Mūsu krupju koris — otrais labākais Eiropā
Starptautiskā krupju koru festivālā programmas Life Bombina ietvaros mūsu krupji 2. vietā Eiropā, raksta www.kasjauns.lv. Uzzini vairāk par Latvijā mītošo skaisto ugunskrupju dzīvi un noklausies viņu dziesmu!
Viņam ir olīvpelēka, mazliet grumbuļaina mugura ar tumšzaļiem
plankumiem un vēders kā mušmires cepure — sarkans ar baltiem
punktiem. Viņa dziesma ir mazliet skumja un atgādina zvanu skaņas
vai dzeguzes kūkošanu, tikai tiek izpildīta korī. Ja ieskatīsieties
viņam acīs, būsiet pārsteigti, jo jums pretī raudzīsies divas
sirsniņas.
Peļķu dzeguze, leišu varde, pulksteņvarde — tā dēvē sarkanvēderaino
ugunskrupi (Bombina), kas iekļauts Baltijas Sarkanajā
grāmatā un Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā, un nu
Eiropas projekta Life Bombina ietvaros atgriezies Latvijas
dabā.
Mīl siltumu un peļķes
Izlaižot pēdējos ugunskrupjus Daugavpils rajona Skrudalienas
pagasta teritorijā, svētdien Latgales zoodārzs nosvinēja trīs gadus
ilgušā projekta veiksmīgu noslēgumu — kopumā terārijā pavairoti un
brīvā dabā izlaisti vairāk nekā 800 ugunskrupji. Zoodārza direktors
Mihails Pupiņš stāsta, ka vēl pirms trim Latvijā bija zināmi vien
15 savvaļā mītoši ugunskrupji, bet nu tēviņu skaits ir ap 200. Viņš
paskaidroja, ka skaitīti tiek tikai tēviņi, jo, mēģinot saskaitīt
pilnīgi visus dzīvnieciņus, nāktos izbradāt to mājvietas — dīķus.
Sarkanvēdera ugunskrupis ir visā Eiropā apdraudēta un saudzējama
suga, jo, lai gan to dzīves ilgums var sasniegt pat 14 gadu, resnie
krupji mīl siltu klimatu un vairāk peļķēm nekā dīķiem līdzīgas
ūdenstvertnes, tāpēc mitinās tikai Latvijas dienvidu galā. M.Pupiņš
stāsta, ka zoodārza terārijā ugunskrupis nodzīvojis 29 gadus.
Šobrīd grubuļainie 45 mm garie krupīši apdzīvo arī Aizkraukles un
Bauskas rajonu. M.Pupiņš saka, ka līdz ar projekta noslēgumu
ugunskrupju pavairošana un atgriešana dabā nebeigsies, jo,
salīdzinot ar citām valstīm pie mums dabā šo sugas īpatņu ir maz.
Citviet vienā dīķī ir tik daudz krupju cik pie mums visā valsts
teritorijā.
Mīlas trijstūris
Īpaši interesants šis dzīvnieks ir ar savu skaisto dziedāšanu jeb
taurītes pūšanu, kas var atgādināt arī tālas suņu rejas. M.Pupiņš
stāsta: „Runājot ar cilvēkiem, kuri dzīvo pie dīķiem un ir
dzirdējuši ugunskrupi dziedam, atklājas interesantas lietas. Kāda
ģimene domāja, ka kaut kur netālu darbojas ūdens sūknis, citi
uzskatīja, ka tie ir kādi meža putni, vēl citi bija pārliecināti,
ka naktī tā dzied zivis, bet pati interesantākā versija bija kādai
ģimenei, kas dzīvo gandrīz meža vidū. Paaudzēm ilgi šie cilvēki
bērniem likuši ieklausīties un stāstījuši, ka tur dzied meža gari,
kas atnāks viņiem pakaļ, ja neklausīs vecākiem. Tā notiek, ja
nezinām, kas dzīvo mums līdzās.” Eiropas projekta Life
Bombina ietvaros notika starptautisks krupju koru festivāls.
Tas notika tā: katra valsts, kas piedalījās projektā, ierakstīja
sava krupju kora dziesmu un atskaņoja to internetā. Pēc tam Latvijā
ieradās dāņu eksperts un vēlreiz ierakstīja krupju dziesmu par ko
visi varēja balsot. Neraugoties uz to, ka atšķirībā no citām
valstīm, kuras pārstāvēja ap 100 krupju balsis, Latvijas
mazskaitlīgais (ap desmit dziedātāju) krupju koris ieguva otro
vietu Eiropā.
Par ko dzied sarkanvēderainie ugunskrupju tēviņi? „Viņi dzied par to pašu, par ko cilvēki. Par mīlestību. Vārdi varētu būt apmēram tādi: „Mana mīļā, nāc pie manis, gaidu Tevi. Esmu krutākais džeks, pārējie netuvojaties man...”
Ugunskrupju dziesmu
klausies šeit!
Par ko dzied sarkanvēderainie ugunskrupju tēviņi? „Viņi dzied par
to pašu, par ko cilvēki. Par mīlestību. Vārdi varētu būt apmēram
tādi: „Mana mīļā, nāc pie manis, gaidu Tevi. Esmu krutākais džeks,
pārējie netuvojaties man...”,” stāsta M.Pupiņš. Divi tēviņi viens
no otra ietur vismaz metru lielu attālumu, bet pietuvojoties viens
otram saķeras un cīnās gluži kā divi sumo cīkstoņi. Varde (pareizāk
būtu teikt krupja mātīte) pēc dziesmas skaņām izvēlas
partneri un tam tuvojas, bet ar to viss vēl tikai sākas, jo arī
krupjiem ir mīlas trijstūri. Proti, dziedonim apkārt zālē
noslēpušies vairāki satelīti - krupji, kuri negrib dziedāt, bet
grib „nolaupīt” mātīti. Kad varde nāk pie sava „mīļotā” viņai no
muguras uzklūp kāds no satelītkrupjiem un, ar ķepiņām pieķeroties,
nelaiž vaļā. „Varde domā: ja jau man tā pieķēries, laikam mīl,”
smejas M.Pupiņš. Kad krupju mātīte ir apaugļota, viņa izdēj oliņas
un tās pamet. „Krupjiem par bērniem nav jārūpējas, nav jāēdina un
jāapmāca, visa informācija viņos jau ir.” Tiem kurkuļiem (ķepiņas
izaug jau ļoti drīz), kuriem izdodas izdzīvot, priekšā garš mūžs —
no pieciem līdz pat 14 gadiem. Ugunskrupji pārtiek no moluskiem,
sliekām, zirnekļiem, kukaiņiem — visa, ko var atrast ūdenī. Vietās,
kur dzīvo ugunskrupji, ir krietni vien mazāk odu. Zoodārza
direktors saka, ka šobrīd cilvēkiem ir ļoti liela interese par
pufīgajiem, krāšņajiem krupīšiem: „Man zvana zemes īpašnieki un
jautā kā rakt un kopt dīķi, lai tur ugunskrupji varētu labi
iedzīvoties. Man par to liels prieks.”
Autore: Evija Hauka, www.kasjauns.lv