Tālmācības aizliegumam – sabiedrības pretestība un 10 000 parakstu

Iniciatīvas autore Jana Koroļova uzskata, ka mācību iespēju ierobežošana tikai klātienes formātā negatīvi ietekmēs vairākas skolēnu grupas, tostarp bērnus ar hroniskām slimībām, profesionālus sportistus, diasporas ģimeņu bērnus un skolēnus ar īpašām mācību vajadzībām. Viņa uzsver, ka šo bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību nedrīkst ignorēt un ka ar atbilstošu atbalstu un mācību materiāliem iespējams atrisināt socializācijas un motivācijas jautājumus.

Koroļova norāda, ka citās valstīs, piemēram, Austrālijā, Kanādā un ASV, attālinātā izglītība veiksmīgi darbojas, jo tai ir valsts atbalsts un augstas kvalitātes tiešsaistes mācību platformas. Viņa rosina nevis aizliegt tālmācību, bet gan izstrādāt un ieviest skaidrus kvalitātes standartus, lai nodrošinātu izglītības līmeni un nepieciešamo atbalstu skolēniem.

Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no tālmācības pamatizglītībā. Patlaban skolēni var mācīties tālmācībā jau no 1. klases, tomēr zemie centralizēto eksāmenu rezultāti 9. klasē ir izraisījuši diskusijas par šīs mācību formas ierobežošanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk tālmācība būs pieejama tikai vidusskolas posmā, un neklātienes izglītības forma tiks izslēgta.

Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā, vietā un individualizēta pieeja, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti, izmaiņu nepieciešamību pamato komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Eksāmenu rezultāti skolēniem, kuri mācās tālmācībā, ir būtiski zemāki. Tālmācības skolās 84 procentiem no visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem rezultāts ir zem vidējā valstī. Turklāt ir skolas, kur pat 38 procenti eksāmena kārtotāju nesasniedz 10 procentu vērtējumu. Tāpat arī 69 procentiem no visiem latviešu valodas eksāmena un 63 procentiem angļu valodas eksāmena kārtotājiem, kuri mācījušies tālmācībā, rezultāts ir zem vidējā valstī, liecina likumprojekta anotācijā apkopotā informācija.

Klātiene pamatizglītības pakāpē ir ļoti būtiska, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja – tūlītēju atgriezenisko saiti un palīdzību. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Tāpat ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas -, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12,8 tūkstoši skolēnu.

Komisijas rosinātie grozījumi paredz, ka pilngadīgas personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, to arī turpmāk varēs iegūt tālmācībā. Vienlaikus deputāti uzsver, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā turpinās diskusijas par to, vai nepieciešami arī citi izņēmumi, piemēram, attiecībā uz diasporu un bērniem, kas specializējas sporta un mākslas jomā.

Ar likumprojektu rosināts izslēgt arī neklātieni kā atsevišķu izglītības formu, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās plānots definēt kā pamatā klātienes mācības, vienlaikus pieļaujot izmantot arī dažādus citus elementus, piemēram, mācības attālināti. Šāds regulējums ļautu izmantot daudz plašāku elementu un rīku kopu klātienes mācību īstenošanai. Iecerēts, ka, īstenojot izglītības programmu klātienē, kombinēto mācību daļa nepārsniegs 20 procentus no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski, nosakot pārejas periodu. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāskata Saeimā trīs lasījumos.