Varbūt vajadzētu "naudas pulciņus": ir jāsagatavo bērni pieaugušo dzīvei

Finanšu pratības iekļaušana skolu programmās kā labākais risinājums atbildīgas aizņemšanās veicināšanai bija populārākā atbilde respondentiem visās vecumu grupās visos Latvijas reģionos. Cilvēki ar augstāko izglītību daudz biežāk (52 %) atzina finanšu pratības nozīmi, salīdzinot ar tiem, kuriem ir tikai pamatizglītība (28 %), liecina pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma veiktā “Norstat” aptauja. 

Taču “Bigbank” aptaujātie eksperti atzīst, ka pašlaik ir vairāki šķēršļi, lai pilnvērtīgi īstenotu finanšu pratības ieviešanu skolās. Proti, šobrīd tēmas par naudu tiek apspriestas vairāku priekšmetu mācību saturā, kā arī trūkst skolotāju ar pamatizglītību ekonomikā.

Finanšu pratību skolās māca vēsturnieki un filozofi 

Lai iegūtu precīzu ainu par finanšu un ekonomikas tematu apguvi skolās, Latvijas Banka šobrīd veic 9. klašu skolēnu finanšu pratības novērtējumu. 

“Šobrīd esam aptaujājuši ekonomikas un finanšu tematu skolotājus, kuri iezīmē vairākus izaicinājumus. Pirmais no tiem ir neveiksmīga vēstures un sociālo zinību saplūšana vienā mācību priekšmetā. Tematu loks ir pārāk plašs, nav iespējams vienlīdz kvalitatīvi apgūt gan vēsturi, gan ekonomiku un finanses, gan arī politiku, tiesības un citas tēmas, ko ietver šī apvienotā priekšmeta saturs. Tas ir arī nesamērīgi liels izaicinājums priekšmeta skolotājam, kurš visbiežāk nav ar zināšanām visā plašajā tematā,” stāsta  Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. 

Arī Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja Santa Kazaka, kura savulaik piedalījās “Skola 2030” satura izveidē, piekrīt, ka problēma slēpjas tajā, ka finanšu pratība ir integrēta sociālo zinību un sociālo zinātņu mācību priekšmetos, kurus bieži vien pasniedz skolotāji, kuriem nav padziļinātu zināšanu ekonomikā. 

“Pašlaik sociālās zinātnes bieži māca vēstures un filozofijas fakultāšu absolventi, kuri, lai gan ir izgājuši papildu mācību kursus, ne vienmēr paši pārzina finanšu pratību pietiekami labi vai izjūt aizrautību par šo tēmu. Tāpēc zināšanu nodošana skolēniem nereti notiek ierobežotā kvalitātē,” stāsta Kazaka. 

Viņa piebilst, ka normatīvajos dokumentos ir noteikti konkrēti sasniedzamie rezultāti – skolēniem jāmācās par budžeta plānošanu, finanšu instrumentiem, aizņemšanās iespējām, kredītiem un dažādiem noguldījumu veidiem. Taču jautājums ir par to, vai šie rezultāti tiek reāli sasniegti. Šī problēma kļuva vēl izteiktāka pēc tam, kad ekonomika tika izņemta no obligātajiem mācību priekšmetiem, kā rezultātā daudzi ekonomikas skolotāji pārgāja strādāt privātajā sektorā.

Kā vienu no pozitīvajiem piemēriem skolotāja min Latvijas Bankas piedāvātos izglītības seminārus, kas divreiz gadā sniedz skolotājiem iespēju iepazīties ar jaunākajām tendencēm finanšu pasaulē, tostarp arī aktualitātēm saistībā ar Eiropas Centrālo banku. Vienlaikus viņa atzīmē, ka šie semināri ir vērtīgs pienesums tiem skolotājiem, kuriem jau ir pamatzināšanas ekonomikā, taču daudzi pedagogi šādas iespējas neizmanto. Nereti trūkst motivācijas vai izpratnes par to, kāpēc šādas mācības ir būtiskas.

Aija Brikše uzskata, ka ir svarīgi stiprināt finanšu tematu mācībspēkus gan skolās, gan mūžizglītības kontekstā, jo pienākums mācīt naudas tematus neatrisinās situāciju, ja nebūs pasniedzēju, kas šo tēmu izprot un var nodot tālāk. Lai to īstenotu, nepieciešamas mērķtiecīgas skolotāju apmācības, iespējams pat kāda mentoringa programma, kurā skolotājs var saņemt visu nepieciešamo atbalstu no kāda finanšu jomas profesionāļa.

Jādefinē, ko mācīt skolēniem par naudu

“Nepieciešams vienkāršs un skaidrs uzstādījums, ko mēs gribam, lai skolēni par naudu zina un ko nepieciešams prioritāri iemācīt. Ir jānodrošina, ka skolēni saprot gan principus, kā nauda strādā, gan spēj šīs zināšanas pielietot dzīvē. Ja skolēni neizpratīs, kā strādā vienkāršie un saliktie procenti, viņi nevarēs atbildīgi izvērtēt ne aizņemšanos, ne arī ieguldīšanu un citas lietas saistībā ar naudas pārvaldību,” saka Aija Brikše. 

Viņa norāda, ka pirmā lieta, ko varam darīt, – nodalīt ekonomikas un finanšu tematus atsevišķā, tam paredzētā mācību priekšmetā vai rast citu, līdzvērtīgu risinājumu, lai šiem tematiem tiktu veltīts tiem nepieciešamais laiks, tas notiktu loģiskā secībā un skolotājs pats varētu šajos tematos iedziļināties. 

“Var veidot arī starppriekšmetu saikni ar matemātiku, latviešu valodu, dizainu un tehnoloģijām un citiem priekšmetiem. Ja skolās tiktu nodrošināta finanšu izglītība, kas ir saistīta ar reālo dzīvi, tas rezultātus dotu pakāpeniski jau no pirmā mācību gada, kad tiktu ieviesti šie uzlabojumi,” uzskata Brikše.

Liela nozīme ir arī informācijas pieejamībai kopumā

Līdztekus finanšu izglītībai skolās iedzīvotāji izceļ vēl vairākus būtiskus faktorus, kas palīdzētu sabiedrībai pieņemt pārdomātākus lēmumus par aizņemšanos. 

Aptaujas respondenti atzīst, ka atbildīgu aizņemšanos veicinātu arī atklāta un caurskatāma patēriņa kredītu reklāma vieglākai noteikumu salīdzināšanai (30 %), banku un kredītiestāžu aktīvāka iesaiste sabiedrības izglītošanā (30 %), sarunas ģimenē par finanšu jautājumiem (26 %), interaktīvi tiešsaistes rīki un kalkulatori (19 %), brīvi pieejami sava personīgā kredītreitinga dati (18 %) un biežākas diskusija medijos (17 %).

Vēl 2019. gadā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā faktiski tika aizliegta jebkāda patēriņa un hipotekāro kredītu reklāma. 2024. gada martā tika atļauta hipotekāro kredītu reklamēšana un kopš pērnā rudens Saeimas deputāti spriež par to, vai un ar kādiem nosacījumiem atļaut reklamēt patēriņa kredītus.

“Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par patērētāju nebanku kreditēšanas tirgu liecina, 2024. gada pirmajā pusgadā no jauna tika izsniegti kredīti 392,48 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā un divas reizes vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Tas nozīmē, ja cilvēkiem būs nepieciešams aizdevums, tad viņi to atradīs. Reklāma nav tikai pārdošanas, bet arī konkurences un informētības veicināšanas instruments, kas uzlabo gan piedāvājumu, gan palielina iespēju, ka klienti salīdzinās piedāvājumus un izvēlēsies izdevīgāko,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Bankas vadītājs norāda, ka ir jāuzdod jautājums, vai likuma grozījumu mērķis – panākt atbildīgāku aizņemšanos – tik tiešām ir sasniegts. 

“Aizliegums kā tāds nav veids, kā veicināt pārdomātu pieeju finanšu jautājumiem. Tā drīzāk ir spēja salīdzināt informāciju dažādiem piedāvājumiem, meklēt alternatīvas un labākās opcijas, bet tam ir vajadzīga izglītība un informācijas pieejamība,” uzskata Surgofts.

Visa pamatā ir jābūt finanšu izglītībai, jo tā ietekmē cilvēku spēju pieņemt pārdomātus lēmumus – piemēram, sākt krāt, izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem, atbrīvoties no parādiem vai ieguldīt naudu.

Aptauja izgaismo arī atšķirības dažādās sabiedrības grupās. Vecuma kategorijā no 50 līdz 59 gadiem cilvēki retāk (14 %) redz brīvi pieejamu kredītreitinga datu nozīmi, kas varētu liecināt par mazāku izpratni par to, kā šie dati var palīdzēt plānot personīgās finanses. 

Tikmēr ienākumu grupā līdz 150 eiro mēnesī visbiežākā izvēle bija sarunas ģimenē par finanšu jautājumiem (44 %), kas liecina par šo cilvēku lielāku atkarību no tuvāko atbalsta un pieredzes. Savukārt cilvēki ar ienākumiem virs 750 eiro mēnesī vairāk atbalsta banku iesaisti finanšu izglītībā (35 %), kas savukārt norāda uz pieprasījumu pēc profesionālas un uzticamas informācijas.

Reģionu un pilsētu iedzīvotāju viedokļi arī atšķiras – ja Rīgā biežāka diskusija medijos šķiet būtiska 20 % respondentu, tad laukos tikai 10 % to uzskata par nozīmīgu. Tomēr kopumā tas bija viens no mazāk atbalstītajiem risinājumiem (17 %). Zemgalē iedzīvotāji īpaši augstu vērtē brīvi pieejamus personīgā kredītreitinga datus (22 %), savukārt Latgalē šī iespēja šķiet vismazāk aktuāla (11 %).

Ģimenes loma finanšu pratības apgūšanā

Vienlīdz svarīgi sakārtotai izglītības sistēmai un skolu programmām ir arī individuāli centieni mācīties un kļūt apzinīgākiem savā rīcībā.

Sarunas ģimenē par finanšu jautājumiem par būtisku faktoru nosauca 26 % respondentu. Šādas sarunas šķita īpaši svarīgas mazāko ienākumu grupā (44 %). Arī OECD/PISA pētījums apliecina, ka skolēni informāciju par naudu primāri iegūst ģimenē, tad internetā un tikai pēc tam skolā. 

“Ja ģimenē šis ir sāpīgs jautājums, tad, iespējams, vecāki izvēlas par to nerunāt, jo nezina kā. Skolā ir iespēja uzlabot to skolēnu zināšanas, kuri ģimenē tās nesaņem. Ir bīstami šo atbildību par finanšu zināšanām atstāt interneta varā. Internets, ja tiek gudri izmantots, var būt labs palīgs, bet var aizvest arī neceļos un krāpnieku nagos,” saka Aija Brikše.

Vienlaikus viņa atzīst, ka naudas pulciņi gan bērniem, gan pieaugušajiem varētu būt viens no risinājumiem labākai finanšu pratības apgūšanai. 

“Var veidot kopienas, kur cilvēki sanāk, lai kopīgi mācītos, pilnveidotu zināšanas kādā tematā. Mums reiz bija ideja par “Jauno miljonāru skolu”, varbūt tā nav slikta doma. Ikviens var kļūt par miljonāru, ja izvēlas sev atbilstošu pensiju ieguldījumu plānu un jau no agra vecuma droši un ilgtspējīgi iegulda naudu kaut nelielā apmērā. Tas viss ir iespējams,” saka  Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja.

Santa Kazaka uzsver, ka finanšu pratības veicināšanai ārpusskolas izglītībā nepieciešami interaktīvi un aizraujoši formāti, kas motivē skolēnus iesaistīties. Veiksmīgs piemērs bija “Nasdaq Baltic” iniciatīva, kur skolēni, izmantojot virtuālo naudu, sacentās investīciju lēmumu pieņemšanā. Šāda veida sacensības veicina praktisku izpratni par finansēm. Līdzīgus rezultātus varētu sasniegt ar starpklašu sacensībām, kur skolēni pārvalda noteiktu budžetu vai pieņem finanšu lēmumus simulācijās. 

Aptauju veica “Norstat” 2025. gada martā, aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.