Prinča līgava. Mantiniece

Īdlina uzaugot ir dzirdējusi neskaitāmas leģendas par to, kā satikās viņas vecāki. Viņa vienmēr ir uzskatījusi, ka vecāku mīlasstāsts ir ļoti romantisks, gluži kā pasakā par Pelnrušķīti, tomēr pati nepavisam nealkst piedzīvot kaut ko tamlīdzīgu. Ja Īdlina varētu izlemt, viņa atliktu domas par precēšanos uz tāltālu nākotni.
Tomēr princeses un nākamās valsts vadītājas dzīve nepieder viņai pašai vien, tāpēc Īdlinai nākas izsludināt jaunu Atlasi. 
Vai kādam no trīsdesmit pieciem puišiem izdosies iekarot ārkārtīgi pievilcīgās, bet lepnās, untumainās un spītīgās princeses sirdi? 
Kādam varbūt šķiet, ka pietiks tikai ar vienu skūpstu, lai viņas ledus bruņas sāktu kust? Nevar taču būt, ka jaunu meiteni vairāk interesē vara, nevis mīlestība! 
Varbūt tomēr var?

Spraiga cīņa par princeses sirdi un roku. Visi puiši grib pierādīt: es esmu stiprākais, gudrākais, labākais. Visi, izņemot vienu...

Redfordas Universitātes (ASV) absolvente rakstniece Kīra Kesa ir ieguvusi īpašu popularitāti jauniešu vidū ar šīs romānu sērijas pirmo grāmatu “Prinča līgava I. Atlase” (The Selection), pēc kuras motīviem uzņemta filma ar Eimiju Tīgārdenu galvenajā lomā.

No angļu valodas tulkojusi Ieva Zālīte.

Sērijas “Prinča līgava” pirmajās grāmatās “Atlase”, “Elite” un “Vienīgā” stāstīts par prinča Meksona grūto izvēli, cenšoties iepazīt trīsdesmit piecas meitenes un cerot viņu vidū atrast sava mūža mīlestību. 

Kīra Kesa šajā mūsdienu Pelnrušķītes stāstā spējusi veiksmīgi atspoguļot jaunu meiteņu sapņus par sīvā konkurences cīņā iegūtu atzinību un aizraujošu dzīvi – tādu, kāda ir fascinējošā skaistumkonkursu un televīzijas šovu pasaulē, kas tik ļoti vilina ar ārējo spožumu, bet nereti pieviļ ar skarbo realitāti.
Pēc iepriekšējās Atlases ir pagājuši divdesmit gadi, un tagad prinča Meksona meita Īdlina atrodas tādas pašas izvēles priekšā. 
Vai kāds no puišiem, kas ieradīsies pilī, spēs ieinteresēt skaisto princesi, kuras galvenās prioritātes līdz šim ir bijušas darbs, brīvība un vara?

“Zināju, kas ir Atlase, bet nevienam no mums – kur nu vēl man! – pat prātā neienāca, ka tā varētu notikt mūsdienās.
– Īdij, tu taču varētu kādu laiciņu par to padomāt, – tētis rāmi teica. – Zinu, ka mēs no tevis prasām daudz.
– Vai tas nozīmē, ka man būs izvēles iespēja?
Tētis dziļi ieelpoja un apsvēra atbildi. – Nu, mīļā, tev patiesībā būs trīsdesmit piecas iespējas.
– Bet es negribu precēties, – uzstāju. – Lūdzu, nelieciet man to darīt! Man ir tikai astoņpadsmit gadu!
Ja vecāki domā, ka padošos bez cīņas, viņi ļoti kļūdās. Es esmu Īdlina Šrīva! Neviens nav varenāks par mani...”

Ieskaties: www.zvaigzne.lv