Nozīmīgs notikums Latvijas kultūrtelpā – iznāk Zigmunda Freida "Sapņa interpretācija"
Darbs “Sapņa interpretācija” uzskatāms par austriešu ārsta Zigmunda Freida mūža darbu. Pirmoreiz tas publicēts 1899. gadā, taču visas dzīves garumā Freids to papildinājis un transformējis. Darba sākotnējā tirāža bija pavisam neliela, taču, pieaugot Freida popularitātei, arvien lielāku publikas atzinību ieguva arī šis sacerējums, un viņa dzīves laikā vien tas piedzīvoja septiņus papildizdevumus.
Nu šis apjomīgais darbs, kas ietekmējis psiholoģiskās domas attīstību vairāk nekā gadsimta garumā, Dr. phil. Igora Šuvajeva tulkojumā pieejams arī latviešu lasītājiem. Vai tiešām Freids ir atklājis sapņa noslēpumu, un kas īsti ir viņa sapņu mācība?
Freids uzskata sapni par vienu no domāšanas un pieredzes formām,
tās neizprašana liedz iepazīt pašam sevi. Cilvēks dzīves laikā
sapņo vidēji septiņus gadus, pat nerunājot par nomoda sapņiem. Tas
ir pietiekami ilgs laiks, lai miegā redzētais rosinātu domājošu
cilvēku jautāt: ko sapnis vēlas man teikt? Freidam sapnis ir
jēgpilns veidojums, kuru iespējams interpretēt, turklāt precīzi to
var izdarīt tikai pats sapņotājs.
Freida skatījumā sapnis ir vēlmes – bieži vien slēptas un
apspiestas – piepildījums. Vēlmes nav nošķiramas, piemēram, no
seksuālā vai infantilā. Mēs varam iedomāties, ka esam krietni,
tikumīgi, estētiski un intelektuāli izsmalcināti, taču sapņi mēdz
uzrādīt ko pavisam pretēju. Tā kā zemapziņas informācija bieži vien
ir pārāk satraucoša, apzinātais prāts darbojas kā cenzors un bloķē
šīs informācijas nonākšanu apziņā tiešā veidā, paužot to citā –
tēlu valodā. Ļaujoties iedomām, kas tiek dēvētas par brīvām
asociācijām, no manifestētā sapņa jeb sapņa, ko cilvēks atceras,
var nonākt pie sapņojuma, proti, sapņotajām domām. Un te jau dzimst
psihoanalīze...
“Sapņa interpretācija” ne tikai iezīmē Freida meklējumu
stratēģiskās pozīcijas, tā ir arī viena no visu laiku intīmākajām
biogrāfijām, jo šajā darbā viņš atklāti un nesaudzīgi analizē arī
pats savus sapņus. Interesanti, ka darbam “Sapņa interpretācija” ir
visai ciešas saites ar Latviju un Baltiju. Freids bieži atsaucas uz
darbiem, kuru autori ir Latvijas baltvācieši, īpaši nozīmīga ir
izvērstā polemika ar filozofu un psihologu, Augusta Bīlenšteina
māsasvīru Ludvigu Štrimpelu. Freida grāmatā ir atsauces arī uz
Jaunaucē dzimušo Ludviga Štrimpela dēlu Ādolfu, Valmierā dzimušo
filozofu Johanu Erdmanu, ērglēnieti Oto Girgenzonu.
Psihoanalīzes tēvs bieži kritizēts par seksismu un mizantropiju,
Freidam pārmet, ka viņš pārāk lielu uzmanību pievēršot instinktu
lomai, it kā cilvēks būtu mežonīgs zvērs. Tomēr, kā grāmatas ievadā
uzsver tulkotājs Igors Šuvajevs, tāpat kā pastāv nevis
psihoanalīze, bet psihoanalīzes, pastāv arī dažādi, atšķirīgi
Freidi, t.i., patiesībā Freids tiek izdomāts. Kliedēt šos mītus un
ļaut runāt pašam Freidam, nevis tikai pārspriedumiem par viņu un
viņa mācību, – tāds ir šā latviskā pirmizdevuma mērķis. Tulkojumu
papildina tulkotāja komentāri.
No 16. līdz 18. aprīlim Rīgā notiks starptautiska
konference “Totēms un tabu: toreiz un tagad”. Tās ietvaros 16.
aprīlī plkst. 18:30 Gētes institūtā Torņa ielā 1 (ieeja no Klostera
ielas) notiks Zigmunda Freida darba “Sapņa interpretācija” latviskā
izdevuma atvēršanas svētki.
Ieskaties: www.zvaigzne.lv