Meitenes, magones un atmiņas asins krāsā: grāmata "Lūgšanas par nolaupītajām"
Nu arī latviešu valodā izcilajā Silvijas Brices tulkojumā varam lasīt vienu no beidzamā laika satriecošākajām, bet vienlaikus poētiski skaistākajām grāmatām – amerikāņu-meksikāņu rakstnieces un žurnālistes, starptautiskā PEN kluba pašreizējās prezidentes Dženiferas Klementas romānu “Lūgšanas par nolaupītajām”.
Romāns ir veltīts visām tām meitenēm, kas tepat mūsu laikā,
21. gadsimtā, kļūst par dzīvo preci, par meitenēm, kuru bērnība
beidzas, vēl īsti nesākusies, par meitenēm, kuru kauliņi,
iespējams, balo saulē kādā no daudzajiem Meksikas tuksnešiem... ja
vien viņu dzīvē nenotiek brīnums.
Lai gan nosaukums ir tik dramatisks un arī romānā aprakstītie
notikumi brīžiem satriec ar savu neiespējamību un nenovēršamību,
romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” ir arī pilns spēka, pašcieņas un
nerimstošu dzīves alku, tas ir kā brīnišķīgs apliecinājums, ka
mīlestība, draudzība un dzīvinošā iespēja no sirds uz kādu
paļauties (un netapt pieviltai) ir pieejama arī vissmagākajos
apstākļos un visbaisākajā vidē.
Romāna galvenā varone Leididī un viņas draudzenes dzīvo
kalnu ciematiņā netālu no Akapulko, un tas ir Meksikas reģions,
kurā visa vara pieder narkokarteļiem. Te, kalnos, likumus
raksta vīri melnos džipos un ciematu iedzīvotāji var tikai
paklausīt. Vai mirt. Reizēm nāve piemeklē arī paklausīgos. Jā, vai
es minēju, ka kalnu ciematos dzīvo tikai sievietes un bērni?
Vīrieši vai nu strādā karteļiem, vai meklē laimi un nodarbošanos
ASV. Ja ir dzīvi. Ciematu sievietes zina – ja aug glīta meitene,
drīz vien viņai ieradīsies pakaļ. Tāpēc še “dzimst” tikai zēni, un
līdz pat desmit vienpadsmit gadu vecumam ciematā meiteņu nav. Par
spīti izmisīgajām viltībām un pat tam, ka meitenes slēpjas zemē
izraktās bedrēs, tikko neizbēgamās pārvērtības ir notikušas,
gaidāma arī nelūgtā melno vīru vizīte. Tā no ciematiņa pazūd Paula,
skaistākā no meitenēm. Tā pazūd friziere. Pazūd citas. Leididī
paveicas – ar draudzenes brāļa gādību viņa dabū kalpones darbu kādā
bagātā ģimenē Akapulko. Leididī ir gatava izplest spārnus un doties
dzīvē ar pilnu jaudu – izbaudot pirmās mīlestības skurbo brīvības
elpu. Bet tad notiek kas neparedzams un Leididī vecās dzīves
atbalsis varenā lavīnā aizslauka visas pēdējā laikā sabūvētās sapņu
pilis, pašu Leididī nejaušā trāpījumā ielidinot vēl bezcerīgākā
vidē un situācijā. Pat bālie skorpioni, biedējošākās būtnes
Meksikas pakalnos, Leididī vietā justos neomulīgi – ja mēs vaicātu
viņu viedokli. Ir situācijas, no kurām izkļūt nevar pat sapņos, var
vienīgi mēģināt pieradināt realitāti un radīt to vēlreiz, pilnīgi
no jauna.
Romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” tulkots vairāk nekā 30 valodās,
mēnešiem noturējies New York Times un citu ietekmīgu izdevumu
bestselleru listes augšgalā un apbalvots ar daudzām literārām
balvām. Ja jums patika H. Hoseinī “Pūķa ķērājs” un “Tūkstoš sauļu
mirdzums”, noteikti izlasiet arī romānu “Lūgšanas par
nolaupītajām”.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Ieskaties: www.zvaigzne.lv