Mazākas virsstundu piemaksas, bet īsāka darba nedēļa: ko paredz plānotie grozījumi Darba likumā

Tomēr, ņemot vērā, ka plānotās izmaiņas izraisījušas arī kritiskus vērtējumus, pastāv iespēja, ka galīgā likuma redakcija varētu atšķirties no sākotnēji iecerētās. Kādi tad ir iesniegtajos grozījumos paredzētie jaunumi?

Minimālās algas un virsstundu piemaksas

Atsevišķos gadījumos, kad darba līgums vai vienošanās paredz būtiski lielāku algu nekā valstī noteiktā minimālā (vismaz +50%), virsstundu piemaksu varēs noteikt zemāku, taču ne mazāku par 50%.

Ja mainās valstī noteiktā minimālā alga un tiek pārkāpts šis princips, tad attiecīgās koplīguma daļas zaudēs spēku.

Darba samaksa tikai bezskaidrā naudā

Darba samaksu turpmāk paredzēts izmaksāt bezskaidrā naudā. Skaidra nauda būs pieļaujama tikai tad, ja abas puses par to rakstiski vienosies.

Noteikumi dīkstāves gadījumā

Ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas, darba devējs varēs samazināt atlīdzību līdz 70%, bet tā nedrīkst būt zemāka par minimālo algu.

Darbinieks, kurš nepiekrīt samazinājumam un ja dīkstāve turpinās ilgāk par četrām nedēļām, varēs pārtraukt darba attiecības un saņemt atlaišanas pabalstu (vismaz 75% apmērā). Darba devējam būs jāinformē darbinieki par dīkstāvi, tās iemesliem un nosacījumiem.

Precizēts uzteikuma pamatojums

Darbinieks varēs pārtraukt darba attiecības bez termiņa, ja darba alga kavējas vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā laika.

Ilgstošas bērna slimības gadījumi

Ja darbinieks kopj smagi slimu bērnu līdz 18 gadu vecumam un nepieciešama vecāka klātbūtne, šis laiks netiks ieskaitīts darbnespējas uzskaitē.

Citas būtiskas izmaiņas

• Darba līgumu beigu termiņš: ja tas nav norādīts, darba devējam par attiecību izbeigšanu jāpaziņo vismaz 3 dienas iepriekš.
• Pusdienu pārtraukums: pagarināts minimālais atpūtas laiks no vienas stundas uz divām stundām.
• Iespēja vienoties par četru dienu darba nedēļu – ar iespēju atgriezties pie iepriekšējā grafika.
• Nepilna darba laika darbiniekiem: ja nostrādātais stundu skaits ilgtermiņā sasniedz pilno normu, viņi var lūgt oficiālu statusa maiņu uz pilnu slodzi.
• Atpūtas laiks: precizēti diennakts un nedēļas atpūtas ilgumi, īpaši summētā darba laika režīmā.
• Arodorganizāciju loma: ja arodbiedrība nepiekrīt darba devēja uzteikumam, tai jāpamato atteikums.
• Darbinieku informēšana par darba grafiku: tas jādara vismaz divas nedēļas iepriekš.

Pārejas noteikumi

Darba devējiem, kas līdz šim maksāja algu skaidrā naudā, sešu mēnešu laikā jānodrošina pāreja uz bezskaidras naudas maksājumiem, ja vien nav panākta cita vienošanās ar darbinieku.

Darba koplīgumiem, kas izbeigti pirms šī likuma spēkā stāšanās, attiecībā uz atteikšanos no to piemērošanas piemērojams divu gadu pārejas periods.

Sabiedriskā apspriešana

Iepriekš par plānotajiem grozījumiem savu viedokli varēja izteikt arī ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lielākoties pausti iebildumi par virsstundu maksas samazināšanu, bet atbalsts - par darba nedēļas saīsināšanu. Šeit pāris paustie viedokļi:

"Es atbalstu to, lai darba nedēļa būtu četras dienas, nevis piecas, jo ir ļoti daudz vecāku, kam piektdienās jādomā varianti, kā mazās atvases izņemt no skolas ārā. Pati esmu strādājošā mamma un viena audzina bērnu. Piektdienās man visu laiku jāmeklē varianti, kā mazo bērnu izņemt no skolas. Mācības beidzas 12:00, bet man darbs - 17:00, tāpēc es viennozīmīgi atbalstu," raksta kāda māmiņa. 

"Iebilstu pret virsstundu apmaksas samazināšanu, jo šī samaksa ļauj darbiniekiem saņemt pilnvērtīgu samaksu par viņu  papildus laiku, kuru viņi varētu pavadīt ar ģimeni vai atpūšoties. Kā arī skaidrs, ka no virsstundu samazināšanas darbinieki nesāks ņemt mazāk virsstundas, bet, iespējams, sāks ņemt vairāk, lai kompensētu zaudētos ienākumos, kas radušies šī grozījuma rezultātā, kas novedīs pie izdegšanām un slimības lapām. Tās radīs kaitējumu uzņēmējam, kas nav kompensējami ar šī grozījuma piedāvāto. Kā arī šis novedīs pie situācijas, kad uzņēmējs nebūs motivēts pieņemt darbā papildus cilvēkus, jo viņam būs ērtāk samaksāt tos 50% esošajam darbiniekam, kas visu zina, nekā paņemt darbā jaunu cilvēku, kurš varētu sadalīt tos pienākumus. Novedot pie situācijas, kad esošais darbinieks strādās par diviem, saņemot ļoti mazu piemaksu, par ļoti daudz veltīta laika," raksta Sandris. 

"Nepiekrītu likuma grozījumiem par dīkstāves ieviešanu un to interpretāciju, un, proti, tas var ietekmēt autobusu vadītājus, kas darbojas attālinātos reisos un atrodās dīkstāvē pirms atgriežās atpakaļ dislokācijas vietā. Tāpat kategoriski nepiekrītu virsstundas samazināšanas iecerei (līdz 50%), kas pēc būtības(virsstundas) atspoguļo komersanta vājo darba organizāciju, kas atņem strādājošajam viņa privāto dzīvi! Komersanta intereses nedrīkst būt augstākas par strādājošo interesēm," pauž Edgars. 

"Iebilstu, virsstundu piemaksu samazināšana ir tikai darba devēju interešu lobēšana. Ja darba devēji nav spējīgi piesaistīt jaunus darbiniekus, esošie darbinieki ir pelnījuši saņemt cieņpilnu samaksu par nostrādātajām virsstundām," raksta kāds cits Latvijas iedzīvotājs, kurš nav vēlējies atklāt savu vārdu. 

Ar plānotajiem grozījumiem plašāk vari iepazīties šeit, bet ar iedzīvotāju viedokļiem sabiedriskajā apspriešanā šeit. 

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.