Rīgā ievērojami paplašinās veloceliņus – kur tie taps, un kas jāatceras par drošību, līdzi vedot bērnu?

Šosezon topošie veloceļi

Galvaspilsētā vien kopumā 20 apkaimēs plānots izbūvēt vairāk nekā 36 km (no gājējiem un auto nodalītu) garu veloceļu, padarot riteņbraukšanu pieejamāku un ērtāku. 

Lielākās veloinfrastruktūras izmaiņas pilsētas centra tuvumā jau šopavasar plānots realizēt Vilhelma Purvīša ielā visā tās garumā no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, turklāt papildus iestādot arī 56 kokus, un paredzēts sākt velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošanu arī Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Līdz Satekles ielai tiks pagarinātas arī Lāčplēša ielas velojoslas. Tāpat šovasar plānots izbūvēt veloceļu 11. novembra krastmalā, izveidojot savienojumu ar tirgus apkārtnes veloceļu tīklu, kā arī paplašinot šauro gājēju/ velo zonu tunelī zem Akmens tilta, blakus izbūvējot nodalītu veloceļu. Top veloceļa izveide Mūkusalas krasta promenādē, kā arī Skanstes ielā, kur, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu, tiks nodrošināta droša iespēja piekļūt ar velo un kājām jaunajam Skanstes parkam. 

Veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī lielajos būvobjektos – maģistrāls veloceļš šobrīd tiek ierīkots Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, nākotnē veidojot tiešu velo savienojumu ar Salaspili, kā arī gaidāmi 2,5 m plati divvirzienu veloceļi abās pusēs uz Jorģa Zemitāna tilta. Savukārt Purvciemā, A. Deglava un Ilūkstes ielu krustojumā, šovasar taps Rīgā pirmais Nīderlandes tipa krustojums - risinājums, kura ietvaros krustojuma zonā, kur ir vislielākais negadījumu risks, veloceļi no autosatiksmes tiek pilnībā nodalīti ar drošības saliņām.

Pašlaik turpinās arī gājēju un veloinfrastruktūras projekta izstrāde Brīvības gatvei posmā no nobrauktuves uz Berģu ielu līdz Rīgas robežai un Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai. Tiks izbūvēts arī veloceļš maršrutā “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi” un paredzēti velo savienojumi Rīga – Ulbroka (5,4 km), Rīga – Ķekava (4,1 km) un Rīga – Babīte – Piņķi (7,1 km).

Īpaši uzmanīgi pie vārtrūmēm!

Velobraucēju skaits ar katru gadu pieaug, turklāt, mainoties klimatam, arī pati braukšanas sezona pagarinās – palielinās to cilvēku skaits, kuri ar velosipēdu izvēlas braukt arī ziemā, īpaši tad, ja tā nav īpaši barga. Dati, ko apkopojusi apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, kas jau vairākus gadus katru mēnesī veic velobraucēju uzskaiti dažādās Rīgas vietās, uzrāda strauju velobraucēju skaita uzrāvienu, tiklīdz parādās atbilstoša infrastruktūra.

“Mērķis ir attīstīt veloinfrastruktūru, kura būtu droša bērniem, tāda, lai viņi paši apkaimju ietvaros no mājām var pastāvīgi nokļūt izglītības iestādēs. Ja infrastruktūra būs droša bērniem, tā būs pievilcīga lietošanai ikvienam cilvēkam,” uzsver Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītājas vietnieks, arhitekts Oto Ozols.

Pilsētai aktīvāk sākot realizēt drošas velo infrastruktūras projektus, tomēr nedrīkstam aizmirst par savu atbildību, atrodoties satiksmē – īpaši tad, ja runa ir par bērniem. Uzsākot aktīvu velosezonu, ir svarīgi atkal no jauna izrunāt arī it kā zināmus  drošības jautājumus – satiksmes noteikumus, uzmanību pie vārtrūmēm, brauktuves šķērsošanu, rīcību apdzīšanas gadījumā vai tad, ja notikusi sadursme ar velo.

“Pavasaris iezīmē aktīvu velo sezonas sākumu, un ar prieku vērojam, kā arvien vairāk arī mūsu kolēģu izvēlas velosipēdu kā ikdienas transportlīdzekli, tostarp pārvietojoties ar bērniem. Droša, mūsdienīga un nodalīta veloinfrastruktūra ir būtiska visiem satiksmes dalībniekiem, tomēr tikpat svarīga ir arī individuālā drošība. Ķivere, ceļu satiksmes noteikumu pārzināšana un apdrošināšana – gan sev, gan savam braucamrīkam – ir vienkārši, bet būtiski soļi, kas var pasargāt dzīvību un veselību, turklāt nodrošina arī civiltiesisko aizsardzību sadursmes gadījumā,” uzsver apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka. 

Drošas un patīkamas braukšanas padomi

Līdz ar velosezonas sākumu ir svarīgi pārliecināties, ka velosipēds ir tehniskā kārtībā – pārbaudiet bremzes, riepu spiedienu, pārnesumu darbību un apgaismojumu. Ja nepieciešams, nogādājiet savu braucamo servisā uz tehnisko apskati. Lai pārvietošanās ar velosipēdu būtu ērtāka un atbilstošāka jūsu ikdienas vajadzībām, ir vērts padomāt arī par papildu aprīkojumu. Iespējams, jums noderēs groziņš vai bagāžas somas, ko piestiprināt pie bagāžnieka. Ja plānojat pārvadāt bērnus, taču kravas velosipēds šķiet nepraktisks, pieejami gan bērnu sēdeklīši, gan piekabes.

Velobraucienu laikā īpaši svarīga ir drošība. Lai arī Latvijā ķiveres lietošana ir obligāta tikai bērniem līdz 16 gadu vecumam, tās lietošana ir svarīga  arī pieaugušajiem –  kā priekšzīme bērniem, turklāt pareizi uzlikta ķivere spēj pasargāt no smagām traumām negadījuma gadījumā, īpaši ņemot vērā, ka veloinfrastruktūra vēl attīstās. Tāpat jāatceras, ka riteņbraucēji ir pilntiesīgi satiksmes dalībnieki, tāpēc jāievēro visi ceļu satiksmes noteikumi – jābrauc pa velosipēdu ceļiem vai ceļa labo malu, jāpievērš uzmanība luksoforu signāliem un ceļazīmēm, kā arī jāizmanto roku signāli, veicot pagriezienus.

Lai palielinātu savu redzamību, īpaši diennakts tumšajā laikā vai sliktas redzamības apstākļos, ir jāizmanto priekšējais un aizmugurējais lukturītis, kā arī atstarojošie elementi. Vēlams izvēlēties arī košāku apģērbu, kas ļauj citiem satiksmes dalībniekiem jūs pamanīt ātrāk. Braukšanas laikā jāuzmanās no pārgalvības un pārmērīga ātruma, īpaši vietās, kur ir intensīva satiksme vai daudz gājēju. Krustojumu un iebrauktuvju šķērsošana prasa papildu vērību, un vienmēr jāievēro distance no citiem transportlīdzekļiem. Visbeidzot, jāatceras, ka braukt ar velosipēdu apreibinošu vielu ietekmē ir ne vien aizliegts, bet arī bīstams – tas apdraud gan jūs, gan citus ceļu satiksmes dalībniekus.