Jūras sāļums, atmiņu dziļums: jauns lietuviešu romāns latviešu valodā

Romāns, kurā līdztekus vēsturiskiem faktiem vietu raduši arī izdomāti varoņi, ir gana vienkāršs, lai to lasītu visplašākā auditorija, bet vienlaikus daudzslāņains, blīvs un liriski spēcīgs. Vēl dienām ilgi pēc izlasīšanas prātā atgriežas grāmatas varoņi – un viņu likteņi atsauc atmiņā mūsu pašu tuvinieku piedzīvoto.

Jaunie cilvēki, kas Otrā pasaules kara pēdējā ziemā sastopas ceļā uz cerību, dzīvību un nākotni, nāk no dažādām vietām. Lietuvas baltvācu atvase, medmāsa Joana, ir gatava palīdzēt ikvienam, daudzi bēgļi paļaujas uz viņas prasmīgajām rokām un plašo sirdi. Polietei Emīlijai ir vien piecpadsmit gadu, un viņai naktīs rādās briesmīgi murgi. Mazajam berlīnietim Klausam ir seši gadi, un viņš bēgļu straumes vidū kādu laiku klīdis viens pats. Prūsis Florians Beks ir glīts, pašpārliecināts un pašpietiekams. Viņam ir ierocis, cigaretes un pat žāvēta desa. Tikmēr Gotenhāfenē (mūsdienās Gdiņa Polijā) dienestam uz kuģa “Vilhelms Gustlofs” gatavojas septiņpadsmit gadus vecais, piespiedu kārtā iesauktais matrozis Alfrēds, kurš domās sacer lielīgas vēstules mīļotajai meitenei tālumā, bet realitātē ir viens no tiem, kurš klusēdams, turklāt diezgan nemākulīgi, pilda pavēles. 

Katram no šiem jaunajiem cilvēkiem ir kāds noslēpums, kāda kara gados iegūta nedzīstoša rēta – un tās, kas cirstas miesā, ir pašas nenozīmīgākās. Kara beidzamo mēnešu drudzī viņi visi sastopas ceļā, kas ved uz ostu – uz glābiņu un brīvību. Uz dzīvību. No viņu atjautības, izveicības un veiksmes ir atkarīgs, vai un kāda būs viņu nākotne. Pirmais plāna punkts visiem sakrīt: jātiek uz kāda kuģa. Un tad jau tālāk redzēs...

Nokļuvuši uz bēgļiem un ievainotajiem pārbāztā kuģa “Vilhelms Gustlofs”, jaunieši ir gatavi atslābt un izbaudīt mierpilnās brauciena dienas... Iespējams, Florians un Joana citā vietā un laikā būtu saderīgs pāris. Vai varbūt Joana un Alfrēds? Ko meklē un ko atradīs Emīlija un Klauss?

Lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis romāns “Jūras sāļums” ir tikpat skaists un sāpīgs kā Džeimsa Kamerona episkā filma “Titāniks”, atklājot lasītājiem mazāk zināmu jūras traģēdiju – kuģa “Vilhelms Gustlofs” bojāejas stāstu. “Vilhelmu Gustlofu”, kuģi, uz kura klāja atradās apmēram (!) desmit tūkstoši kara bēgļu un ievainoto karavīru, 1945. gada 30. janvārī nogremdēja padomju zemūdene. Izglābās tikai saujiņa kuģa pasažieru, nepilns tūkstotis. Tādējādi “Vilhelma Gustlofa” bojāeja ir visu laiku traģiskākā kuģa katastrofa ar vislielāko upuru skaitu.

Latviešu valodā iznākuši arī Rūtas Šepetis romāni “Starp pelēkiem toņiem” un “Papīra sapņi”.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Ieskaties: www.zvaigzne.lv