Jāns Kross: Stūrgalvības hronika
“Jāņa Rozes apgādā” izdota izcilākā 20. gadsimta igauņu rakstnieka Jāna Krosa tetraloģija “Stūrgalvības hronika” Maimas Grīnbergas tulkojumā. “Stūrgalvības hronika” ir Krosa pirmais vēsturiskais romāns četrās daļās, kas igauniski pirmoreiz iznāca 1970., 1972., 1977. un 1980. gadā. Šobrīd tas uzskatāms par igauņu vēsturiskā romāna simbolu un pēc autora nāves aizvien vairāk arī par Krosa personības simbolu.
Romāna darbība
norisinās 16. gadsimtā Tallinā. Grāmatas galvenais varonis
Baltazars Rusovs ir vēsturiska persona – igaunis, kurš, izglītojies
vācu skolās un strādājot par mācītāju Tallinā, raksta Livonijas
vēstures hroniku.
“Stūrgalvības hronika” radīja revolucionāru pagriezienu igauņu
interesē par vēsturi: pirmo reizi tika runāts par multikulturālismu
Igaunijas vēsturē, par vācu un skandināvu ietekmi. Baltazars
Rusovs, agrīno jauno laiku visievērojamākais literāts Baltijas
jūras telpā, kā arī igauņu izcelsmes opozicionārs, pārstāvēja
pilsētnieku, ne zemniecības slāni. Līdz ar to pašos pamatos tika
satricināts mīts par igauņiem kā zemnieku tautu. Aktualizējās arī
jautājums par vietējo intelektuālo spēku pienesumu t. s.
“augstajai” kultūrai, kas ilgstoši tika uzskatīta par baltvācu
kultūras pārziņā esošu.
Romānā Kross meistarīgi atklāj varoņu iekšējos pārdzīvojumus un
meklējumus, kas ir pazīstami ikvienam radošam cilvēkam. Romāna
zemstrāvās vērīgs lasītājs nojautīs atsauces uz padomju ēru, kurā
darbs tapa un kuras reālijas Kross lielā mērā atspoguļo, simboliski
izvēršot noteiktā vēsturiskā kultūrvidē.
“Mūsu priekšā ir pēc sava idejiskā un mākslinieciskā mērķa
vērienīguma un stilistiski ļoti pretenciozs, varētu pat teikt,
elitārs mākslas darbs. Tajā pašā laikā “Stūrgalvības hronika” ir
viena no visaizrautīgāk lasāmajām grāmatām igauņu literatūrā. No
romāna barokāli plūstošā vārdu pinuma vairs nevar atraut skatienu,
tas sevī ievelk gan izsmalcinātu literāro gardēdi, gan vienkāršo
lasītāju plašo saimi.
Krosa apraksti joprojām smaržo gluži kā svaiga koksne, kaut kur ir
realitāte, kas daiļāka par mūsējo. Apbrīnojam vēsturiskās
erudīcijas un cilvēciskā siltuma, verbālās akrobātikas un tautiskā
vēstījuma dzīvesgudro sakausējumu, baudām Tallinas skatus un savādi
mājīgā gaismā novietotas lietas un dzirdam šņirkstoņu, kas rodas,
saskaroties kaļķamens smaguma raksturiem. Saistošu stāstu
rakstītāji lielākoties nespēj būt tik vēsturiski izglītojoši, kāds
ir Kross savā pirmajā romānā. Un vēstures erudīti reti spēj rakstīt
tik saistoši.”
Jāns Undusks, igauņu literatūrvēsturnieks un literāts
Par autoru
Jāns Kross (1920–2007) ir visvairāk tulkotais igauņu rakstnieks.
Dzimis Tallinā, studējis tieslietas un strādājis par pasniedzēju
universitātē. 1944. gadā Krosu apcietināja vācieši, 1946. gadā –
padomju vara un aizsūtīja uz gulagu. Pēc Staļina nāves Kross
atgriezās Igaunijā un drīz vien kļuva pazīstams dzejnieks un
tulkotājs. No 1958. līdz 1969. gadam Kross publicēja četrus dzejas
krājumus. Pēcāk Kross pievērsās prozai un vēsturisko romānu žanrā
drīz vien kļuva par neapstrīdamu autoritāti.
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Mākslinieks Aigars Ozoliņš
Grāmata izdota ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Igaunijas
Kultūrkapitāla fonda tulkojumu programmas “Traducta” atbalstu.
Ieskaties: www.jr.lv