Pie Talsiem atrasts rijīgais Spānijas kailgliemezis
Skaistais, bet bīstamais Spānijas kailgliemezis ir klāt — oranžais briesmonis atrasts Talsu apkārtnē, ziņo nacionālais ziņu portāls www.kasjauns.lv.
Somijā šis ievazātais radījums jau kļuvis par draudu
laiksaimniecībai, pērn Ālandu salās šie gliemji kādam zemniekam
noēda visu zemeņu ražu. Zviedrijā tie iznīcina lopbarības
graudaugus. 2007. gadā Pērnavā atrada vienu oranžo gliemi, pērn
vietējie ļaudis savos dārzos jau salasīja vairākus desmitus.
Vairāki Spānijas kailgliemeži atrasti arī Tallinā, parasti
dārzniecību tuvumā. Tie ir spilgti oranžā krāsā un sasniedz desmit
centimetru garumu.
Spānijas gliemis jau ieņēmis Skandināviju
„Norvēģijā šo gliemežu apkarošanai ir iztērēts daudz līdzekļu.
Diezin vai šie gliemeži var masveidā iznīcināt lauku kultūru, taču
kāda zemnieka zemeņu ražu tie noteikti var izpostīt,” sacīja
Igaunijas gliemju pētniece Pireta Kriristaja. Igaunijas Vides
ministrija lūgusi paziņot par visiem valsts teritorijā atklātajiem
svešajiem un iesaka iznīcināt tos sālsūdenī vai vārot.
Dārzā tos var pievilināt ar rūgstošu alu, pēc tam atliek likvidēt.
Austrijā un citur Eiropā audzē Indijas skrejpīles, kas šos gliemjus
ēd ar lielu apetīti. To dabiskie ienaidnieki ir eži, ciršļi,
kurmji, glodenes, skrejvaboles.
Latvija draud kļūt par vēl vienu sugu bagātāka — bīstami rijīgo Spānijas kailgliemezi.
Nu šis svešzemnieks sācis invāziju Latvijā. Spānijas
kailgliemezis gadā izdēj 200 līdz 300 olu un spēj pie mums pārlaist
pēdējo gadu siltās ziemas. Papildus augiem šis radījums ēd arī citu
sugu gliemežus un pat savējos, īpaši beigtos un mirstošos, tāpēc
iesaukts par nāves gliemi.
Gliemeži apgūst jaunas teritorijas, pieķeroties pie transporta
līdzekļiem vai atceļojot ar stādiem. Tie jau ir ļoti izplatīti
Skandināvijā, prot ātri pielāgoties jauniem apstākļiem, Helsinkos
šī suga izplatījās pāris gadu laikā. „Piemēram, ģimene brauc ar
savu mašīnu ar prāmi uz Zviedriju, dzīvo kempingā, noliek mašīnu
laukumā blakus dārzam ar šiem gliemežiem. Kailgliemeži ir aktīvi
rasas stundās, no rīta tie meklē slēptuves, tāda var būt, piemēram,
mašīnas apakša, kas no gliemeža viedokļa solās būt laba slēptuve no
saules un karstuma. Mašīnas īpašnieki dodas atpakaļceļā, nezinot,
ka tiem ir „pasažieris”,” pērn aģentūrai LETA stāstīja gliemju
pētniece, Latvijas Malakologu biedrības priekšsēdētāja Mudīte
Rudzīte.
Kurzemē iedzīvojas zirneklis no Vidusjūras
Latvijā jau agrāk iedzīvojušies tālu zemju radījumi. 2004. gadā
pirmo reizi pie mums novērots lapseņveida zirneklis — parasta suga
Vidusjūras zemēs, kas iedzīvojusies Kurzemē, Papē. Cilvēkiem tas
nav bīstams. Latvijas Entomoloģijas biedrība lapseņveida zirnekli
pērn izvēlējās par gada nekukaini. Lietuvā tas parādījās vēl agrāk,
2002. gadā, un zinātnieki to uzskata par globālās sasilšanas
pazīmi.
Tuvu Latvijas robežām manīti arī bīstami svešzemnieki. Lietuvā
Mažeiķu rajonā 2007. gadā kāds vīrs, pļaudams kartupeļu lakstus,
atrada vairākus Āfrikas siseņus. Tie dienā spēj pievārēt 130
kilometrus, un siseņu bari ir bēdīgi slaveni ar savu rijību. Arī
Igaunijā tajā pašā gadā bija atrasti putnu tīklos iepinušies
Āfrikas siseņus. Visdrīzāk tos līdz Baltijai atnesa gaisa straumes.
„Iespējams, tas ir klejotājsisenis. Latvijā tas ir atrasts
trīsdesmitajos gados,” toreiz žurnālā „Kas Jauns” komentēja
entomologs, Latvijas Universitātes profesors Voldemārs Spuņģis.
„Mums viņš nav bīstams, jo neveido klejotāju fāzi. Olas dēj zemē,
bet tās nevar pārziemot un izsalst.”
Tikai pirms pusgadsimta Latvijā no Ziemeļamerikas ievazātā Kolorādo
vabole ir pazīstama katram kartupeļu audzētājam. Pirms diviem
gadiem tā savairojās lielā skaitā, Zemgales piemājas dārzos bija
apsēsti visi kartupeļu ceri. Tāda šā kaitēkļa invāzija nebija
redzēta 40 gadus.
Svešais vēzis un bruņurupucis apdraud vietējos
No Amerikas 1983. gadā ievests signālvēzis, kas ir izturīgs pret
vēžu mēri, kuru vienlaikus pats pārnēsā. Rezultātā bojā iet
vietējais platspīļu vēzis. Amerikas ūdele daudzviet jau izspiedusi
Eiropas ūdeli, bet no augiem visbīstamākais ir no Kaukāza
atvazātais bēdīgi slavenais latvānis. 2007. gadā cīņai pret bīstamo
augu valdības atvēlētie trīs miljoni latu neko daudz nav
līdzējuši.
Pēdējos gados Latvijas dabā ieviešas sarkanausainie bruņurupuči no
Amerikas. Tie ir agresīvāki par mūsu purva bruņurupučiem, radot
bīstamu konkurenci. Kādā Nītaures ezerā atklāts pat vesels
sarkanausaino harēms — piecas mātītes un viens tēviņš. Visdrīzāk,
šos rāpuļus brīvā dabā izlaiduši cilvēki, kam apnicis tos turēt
mājās.
Mierinājumam — pērn dīķī Olainē noķertais, no privāta terārija
izmukušais Nīlas krokodils nokļuva Rīgas zoodārzā un Latvijas
klimatā arī nespētu izdzīvot. Ziemu pārlaist nespētu arī piraijas —
vienu plēsonīgo zivi pērnvasar izmakšķerēja dīķī Daugavpilī.
Autors: Māris Puķītis, www.kasjauns.lv