Grāmata par karu Čečenijā "Smalkais sudraba pavediens"

Poļina ir dzimusi daudznacionālā ģimenē — Čečenijas-Ingušijas autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā, Groznijā. Militārās kampaņas laikā viņa nav izbraukusi ārpus Čečenijas Republikas robežām. Dienasgrāmatu deviņus gadus vecā Poļina sākusi rakstīt 1994. gadā — kopš kara sākuma. Tajā aprakstīti vēsturiskie notikumi viņas dzimtenē. 2013. gadā Poļina saņēmusi politisko patvērumu Somijā.

“Krājuma centrālā ass ir smalkais sudraba pavediens, kas līdz pēdējam tur pie dzīvības, apelē pie sirdsapziņas, pienākot pie robežas, aiz kuras viss cilvēciskais neatgriezeniski tiek upurēts dzīvniecisku dziņu un alku vārdā. Asinskārais Cilvēkēdājs — tā kara dēmonu apzīmē rakstniece. Lieki atgādināt, ka mēs, pieaugušie, nevaram norakstīt kara šausmas uz asinskārā Cilvēkēdāja sirdsapziņas. Tā ir mūsu izvēle, bet Poļinas Žerebcovas īsie, vienkāršie un tomēr tik neparastie tēlojumi šodien joprojām ir sudraba pavediens, kas sien kopā pagātni ar tagadni un konfrontē mūsu izvēles, apmirdzot ar sudrabainu gaismu, kas nāk no vakardienas ciešanu kausējamās krāsns. Vai šodien mums pietiks cilvēciskas atbildības, gribas un saprāta šim dēmonam nepadoties vēlreiz?” (Ineta Strazdiņa, žurnāliste.)

Poļinas Žerebcovas īsie, vienkāršie un tomēr tik neparastie tēlojumi šodien joprojām ir sudraba pavediens, kas sien kopā pagātni ar tagadni un konfrontē mūsu izvēles, apmirdzot ar sudrabainu gaismu, kas nāk no vakardienas ciešanu kausējamās krāsns.

“Šī ir iespaidīgākā un tiešākā grāmata par Čečeniju. Poļina Žerebcova uzaugusi kara vidū, kā skolniece izdzīvojot abos Čečenijas karos un vēl Vasaras karā. Viņas stāstos redzam čečenu kaujiniekus, sakropļotus vecīšus, Krievijas zaldātus, bērnus ar norautām kājām un helikopteru, kas šauj uz mātēm ar zīdaiņiem. Redzam meiteni, kas pārtiek no žurkām, kuras nāk baroties no viņas mātes līķa. Te pēkšņi — saprāta paliekas palīdz saglabāt drupu kaudzē atrasta Žaņa Grīvas grāmata par piedzīvoto Spānijas pilsoņu karā. “Smalkais sudraba pavediens” ir satriecošs darbs savā tiešumā un īstumā. Nekas no šeit aprakstītā nav beidzies, jo šaušana turpinās, tikai tagad jau Donbasā.” (Imants Liepiņš, autors grāmatai “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts”.)

Ieskaties: www.jumava.lv