Atkārtoti izdota grāmata "Adata" - izlasi pats un iedod izlasīt savam pusaudzim!
Atkārtoti izdota latviešu rakstnieces Andras Manfeldes grāmata „Adata”, ko īpaši ieteicams izlasīt jauniešiem – grāmatā autore aprakstījusi savu sūro pieredzi un atkarību no narkotikām, kā arī smago ceļu atkarībās pieveikšanā.
Atkārtoti izdotā grāmata "Adata".
Ar Kuldīgas novada domes, Liepājas kultūras pārvaldes un Tukuma
novada domes atbalstu biedrība „Literatūras KOMBAINS” laidusi klajā
Andras Manfeldes debijas romāna „Adata” atkārtoto un papildināto
versiju. Romāna „Adata” pirmizdevums – 2005. gadā. 2007. gadā pēc
komponista Zigmara Liepiņa ierosinājuma tapa muzikālā drāma
„Adata”. Dziesma „Ja tu man esi” saņēmusi Autortiesības bezgalību
balvu un iekļauta šova „Zelta dziesma” finālā. Andra Manfelde ir
sešu grāmatu autore un vairāku balvu laureāte. Raksta prozu un
dzeju.
Viss, par ko rakstīju grāmatā „Adata”, ir manis piedzīvots. Ilgas, vilšanās, izmisums, nāve un gadiem ilga, mokoša sadzīšana.
„Viss, par ko rakstīju grāmatā „Adata”, ir manis piedzīvots.
Ilgas, vilšanās, izmisums, nāve un gadiem ilga, mokoša sadzīšana.
Grāmatā sakņojas arī tā pirmā mīlestība, kuru atceroties pēc
divdesmit gadiem, es uzrakstīju – „ja tu man esi, man nevajag ne
debesis, ne zemi, es gribu tikai, lai apstājas laiks.” Esmu
laimīga, ka no šīs bezcerīgajām, pirmajām jūtām ir radusies
dziesma, kurā simtiem klausītāju var rast mierinājumu un
apliecinājuma paši savai sirds valodai, jo nekā skaistāka un
svarīgāka par mīlestību jau nav. Jau 18 gadus es nelietoju
narkotikas, un par šo savu dzīves pilngadību esmu pateicīga Dievam
un tuviniekiem, jo vienam uzvarēt tik smagu, postošu kaislību nav
iespējams. Ceru, ka grāmatas izlasīšana izmisušajiem dos cerību,
bet tiem, kas novēršas, netīrus nabagus redzot, atgādinās, ka katrs
cilvēks pasaulē nāk kā liels noslēpums un āriene var izrādīties
maldinoša.” Andra Manfelde, rakstniece
„„Adatu” es iesaku izlasīt jauniešiem, jo grāmata ir par ļoti
aktuālu tēmu jauniešu vidē – par to, kā jauns cilvēks, šajā
gadījumā pati autore, kļūst atkarīgs no narkotikām. Grāmatā ir
aprakstīti patiesi notikumi, ieraugāmas konkrētas Kuldīgas vietas.
Darbā ir ļoti sīki attēlotas sajūtas, kādas rodas narkotiku
iespaidā, stāstīts par to, kā narkomānija iespaido cilvēkus līdzās,
attēlota smagā cīņa, lai no šīs atkarības atbrīvotos, parādīts, cik
grūti to izārstēt. Izlasot šo grāmatu, es sapratu, ka pati neko
tādu nemēģinātu, jo narkotikas ievelk cilvēku gluži kā purvā, no
kura grūti tikt laukā.” Zane Kapitanova, skolniece, fragments no
intervijas avīzē Kurzemnieks 2010
Grāmata, lai cik skarba, tieša un atmaskojoša arī būtu, ir ar izteiktu šarmu – tai raksturīgs augstvērtīgs rakstnieces darbs formas un izteiksmes ziņā, apbrīnojams valodas plūdums.
„Andra Manfelde ievilina lasītāju pasaulē, par kuru viņam,
iespējams, bijusi vien vārga nojausma. Grāmata, lai cik skarba,
tieša un atmaskojoša arī būtu, ir ar izteiktu šarmu – tai
raksturīgs augstvērtīgs rakstnieces darbs formas un izteiksmes
ziņā, apbrīnojams valodas plūdums. /.../ Autore bez klīrēšanās
pieķērusies dzīves atspoguļojumam, neļaujot ieslīgt atmiņu
pozitivizācijā. Tajā pašā laikā viņai lieliski ir izdevies saglabāt
līdzsvaru starp mākslas un dzīves realitāti. Un, manuprāt, tieši
spējā nepārkāpt robežšķirtni slēpjas „Adatas” spēks – ar
naturālistiskiem triepieniem, sievišķīgu emocionalitāti un
personiskas pieredzes stāstiem. /.../ Man šķiet, ka šo darbu
vajadzētu iekļaut lasāmas literatūras sarakstā, jo „Adata” perfekti
raksturo un lieliski iederas latviešu (un ne tikai latviešu)
literatūras kopainā.” Inese Vasiļjeva, NRA 2005