Piecu bērnu ģimenei nepieciešama mūsu palīdzība, lai apmaksātu vidējās meitas ārstēšanu

Strazdiņu ģimene dzīvo Koknesē, un lielajā saimē valda silta un mīloša atmosfēra, kurā visi rūpējas viens par otru. Vecāku galvenā sāpe ir vidējās meitas Dārtas slimība. 

Mamma Gunta pirmo reizi vērsās pēc palīdzības projektā “Zaļā lampa” pirms trim gadiem. Pateicoties savāktajiem līdzekļiem, Dārta jau izgājusi vairākus cilmes šūnu terapijas kursus un nopietnu rehabilitāciju. Ārstēšana turpinās un dod labus rezultātus, tāpēc apstāties nedrīkst. 

Ģimene ir neizsakāmi pateicīga ikvienam ziedotājam, un mamma, ar asarām acīs, stāsta, ka pēc pirmā ārstēšanas kursa Dārtas stāvoklis sāka manāmi uzlaboties. Meitene sāka turēt muguru, un viņai samazinājās sāpes. 

Tagad noticis īsts izrāviens – Dārta iemācījusies apsēsties, un vecāki cer, ka drīz viņa iemācīsies nostāties uz kājām ar atbalstu. 

“Protams, mums viņai jāpalīdz un jābūt līdzās, taču tas ir sīkums,” saka mamma. Dārta kļuvusi daudz spēcīgāka fiziski, un būtisks progress vērojams arī viņas psiholoģiskajā un emocionālajā attīstībā. 

Vēl pavisam nesen Dārta nespēja patstāvīgi noturēt galvu, bet tagad viņai patīk sēdēt uz grīdas un spēlēties ar māsām, ripināt un ķert bumbu, kā arī vērot, kas notiek apkārt. Viņai patīk klausīties pasakas un aplūkot bilžu grāmatas. 

Septembrī Dārta uzsāka mācības Kokneses Attīstības centra sākumskolas 1. klasē, un viņai tur ļoti patīk. “Skolotāji ir lieliski, viņi ļoti palīdz Dārtai, atbalsta personāls vienmēr ir viņai līdzās,” stāsta Gunta. “Skolā valda sirsnīga atmosfēra. Gribam pateikt lielu paldies skolas direktorei Anitai un visam skolas personālam par rūpēm un mīlestību, ar kādu viņi uzņem mūsu Dārtu.”
 

Pēc skolas meitene apmeklē fizioterapeitu, logopēdu un masāžas terapeitu. Katru dienu ir vērojami arvien jauni nelieli uzlabojumi, un katru no tiem ģimene uztver kā lielu uzvaru un svētkus. Lēnītēm, uzcītīgi un pacietīgi viņi virzās uz priekšu.
 

Mamma sauc Dārtu par “mūsu saulīti”. Neraugoties uz veselības problēmām un sāpēm, Dārta māk no sirds priecāties par visu, dāvājot apkārtējiem dvēseles siltumu un labestību. Gunta stāsta, ka meitiņa katru rītu pamostas ar smaidu, it kā būtu atnākusi uz svētkiem. 

Dārta dievina savu brāli un māsas. Viņas mīļākās rotaļlietas ir krāsainas bumbiņas, bet mīļākā nodarbe – vērot ziepju burbuļus. Dārtai katrs mirklis ir laime, neraugoties uz hroniskajām sāpēm, kas ir neatņemama viņas dzīves daļa.

Nedrīkst nolaist rokas

Izrakstoties no Dzemdību nama, Gunta juta, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā. Taču ārsti mierināja: “Kāpēc jūs uztraucaties, nevajag celt paniku...” Trīs mēnešu vecumā vecāki parādīja meitenīti neirologam, taču arī viņš neko īpašu nesaskatīja. Gunta uzstāja, lai bērnam tiktu veiktas papildu pārbaudes.

Kad Dārtai bija seši mēneši, vecāki aizveda viņu uz Gaiļezera bērnu slimnīcu. Un te mamma piedzīvoja šoku – ārsts pavēstīja, ka meitene nekad nevarēs redzēt, dzirdēt, runāt, turēt galvu, sēdēt, staigāt… Mediķi neslēpa, ka Guntai vajadzētu padomāt par Dārtas ievietošanu speciālā ārstniecības iestādē. “Es braucu pēc palīdzības, bet saņēmu triecienu. Jutu, ka mana sirds sašķīst sīkos gabaliņos un es nespēju to saturēt,” atceras Gunta.

Pārvarējusi šoku, viņa nolēma nedomāt par slikto un sāka cīnīties par meitu – fizioterapija, osteopāts, kājas operācija, rehabilitācija klīnikā Polijā, cilmes šūnu transplantācija klīnikā Slovākijā....
 

Guntai, tāpat kā daudzām citām māmiņām, kas audzina bērnus ar smagām diagnozēm, visas ārstēšanas iespējas nākas meklēt pašai – pētīt informāciju internetā, konsultēties ar citiem vecākiem. Latvijā nav vienotas programmas, kas palīdzētu šādiem bērniem. Un tas, kas tiek apmaksāts valsts programmas ietvaros, ir piliens jūrā. Tāpēc nākas vērsties pēc palīdzības pie līdzcilvēkiem. Sava bērna veselības labad vecāki ir gatavi izdarīt visu iespējamo un neiespējamo. Un galvenais, ka ir rezultāti.

Sapnis par lielu ģimeni

Gunta pati nāk no daudzbērnu ģimenes – viņai ir seši brāļi un māsas. Ģimene ir galvenais Guntas dzīvē. Jau no bērnības viņa sapņoja par kuplu bērnu pulciņu. Pirmā meita piedzima, kad Guntai bija 24 gadi. Pēc diviem gadiem ģimenē ienāca dēls. Dārta bija trešais bērniņš. Kad viņa piedzima, vecākajai māsai bija 11 gadi, bet brālim – septiņi. 
 

Kad nepareizi pieņemtu dzemdību dēļ ilgi gaidītais bērniņš kļuva par invalīdu, Gunta atrada sevī spēkus neieslīgt depresijā un nepadoties. Kad Dārtai bija divi gadiņi, Gunta laida pasaulē vēl vienu meitiņu, vēl pēc dažiem gadiem ģimenē ienāca piektā mazulīte. Visi bērni, izņemot Dārtu, ir pilnīgi veseli.

Vecākā meita Annija mācās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klasē. Viņa vēlas saistīt savu nākotni ar medicīnu. Annija ir mammas galvenais palīgs mājas darbos. Kopā ar brāli Raivo viņa arī dejo tautas dejas. 

Savukārt Raivo mācās A. Upīša Skrīveru vidusskolas 9. klasē. Pēc skolas absolvēšanas viņš vēlas iestāties dienestā gaisa spēkos. 

Marta un Lote apmeklē bērnudārzu "Gundega" Koknesē. Septembrī Lote sāks iet pirmajā klasē.
 

Guntas vīrs ir policists. Abi satikušies bankas filiālē Aizkrauklē, kur tolaik strādāja Gunta. Meitenes savā starpā sačukstējās par simpātisko policistu, bet Gunta ar nepacietību gaidījusi katru viņa atnākšanu. Kādu dienu Gatis, uzzinājis Guntas telefonu no draugiem, piezvanīja viņai un uzaicināja pusdienās. Kopā viņi ir jau 18 gadus. “Mans vīrs ir mans atbalsts un mana laime. Mēs cenšamies tikt galā ar problēmām paši.  Bet tagad mums ir vajadzīga palīdzība mūsu meitiņai," atzīst Gunta. 
 

Kam nepieciešama nauda

Dārta pašlaik atrodas Polijā, MAZ-MED klīnikā, kur viņa kopā ar tēti iziet rehabilitācijas kursu divu nedēļu garumā. Tā ir jauna inovatīva terapijas metode (DMI). Rezultāts ir redzams un jūtams jau pēc pirmās nedēļas. 

Maijā Dārtai paredzēta rehabilitācija Slovākijā, klīnikā “Adeli”. Ārstēšanu šajā klīnikā veic pieredzējušu fizioterapeitu, logopēdu, manuālo terapeitu, masieru, medmāsu un citu speciālistu komanda vadošā neirologa uzraudzībā pēc individuāli izstrādātas programmas.

Savukārt gada beigās Dārtai nozīmēta cilmes šūnu transplantācija Slovākijā, pēc kuras viņa atgriezīsies Polijā, lai izietu otru DMI terapijas kursu. 

Kopā Dārtas ārstēšanai gada garumā nepieciešami 8900 eiro. Šī summa ietver cilmes šūnu terapiju – 3500 eiro, rehabilitāciju klīnikā “Adeli” – 4500 eiro un rehabilitāciju klīnikā Polijā – 900 eiro.

Tāpat kā iepriekš, ģimene no saviem līdzekļiem sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Kā palīdzēt

• Ziedojumu tālrunis 90006384 Dārtas Strazdiņas atbalstam darbojas līdz 18. martam. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. 
• Labdarības fonds BeOpen Dārtai ir atvēris arī īpašu ziedojumu kontu:
  Labdarības fonds BeOpen
  Reģ. Nr.: 50008218201
  Konta Nr.: LV26CBBR1123215500410
  Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
  Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dārtai Strazdiņai

No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas. 

Labdarības projekts ”Zaļā lampa” tiek realizēts sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen un ar fonda dibinātāja  BluOr Bank atbalstu. Projekta un raksta autores – Olga Avdēviča un Rita Troškina.