Maijas Laukmanes dzejoļu krājums: Upes plūst atpakaļ
Maijas Laukmanes jaunākajā dzejoļu krājumā varēsiet smelties domu dziļumā un dvēseles tīrībā. Tik viegla roka, ar kādu autore raksta dzeju, ir tikai retajam. Un tikai retajam šī roka raksta tik skaisti un dzidri, kā to spēj Maija Laukmane – šoreiz nedaudz smeldzīgi, bet joprojām trāpīgi.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Fragmenti ieskatam:
♦♦♦
varbūt tomēr ir iespējams
radīt ceļu vienīgi no acu skatieniem
pa kuru aiziet vienam pie otra
un varbūt ka pār šo ceļu
šad un tad pārskrien stirnas
vai pārlido laimesputni
un varbūt ka mēs pratīsim būt tik
mīlestības
skarti
ka viņus neaizbaidīsim jo nav dzirdēts
ka var sasaukt vai saūjināt atpakaļ
sauleszaķus acu skatienā vai maigumu
ar kādu tu
stāvot mūsu ejamā ceļa vidū
paskatījies manī vienīgi
vienīgi šobrīd
♦♦♦
saules rietēšana sašvīkā ne tikai debesis
bet nevaldāmi brāzmainiem triepieniem
iezīmē arī manās sajūtās tādu nemieru
ka pašas no sevis aizcērtas durvis
uz pelēkām tapetēm iztapsēto būrīti (manī)
un atveras tās pa kurām izeju
zvaigznes un neierobežotus plašumus
savu trauksmaino elpu
un ilgas
kā jēriņus
ganīt
♦♦♦
rasa vēl nav nožuvusi un rīts nav iedziedājies —
vēl asi vārdi un nepacietīgu sajūtu žiletes guļ
sapņojot krāsainus sapņus un
es vēl neesmu atvērusi vārtiņus uz prieku
un arī tu vēl neesi
apvijis manu klātbūtni kā vijīgs apīnis bet
tūlīt nožūs rasa
debesu pazarēs uzspurgs putni un
domas —
un arī ilgas pieskārieni maldi un solījumi
un arī nātres un ērkšķi pēc mirkļa būs
nomodā
♦♦♦
manās acu zīlītēs nedzīvo zīlītes
dzīvo pagājušā pavasara pumpuri
un nākamās vasaras spāres
manās acu zīlītēs nedzīvo zīlītes
dzīvo pagājušās dienas sāpes
un rītdienas prieks
manās acu zīlītēs dzīvo šūpoles
un katru rītu uzšūpot mani
līdz galotnēm —
tas viņām nieks
♦♦♦
reizēm izdodas mirkļus uzšūpot tā
ka īstenība pārtop
par gaišu un cerīgu sapni:
krustceles pašas pasaka priekšā
ejamo ceļu
un cirvja kātam negaidot
sāk sazaļot lapiņas
♦♦♦
zinu tikai to
ko zina mana sirds —
citas zināšanas ir iegūtas
citas ir kā ietērpties balles tērpā
kurā katra volāna kritiena leņķis
ir aprēķināts lai būtu skaisti un pamanāmi
taču tas
ko valkā mana sirds
ir tērps kuru atļaujos pati savās mājās
pati savā visbrīvākajā izpausmē
iekārtodamās visierastākajā istabas stūrītī
un jūtot
kā aiz loga klusēdamas
sarunājas zvaigznes
