Mammas atsauksme par grāmatiņu "Dzīvnieki mākslas darbos"
Pirmā doma, ieraugot nesen izdoto Ingas Beitiņas, Kristīnes Morozovas un Martas Pallo grāmatiņu "Dzīvnieki mākslas darbos", bija - ļoti jauki, ka tiek turpināta šī sērija, kas iepazīstina bērnus ar "augsto" mākslu! Turklāt pietiekami profesionālā un bērniem aizraujošā un saprotamā veidā. Arī grāmatiņas tēma - dzīvnieki mākslas darbos - ir īpaši saistoša bērniem, jo dzīvnieki jau ir ļoti pateicīgs "instruments" pasaules izzināšanai.
Sākām pētīt šo grāmatiņu kopā ar astoņgadnieku Dzinti un četrgadnieku Zigi, bet pie 15.lpp. Zigim apnika - acīmredzot, mazliet vēl par mazu, lai noturētu uzmanību ilgāku laiku. Toties Dzintis, lai arī viņam pašlaik aktuālākās tēmas ir kosmoss un beisbols, tika grāmatai līdz beigām, dažus uzdevumus, kur jāzīmē, gan izpildot vēlāk.
Patīkami, ka arī šajā grāmatiņā ir turpinātas iepriekšējā izdevuma labās tradīcijas - informācija par māksliniekiem un to darbiem apspēlēta un izskaidrota komiksa formā ar jaukiem personāžiem - Mulu un viņas skaisto, zilo kaķīti Brici; uzdevumi ir pietiekami dažādi un iepazīstina bērnus ar dažādām mākslas darbu tehnikām; grāmatas beigās ir mākslas terminu vārdnīciņa un informācija par māksliniekiem.
Šoreiz man īpaši patika, ka autori aicināja bērnus aplūkot mākslinieku darbus ne tikai tīri no izmantotās tehnikas un atainotā sižeta viedokļa, bet arī padomāt par sajūtām, darba noskaņu, atainoto personāžu "ārpuskadra dzīvi". Tāda fantazēšana ir bērniem pa prātam un ļoti labi padodas, un līdz ar to padara mākslas darbu tuvu un saprotamu.
Dzintim arī ir savs mājdzīvnieks - papagailis Spalvis, un tāpēc viņš, lasot grāmatiņu un pildot uzdevumus, arī jutās kā "savējais", jo taču varēja uzzīmēt savu animāliju ar sevi un Spalvi - tā, kā grāmatiņā minētie slavenie mākslinieki.
Sāku domāt, vai man šajā grāmatiņā arī kaut kas nepatika vai likās nepilnīgs? Kā jau kārtīgā recenzijā pienākas, jābūt arī nelielai kritikai vai vismaz draudzīgiem ieteikumiem, bet šoreiz neko prātīgu nevarēju izdomāt, jo viss likās pareizajā daudzumā, laikā un vietā. Ja nu vienīgi starp citiem mākslas darbiem autori varēja ielikt arī kādu vēl pavisam savādāku mākslas formas piemēru, teiksim, kaut ko no tekstilmākslas (ja jau ir arī tēlniecības darbi). Mans galvenais "eksperts" Dzintis par grāmatu teica, ka tā viņam patika, un arī visi uzdevumi patika, bet vislabāk - krustvārdu mīkla. Pētot grāmatiņu kopā ar Dzinti arī man (kā mākslas ne-ekspertam un vienkāršam lietotājam) bija šādi tādi jaunatklājumi. Domāju, grāmata varētu arī būt labs palīgs skolu vizuālās mākslas skolotājiem.
Jāvēl autoriem arī pārējos darbus šajā sērijā radīt tikpat rūpīgi izstrādātus.
Teksts: Vineta Romāne
Raksts publicēts sadarbībā ar Creative Museum