Melnās ūdensrozes: neparasts stāsts par trim sievietēm

“Melnās ūdensrozes” aizsākas gandrīz kā pasaka: reiz dzīvoja trīs sievietes. Viena bija traka, otra bija mele, trešā – egoiste... Viņas nebija viena vecuma. Vienai bija vairāk nekā astoņdesmit gadi, un viņa bija atraitne. Otrajai bija trīsdesmit seši gadi, un viņa vēl nebija krāpusi savu vīru. Trešajai bija gandrīz vienpadsmit gadi, un visi skolas zēni gribēja viņu par savu draudzeni. Viņām bija arī kaut kas kopējs – vecākajai piederēja skaista glezna, jaunākā izcili gleznoja, bet vidējā ļoti interesējās par māksliniekiem.

Viņas dzīvoja mazajā, brīnumskaistajā Živernī ciematā, uz kuru impresionisma cienītāji dodas teju vai svētceļojumā, jo tieši Živernī ir tā vieta, kur tapušas slavenās Kloda Monē “Ūdensrozes” un daudzas citas gleznas. Lai gan uz šejieni ik vasaru plūst tūkstošiem tūristu no visas pasaules, trīs sievietes kaismīgi vēlējās doties tālu prom un nekad neatgriezties. 
Lasītājs šīs trīs būtnes sastop kādā vasarā, un, izsekojot triju sieviešu gaitām, mēģina noskaidrot, kāpēc un kurš ir nonāvējis tikko upītē atrasto mākslas kolekcionāru Žeromu Morvālu. Kas šis ietekmīgais vīrietis ir bijis katrai no trijotnes, un kāpēc viņam vajadzēja mirt tik nejēdzīgā nāvē?

Trīspadsmit vasaras dienas, kurās saplūst pagātne un tagadne, ēnas un saules gaisma, mīlestība, meli, alkas un kaislības. Un, protams, māksla. Māksla gleznot un māksla veidot dzīvi kā mīkstu mālu. Māksla ietekmēt un pakļaut. Māksla pavedināt. Un māksla uzrakstīt romānu, kuru grūti nolikt malā, pirms izzināti visi autora prasmīgi savērptie noslēpumi – gan tie, kas attiecināmi uz Monē biogrāfiju, gan tie, kas saistīti tikai un vienīgi ar cilvēciskām kaislībām. 

Mišels Bisī ir viens no slavenākajiem mūsdienu franču kriminālromānu rakstniekiem. Viņa darbus lasa visā pasaulē, tie godalgoti arī ar prestižām literārām balvām.
Pieejama arī e-grāmata.
No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.

Ieskaties: www.zvaigzne.lv