"Pēkšņi sapratu – tas attiecas arī uz mani!" Kārlis Kazāks par savu ceļu līdz donora krēslam

Kļuvis par regulāru donoru, tagad Kārlis motivē to darīt arī apkārtējos: “Es domāju, ka šis ir vistiešākais veids, kā padalīties ar sevi. Ja to uztver poētiski, tad tajā ir kaut kas ļoti skaists!” 

Pēdējos piecus gadus Kārlis asinis ziedo regulāri – kalendārā laiku gan neskaita, taču teju ik dienu pārbauda Valsts asinsdonoru centra (VADC) krājumus, jo ceļš uz darbu viņu ved gar donoru pieņemšanas vietu “Sakta”, Brīvības ielā. “Paskatos uz to tabuliņu – ā, manas pietiek! Tas ir tāds mierinājums, ka var kādu laiku neiet. Ja stabiņš ir lejā, tad pārbaudu, kad pēdējo reizi biju, ja neesmu sen ziedojis, tad zinu, ka ir laiks atkal aiziet,” stāsta Kazāks. Ja vien no ritma neizsit kāda saslimšana, tad viņš ziedotāja krēslā sēžas apmēram piecas, sešas reizes gadā – tik bieži, cik atļauts vīriešiem. 

“Es līdz tam biju nodzīvojis gana ilgu mūžu – man ir grūti pateikt, kāpēc man tik daudz laika vajadzēja, lai līdz tam nonāktu,” par pirmo ziedošanas reizi stāsta Kārlis. Pirms apmēram septiņiem gadiem viņš labi pazīstamo un daudzkārt dzirdēto aicinājumu ziedot asinis pēkšņi saklausīja no jauna. Kā saņemot pēkšņu atklāsmi, Kārlis “pieķēra sevi pie domas, ka arī uz mani tas attiecas, ka es to varētu darīt”. Daudz nekavējoties, viņš devās uz donoru pieņemšanas vietu Gaiļezera slimnīcā, kuras lielajā teritorijā apmaldījās. Tagad mūziķis joko, ka bija pavisam tuvu, lai padotos meklējumiem, un pasakās apsargam, kurš parādīja ceļu, jo kopš tās dienas arī viņš ir viens no “labajiem cilvēkiem” – kā donorus dēvē pats Kārlis. 

Pēc pirmās reizes, ziedošanu padarīt par regulāru praksi palīdzēja VADC atgādinājuma īsziņas un darba vieta, kas organizēja donoru dienas uz vietas, biroja telpās. “Tie, kas bijām tādi aktīvāki donori, izaicinājām arī citus to darīt,” atceras mūziķis, uzsverot, ka uzrunāt citus vajag, taču ar varu sēdināt krēslā gan nē, “jo mēs nezinām katra cilvēka veselības stāvokli, spēju ziedot”. 

Tie, kuri seko Kārlim sociālajos medijos, noteikti pamanījuši viņa aicinājumus kļūt par asins donoriem, ko bieži pavada fotogrāfijas ar viņu pašu ziedotāja krēslā. Kazāks ar smaidu stāsta, ka “ir gan ļoti neveikli uzņemt smuku bildi, kad esi piesprausts pie tā aparāta”. Neskatoties uz bilžu kvalitāti, tas strādā – “Divas reizes mūžā man cilvēki ir pienākuši klāt un teikuši, ka redzējuši manu ziņu un tāpēc pamēģinājuši!”. 

Kārlis ar atgādinājumu apmeklēt VADC dalās biežāk, nekā pats ziedo asinis. “Ejot garām vai internetā pamanot, ka stabiņi ir tukši, bet pats vēl nevaru ziedot – tās ir situācijas, uz kurām visbiežāk reaģēju. Ja pats nevaru palīdzēt, tad mēģinu atrast citu veidu – vieglākais ir nobildēt tabulu un izdomāt kādu poētisku teikumu, ko pierakstīt klāt!” Uz jautājumu, kas ir šo ierakstu pamatā, viņš atbild, ka asins ziedošana ir vistiešākais veids, kā padalīties gabaliņu no paša, “nevis ar to, ko esi dzīves laikā nopelnījis vai sakrājis, bet tiešām fiziski ar sevi padalīties”. Kārlis uzsver, ka saskata tajā kaut ko ļoti skaistu un piebilst, ka tad arī “var ar mierīgāku sirdi skatīties uz sevi – vismaz kaut ko jēdzīgu dzīvē būšu izdarījis.” 

Asins ziedošanai kļūstot par daļu no dzīves ritma, mūziķis daudz nešķetina savu motivāciju to darīt. Daudz biežāk viņš kavējas pie domas, cik daudz donoru vajadzīgs, lai izglābtu viena cilvēka dzīvību. “Nepietiek ar vienu, kurš aiziet ziedot. Bet, ja mēs visi salejam pilnu spainīti, tad kopā palīdzam – pa vienam mēs tur neko!”, iedrošina Kazāks. 

Par asins ziedošanu

VADC kampaņā “Piepildi karogu” radīts īpašs karogs, kas spilgti ataino realitāti – vien 41% Latvijas iedzīvotāju ir ziedojuši asinis. Ar sabiedrībā atpazīstamu cilvēku, tostarp satura veidotāju, atbalstu šis karogs aicina iedzīvotājus, īpaši jauniešus, kļūt par asinsdonoriem un regulāri ziedot asinis, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem. 

Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja  visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu, kas aizņem aptuveni 20 minūtes.

Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto).