Jauns vēsturisks romāns Tālivaldis Margēvičs "Šķērsiela 13. Latvieša dibināts Gulags"

Pazīstamais režisors un scenārists Tālivaldis Margēvičs ( dokumentālo filmu triloģija „Šķērsiela”, „Maestro bez frakas”, „Sieviete, kuru gaida?” un citas, kas apbalvotas ne vien Latvijā, bet arī vairākos starptautiskos filmu festivālos), jau drošāk pievērsies arī rakstniecībai. Pašā autora septiņdesmit gadu jubilejas priekšvakarā iznāca viņa jaunākais darbs, vēsturisks romāns „Šķērsiela 13. Latvieša dibināts Gulags”. Romāna rakstīšanai izmantoti ļoti daudzi avoti, bet iecere radusies, jo Tālivaldis Margēvičs un Eduards Bērziņš dzīvojuši vienā mājā Rīgā, Šķērsielā 13.

Tālivalda Margēviča darbs ir novērtējams ar augstu atzīmi, jo viņš iedziļinājies ne tikai galvenā varoņa Eduarda Bērziņa dzīvesstāstā, bet arī veiksmīgi atainojis revolūcijas un tai sekojošā režīma interesantākos momentus, papildinot jau zināmus faktus ar jauniem atklājumiem. Šo romānu būs interesanti lasīt arī vēsturniekiem, un ikviens latvietis tajā smelsies iedvesmu dzīvei – jo, lai kā pēcteči vērtē Eduardu Bērziņu un viņa darbus, ir jāatzīst: viņš bija diža personība.

Jauneklis ar mākslinieka talantu un ambīcijām, Vilhelma Purvīša audzēknis, kurš izglītošanos turpināja mākslas skolā Berlīnē, gan to nepabeidzot. Jauns karavīrs, kurš pārgāja boļševiku pusē un īsā laikā kļuva par iespaidīgu figūru jaunā režīma virsotnē.

Ar paša Staļina pavēli viņš kļūst par Kolimas koncentrācijas nometņu sistēmas „Sevvostlag” priekšnieku, un viņa vara Kolimā ir neierobežota. Bērziņam ir savs kuģis un rolsroiss, viņa ģimenei – lieliski dzīves apstākļi. Ieslodzītie? Arī par viņiem Eduards Bērziņš tur rūpi, vismaz tā apgalvo grāmatas autors. Kamēr vien viņš var nodrošināt arvien pieaugošu zelta un alvas ieguvi, Bērziņš ir Kolimas cars. Viņu klausa, viņu ievēro, ciena, bijā – un pat apbalvo. Ļeņina ordenis par iegūtajām piecdesmit tonnām zelta ir augstākais E. Bērziņa apbalvojums. Kopā ar romāna varoņiem (autors arī sev tajā atvēlējis vietu!) izdzīvojot šī neparastā latvieša dzīvesstāstu līdz pat pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalei un viņa dzimtas – līdz pat mūsdienām, lasītājs ar prieku konstatēs, ka ievērojama romāna daļa veltīta ne vien politikai, bet arī sadzīvei, mīlestībai un liktenīgiem pavērsieniem.

Dokumentālu romānu spēks slēpjas ne vien precīzā faktu izklāstā, bet arī spējā šō stāstu izstāstīt aizraujoši – un Tālivaldim Margēvičam tas ir izdevies.

Ieskaties: http://www.zvaigzne.lv