4 grāmatas bērniem, ko var atrast apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīcās

Atkaltikšanās prieks ar ņipro Loti

Zinātkārā, attapīgā un draudzīgā sunenīte Lote ir labi pazīstama ne tikai viņas dzimtenē Igaunijā, bet arī pie mums Latvijā. Par viņu uzņemtas animācijas filmas un sarakstītas grāmatas, kā arī top tematiskais parks pie mūsu netālajiem kaimiņiem Pērnavas pievārtē.

Īstenajiem Lotes draugiem stāsts par to, kā sunenīte kopā ar savu tēvoci devās atklāt neparasto Mēness akmeņu noslēpumu, ir labi zināms no krāšņās pilnmetrāžas animācijas filmas, kas uz kinoteātru ekrāniem nonāca 2011. gadā. Taču grāmatas “Lote un Mēnessakmens noslēpums” lappusēs šis aizraujošais piedzīvojums ir apkopots tikai tagad. Lai gan grāmatas teksta autors šoreiz ir nevis Andruss Kivirekhs, bet Janno Peldmā un Heiki Ernits, tēli ir tikpat interesanti un notikumi risinās tikpat spraigi un aizraujoši kā citās grāmatās par Izgudrotāju ciema iemītniekiem. Latviski Lotes un viņas draugu piedzīvojumus, tāpat kā iepriekš, iedzīvinājis Guntars Godiņš.

Kādu nakti Izgudrotāju ciemā ierodas divi svešinieki. Suņu meitene Lote pārsteidz nepazīstamos, kuri rakņājas pa viņas tēvoča Klausa koferi, un svešinieki aizmūk, nometuši savādu akmeni. Izrādās, ka Klauss to atradis savā pēdējā ceļojumā kalnos – turklāt ne tikai šo, bet vēl divus, kas palikuši pie viņa draugiem suņiem Freda un Villes. Lote pierunā Klausonkuli doties pie viņa draugiem un attrisināt dīvaino akmeņu noslēpumu... Abi svešinieki viņiem seko, un sākas raibum raibi piedzīvojumi. Lote makšķerē pankūkas, nokļūst sapņu pasaulē, kuģo ar ledus gabalu, iepazīstas ar lietuspilienu zinātnieku un sniega lauvu un beigās palīdz Mēness zaķiem atgriezties mājās – uz Mēness.

Lotes labākie draugi trusis Alberts un kaķis Bruno šoreiz palikuši mājās, bet sunenītes plašā sirds, neremdināmā zinātkāre, lielais dzīvesprieks un vēlme palīdzēt citiem atkausē ikviena sirdi, un noslēpuma atklāšanā viņai palīdz ikviens ceļā sastaptais – veiklais dejotājs Freds, bijušais jūrnieks ronis Leo, salinieki pingvīni sarkanbikši, lietuspilienu zinātnieks Voldemārs.

Mums no gaiļa vairs nav baiļu!

Melānija Džoisa un Kimberlija Skota sarakstījušas stāstiņu par to, kā lauku sētā kāds negants un varaskārs gailis iedomājas, ka viņš te ir vienīgais noteicējs un pavēlnieks. Viņš aizliedz jebkādu riešanu, ņaudēšanu, rukšķēšanu, maušanu, zviegšanu, blēšanu, klukstēšanu un kladzināšanu. Vienīgi viņam ir tiesības skandināt savu “kikerigū”!

Mājdzīvniekiem gan ir atņemta balss, bet gudrību un attapību tiem neatņemt! Viņiem izdodas tikt vaļā no nešpetnā nekauņas. Kā? To izlasīsi šajā atjautības un humora pilnajā grāmatiņā. 

Pastnieks Pečkins un Tēvocis Fjodors

Krievu rakstnieks Eduards Uspenskis mazajiem lasītājiem sarakstījis daudzas aizraujošas grāmatas, bet īpaši mīļi ir stāsti par Pekausi, krokodilu Genu un nejauko veceni Piķamici, un, protams, par puisēnu ar dīvaino vārdu Tēvocis Fjodors. Pēc E. Uspenska grāmatām uzņemtas arī animācijas filmas. Nu latviešu valodā jaunā tulkojumā iznākusi pirmā grāmatiņa par Tēvoci Fjodoru – “Tēvocis Fjodors, suns un kaķis”.

Kādā pilsētā kopā ar māmiņu un tēti dzīvo ļoti nopietns sešgadīgs puisēns, kuru vecāki sauc par Tēvoci Fjodoru. Tēvocim Fjodoram ļoti patīk dzīvnieki, un reiz viņš atnes mājās strīpainu runci. Māmiņai runcis nepatīk, un viņa pieprasa dzīvnieku aizvākt, liekot vīram un dēlam izvēlēties: viņa vai runcis! Tēvocim Fjodoram šāda izvēle liekas pārlieku grūta, un viņš kopā ar jauniegūto draugu runci Matroskinu dodas uz laukiem.

Skābpienciemā, kur abi ierodas, ir daudz tukšu māju, un viņi atrod pašu labāko. Te raibo kompāniju papildina suns Šariks, kovārnēns Grābslis un govs Murka. Draugi atrod apslēptu mantu, iegādājas traktoru, vārdā tr-tr Mitja, kurš pārtiek no zupas un kartupeļiem, bet kaķim Matroskinam pazīstami zinātnieki atsūta Tēvocim Fjodoram nelielu istabas sauli. Nu mājiņā ir silti un ērti, un viņi dzīvotu, bēdu nepazīdami, ja vien nejaukais pastnieks Pečkins nesadomātu tikt pie jauna divriteņa...

Asprātīga, sirsnīga un mīļa grāmatiņa, kurā zvēri runā cilvēku valodā, bet autors caur jokiem un līdzībām ļauj vecākiem labāk saprasties ar bērniem, bet bērniem – ar vecākiem. Jaukie izteicieni no šīs grāmatiņas jau labu laiku folklorizējušies, un nu ar tiem var iepazīties arī paši jaunākie lasītāji. 

Par gotisko pili, spokiemun ķiploku sviestu

Britu rakstnieku un ilustratoru Krisu Ridelu latviešu lasītāji, iespējams, atcerēsies kā fantāzijas žanra grāmatu sērijas “Malaszemes hronikas” līdzautoru. Pēc ilgākas pauzes lasītājus iepriecina atkal jauna un asprātīga rakstnieka grāmata “Ada un peles rēgs”, ko rotā paša autora radītās melnbaltās, grafiski smalkās un precīzās ilustrācijas.

“Ada un peles rēgs” ir viena no tām grāmatām, kuras lasot smiesies visu paaudžu lasītāji – gan bērni, gan pieaugušie, taču dažādu iemeslu dēļ. Bērnus sajūsminās stāsts par baiso, gotisko Drūmasu pili, tajā mītošo noslēpumaino lordu Gotu un viņa meitiņu Adu, kura (līdzīgi kā klasiskajās filmās par Adamsu ģimeni) ikdienā sadzīvo ar dažādiem rēgainiem radījumiem, atrodas pastāvīgā guvernanšu uzraudzībā un par visu vairāk ilgojas pēc drauga. Kādu nakti, sveces liesmai brīdinoši plīvojot, pie meitenes ierodas pavisam īpaša būtne – nesen slazdā bojāgājušas peles spociņš, vārdā Išmaels, – un kopīgi ar jauniegūto biedru Ada dodas izpētīt pils noslēpumus, kuru, kā izrādās, ir varen daudz...

Pieaugušie, it īpaši tie, kuri kaut nedaudz pārzina pasaules literatūras klasiku un Anglijas kultūras vēsturi, lasot būs sajūsmināti par to, cik filigrāni rakstnieks ievij tekstā neskaitāmas atsauces, mājienus un zobgalības par visdažādākajiem literatūras klasikas darbiem, vēstures faktiem un kurioziem, kā arī populārām leģendām. Grāmatas lappusēs sastapsim gan monstru Polārpētnieku, kuru no kaujā kritušo kareivju ķermeņa daļām kopā sašuvis traks students (un šī radījuma biogrāfijas iemūžinātāju Mēriju Šelfišu), gan guvernanti-duelanti alias vampīru Lūciju Bordžiju, kurai teju liktenīga izrādās ķiploku sviestā sautētu gliemežu maltīte, gan pārdabisko radījumu mednieku Rūpertu van Helsungu, operdziedātāju sirēnu ar visu pavadošo vokālistu grupu, skotiskas izcelsmes kentauru, grāmatu našķētāju faunu, Bēniņu kluba biedrību un vēl daudzus citus. Savukārt visu notiekošo uz krāšņi ilustrēto lappušu malām ar īsteni angliski sausu ironiju komentē autora pievienotās “kājenes” (Foot Notes), sīkāk raksturojot visdažādākos grāmatā minētos faktus. Parodējot daudzu pasaulē pazīstamu grāmatu sižeta līnijas, autors vienlaikus rada pats savu – aizraujošu, neparedzamu un aizkustinošu stāstu par draudzību. Kaut arī tā būtu tikai draudzība starp vientuļu meiteni un peles rēgu. Bet, kā izrādās, kur viens draugs – tur arī citi vairs nav tālu, un beigu beigās atkūst arī meitenes tēva šķietami nocietinātā sirds...

Grāmata “Ada un peles rēgs” patiks visu vecumu lasītājiem – bet visvairāk tiem, kuri nav zaudējuši nedz ticību brīnumam, nedz humora izjūtu.

Ieskaties: www.zvaigzne.lv