Spraigs, vēsturisks detektīvromāns no Ingunas Baueres - laba lasāmviela vasarai

GADSIMTU MĪKLAS JAUNĀ INGUNAS BAUERES ROMĀNĀ - "GRĒKSŪDZE"

Daudzi Latvijas lasītāji gadiem ilgi ir uzticīgi “saviem autoriem”, un viena no “savām autorēm” neapšaubāmi ir rakstniece Inguna Bauere, kuras jaunākās grāmatas ar lielu nepacietību gaida vairāki tūkstoši lasītāju. Arī augstie rezultāti dažādu bibliotēku aptaujās liecina, ka rakstnieces grāmatas jau vairāk nekā desmit gadu ir starp lasītākajām Latvijā. Dažādu paaudžu cilvēkus valdzina Ingunas rūpīgā iedziļināšanās 18. un 19. gadsimta Latvijas kultūrvēsturē, nezināmu faktu celšana gaismā, kā arī spilgtie psiholoģiskie portreti, iejūtīgais un vienlaikus spriegais cilvēcisko attiecību attēlojums. Klajā nākuši jau seši romāni par ievērojamām personībām Latvijas kultūrvēsturē – Kārli Skalbi un viņa mīļoto Lizeti (“Lizete, dzejniekam lemtā”, 2009 un 2013), Matīsu Kaudzīti un viņa sievu Līzi Rātminderi (“Skolas Līze”, 2011), Andreju Pumpuru un viņa laulāto draudzeni Edi (“Ede, Pumpura sieva”, 2012), Ati Kronvaldu un viņa uzticamo līdzgaitnieci Karolīni (“Piedod, Karolīne!”, 2013), kā arī romānu diloģija “Ne zelts, bet putekļi” (2015 un 2016) par hernhūtiešu draudzēm 19. gadsimtā Vidzemē. Vācot materiālus kārtējam vēsturiskajam darbam, rakstniece tomēr ļauj vaļu arī iztēlei, un laiku pa laikam tiek izdots arī kāds romāns, kurā lielāka nozīme labai cilvēku pazīšanai, nekā vēstures faktiem. Šāds darbs bija 2013. gadā izdotais romāns “Līdz septītajai paaudzei”, un tāds ir arī nule klajā laistais darbs “Grēksūdze”.

Intriģējošais nosaukums un neparastais vāciņa noformējums liek uzdot jautājumu: ko tad sevī slēpj šī grēksūdze, kam ir tik liela nozīme romānā, un kurš šos grēkus sūdz? Izrādās, ka teju katram no romāna varoņiem ir kāds noslēpums, “skelets skapī”, ko tie negrib atklāt pat tuvākajiem.

Jauns mākslinieks restaurators Žanis Lodēns ik vasaru dodas uz tēva mājām Rozienas pagastā, lai tur pavadītu trīs laiskus atvaļinājuma mēnešus. Reiz viņam tiek piedāvāta iespēja restaurēt nezināma autora radīto vietējās baznīciņas altārgleznu. Taču Žaņa profesionālā acs spēj novērtēt, ka mākslinieks vēlējies ne tikai attēlot Bībeles ainu, bet arī kaut ko būtisku pavēstīt... Kopā ar Valdu – jaunu sievieti, kas aizrāvusies ar vietējās vēstures izpēti, – Žanis uzzina, ka gleznotājs bijis mēms. Taču tūlīt pēc šī atklājuma notikumi savērpjas vēl straujākā virpulī...

Intriģējošais nosaukums un neparastais vāciņa noformējums liek uzdot jautājumu: ko tad sevī slēpj šī grēksūdze, kam ir tik liela nozīme romānā, un kurš šos grēkus sūdz?

Kad Žanis un Valda atrod mācītāja Furholca atvadu vēstuli, top skaidrs, ka pirms vairāk nekā simts gadiem te notikušas baisas lietas – pašnāvība vai slepkavība. Vēl vairāk jautājumu liek uzdot altārgleznas pakājē restaurācijas laikā atrastā pelēkā burtnīca, kurā aprakstītie simt gadu senie notikumi rod pārsteidzošu rezonansi ar mūsdienām: no tās Žanis un Valda uzzina, ka arī viņu likteņi ir cieši saistīti ar tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvojuši pirms vairāk nekā gadsimta...

Ieskaties šeit. 

Pieejama arī e-grāmata.