ministrija kopā ar citām institūcijām ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par demogrāfisko politiku, kuru plānots skatīt Demogrāfisko lietu padomē marta vidū un pēc tam virzīt uz valdību. Vēl 2023. gada janvārī toreizējā valdība, kuru vadīja Krišjānis Kariņš, uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt priekšlikumus ģimeņu pabalstu pārskatīšanai, bet naudu tam neatrada. Kad premjere kļuva Evika Siliņa, tika lemts pievērsties demogrāfijai plašākā kontekstā, iekļaujot arī mājokļa pieejamību, veselības aprūpi un citus sociālos jautājumus. Tas paildzināja ziņojuma izstrādi, jo tajā tika iesaistītas visas 14 ministrijas, bet koordinēšanu veica Valsts kanceleja.

Ziņojumā analizēti dzimstības dati un dažādi ar ģimenes dzīvi saistīti faktori – no bērnu plānošanas līdz izglītības iestāžu pieejamībai un transporta jautājumiem. Tajā uzskaitīti vairāk nekā 100 dažādi pasākumi, taču lielākajai daļai nepieciešams papildu finansējums. Rīgas Stradiņa universitātes dekāne Karina Palkova LTV uzsver, ka pats ziņojuma izstrādes fakts ir pozitīvs, taču tas pats par sevi neatrisinās problēmas – izšķiroši būs tā ieviešanas posmi. Svarīgi, lai finansējums būtu nodrošināts bez pārtraukumiem un pasākumi būtu saskaņoti.

Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomisijā izskanēja aicinājums izveidot vienotu atbalsta sistēmu ģimenēm, kas darbotos no bērna ieņemšanas līdz divu gadu vecumam. Kā uzsvēra Latvijas Bērnu labklājības tīkla pārstāve Evisa Stankus, galvenais ir nodrošināt kvalitatīvu atbalstu, ne tikai tiekties pēc lielāka dzimušo bērnu skaita.

Tomēr ziņojumā nav skaidri definēti konkrēti mērķi vai termiņi, kā arī nav aprēķināta kopējā nepieciešamā summa. LM piedāvā sākt ar pabalstu palielināšanu, piemēram, bērna piedzimšanas pabalsta gandrīz dubultošanu un bērna kopšanas pabalsta pieaugumu, kas prasītu vismaz 150 miljonus eiro. Tomēr Finanšu ministrija pagaidām nav atradusi šādu summu budžetā.

Palkova uzsver, ka ģimenes veidojas, ja cilvēki jūtas droši – ekonomiski, sociāli un fiziski. Viņasprāt, pabalsti nav galvenais stimuls bērnu radīšanai, bet svarīgāk ir radīt stabilu un prognozējamu vidi. Ministru prezidente Evika Siliņa paziņojusi, ka līdz jūnijam LM jāizstrādā Demogrāfijas stratēģija, kuras mērķis būs uzlabot Latvijas ģimeņu dzīves kvalitāti un ekonomisko drošību.