Jaukas grāmatiņas mazākajiem lasītājiem

Mans tētis ir vislabākais!

Košās un izteiksmīgās grāmatas galvenie varoņi ir divi suņi – tētis un dēlēns. Viņiem kopā dienas paskrien vēja spārniem. Ir tik aizraujoši palīdzēt tētim gatavot brokastis (māmiņa nemaz nav sajūsmā par nekārtību virtuvē...), spēlēt pirātus, kas meklē apslēptus dārgumus, sarīkot vannā kuģīšu sacensības un klausīties, kā viņš lasa vakara pasaciņu.

Šī rotaļīgā, sirsnīgā un skaisti ilustrētā grāmata ir veltījums ne tikai bērniem. Tā var kļūt par mīļu un amizantu dāvanu ikvienam lieliskajam tētim, un īsts tētis noteikti zinās, kā to likt lietā kopā ar bērniem. Šī ir grāmata, kuru lasīt, pārlasīt un saglabāt nākamajām paaudzēm.

Es taču esmu par mazu, lai ietu skolā

Ja jūsu bērns ir nobažījies par došanos uz bērnudārzu vai skolu, iepazīstiniet viņu ar mazo Lolu! Kaut arī tētis un mamma uzskata, ka Lola ir liela diezgan, lai sāktu iet sko

lā, viņai pašai gan tā neliekas. Lolas brālis Čārlijs ar neparastiem argumentiem pacietīgi pārliecina mazo māsu par to, cik svarīgi ir iet skolā. Piemēram, kad Lola paziņo: “Līdz simtam man nemaz nav jāprot skaitīt. Man pilnīgi pietiek ar desmit,” Čārlijs iebilst: “Ja nu vienpadsmit ziloņi sagribēs kādu našķi? Kā tu saskaitīsi, cik našķu būs vajadzīgs?”

Lolu visur pavada kāds neredzams, bet ļoti nozīmīgs tēls Sorens Lorensens – mazās meitenītes iedomu draugs. Grāmatas autore britu rakstniece un ilustratore Lorena Čailda (Lauren Child) par viņu raksta: “Ir taču labi zināms, ka jauns iesākums allaž prasa daudz raižu un satraukumu. Un tāpēc cilvēkam patiktu, ja šādā reizē kopā ar viņu būtu kāds labs draugs. Iedomu draugiem ir viena liela priekšrocība salīdzinājumā ar citiem – viņi vienmēr darīs tieši to, ko tu gribi, un vajadzīgajā brīdī tūlīt būs klāt.” Tikai vērīgi ieskatoties grāmatas lappusēs, neredzamo Sorenu Lorensenu tomēr varēs pamanīt.

Grāmatas ilustrācijas veidotas kolāžas tehnikā, izmantojot fotoattēlus, tapetes, akvareļus, krāsaino papīru un citus materiālus, bet galvenie tēli zīmēti kā papīra lelles. Tas iedrošinās arī bērnus pašus zīmēt savas lelles un spēlējoties izdomāt kādu stāstu.

Agnese Jauna: Runča stāsti

Ar ko es esmu tik īpašs, ka grāmatā izdots mans gara darbs, kam esmu devis nosaukumu "Runča stāsti"?

Spriediet paši!

Esmu viens no pieciem skaistās Rozālijas bērniem! Kur vēl atrast otru tik elegantu dāmu zilpelēkā zīda kažokā? Runā, ka viņai pat ciltsgrāmata četrās paaudzēs esot bijusi...

Bērnība vecās Marijas šķūnītī reibināja ar siena smaržu. Bet ilgi man nenācās uzkavēties laukos, jo pēc manas pirmās Līgonakts es tiku nozagts. Kāds mani veda uz pilsētu.

Bet man laimējās izbēgt... un es nokļuvu dzīvnieku patversmē.
Taču man atkal paveicās, jo patversmē mani pamanīja brīnišķīga būtne. Tā bija maza meitene Džesika – mans eņģelis, mana glābēja. Viņa ne tikai vecākiem uzstāja, lai adoptētu tieši mani, bet arī pastāvēja uz vienīgo īstam runcim piemērotu vārdu – MURIS.

Agnese Jauna dzimusi 1974. gadā Dobeles rajonā Aucē. Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. Kopš 2007. gada ar ģimeni dzīvo Francijā.

Darbīgā diena ar Pepi un Milli

Pepe ir suņuks, un Mille – kaķenīte. Ir rīts, un priekšā gara diena, kurā tik daudz varēs padarīt! Mille meklē skaistāko kleitu, lasa laikrakstu un šūpojas, Pepe cep pankūkas, laista kaktusus un izkar žāvēties veļu. Un kad paēstas gardumgardas vakariņas, vēl priekšā jautra plunčāšanās vannā.
Grāmatiņā ir kustīgi attēli – mazulis varēs palīdzēt Pepem apģērbties, Millei pabarot zivtiņas un vēl daudz ko citu. Darbošanās ar šo grāmatu var kļūt par bērniņa gulētiešanas rituāla mīļāko brīdi.

Ieskaties: www.zvaigzne.lv