Laba bērnu literatūra: noslēpumainas, sirsnīgas un nedaudz skumjas bērnu grāmatas no Skandināvijas
Skandināvi ražīgi arī bērnu literatūras radīšanā.
Zviedru rakstnieces Kristīnas Olsones darbi bērniem Latvijā pazīstami kopš 2015. gada, kad iznāca pirmā grāmata par divpadsmitgadīgo Billiju un viņas draugiem Aladinu un Simonu “Stikla bērni”, ko Bērnu žūrija ar lielu balsu pārsvaru atzina par tāgada labāko grāmatu kategorijā “11+”. Ar aizrautību tiek lasītas arī triloģijas nākamās grāmatas “Sudraba puisēns” un “Akmens eņģeļi”. Kristīnas Olsones darbos aprakstīti noslēpumaini un visai biedējoši notikumi, un literatūrkritiķi ir nodēvējuši rakstnieci par vienu no izcilākajām spriedzes meistarēm zviedru bērnu literatūrā. Šā gada nogalē pie lasītājiem nonākusi Kristīnas Olsones grāmata “Hesterhillas noslēpums” Mudītes Treimanes tulkojumā, kas vēsta par dvīņu Megas un Franka ciemošanos pie tēvoča vasaras brīvlaikā un dīvainiem notikumiem, kas sāk risināties uzreiz pēc viņu ierašanās ciemā un vecajā Hesterhillas mājā. Mega un Franks cenšas atšķetināt noslēpumu un pa slepenām telpām un pazemes tuneli nokļūst... Hesterhillā 20. gadsimta sākumā! Aizraujoši un mazliet baisi!
Astridas Lindgrēnes vārds, domājams, ir pazīstams ikvienam – gan lielam, gan mazam, un viņas darbi latviešu valodā tiek izdoti jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, taču latviski pieejamo darbu klāsts vēl arvien nav pilnīgs. Pirmssvētku laikā Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā sirsnības pilno Astridas Lindgrēnes grāmatiņu “Ziemassvētki kūtiņā” Aijas Dvinskas tulkojumā, kurā rakstniece izjusti stāsta par bērniņu, kas pasaulē nāk kādā kūtiņā tieši Ziemassvētku naktī, un kuru meistarīgi un ar sirds siltumu ilustrējis mākslinieks Larss Klintings.
Arī dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena
daiļrade ir ļoti plaša (Dānijā viņa pasakas izdotas
septiņos sējumos), tieši tāpēc viņa darbi arvien var kļūt par jaunu
atklājumu. Tulkotāja Daina Grūbe pirmo reizi latviskojusi pasaku
“Meitene, kas uzkāpa uz maizes klaipa”, kas
iznākusi krāšņā izdevumā ar iemīļotās latviešu mākslinieces Agijas
Stakas ilustrācijām.
Tomēr, bez
šaubām, tulkotās literatūras laukā arvien parādās arī jauni vārdi.
Esiet pazīstami – norvēģu rakstnieks Bobijs Pīrss
un viņa triloģijas galvenais varonis Viljams Ventons! Bobijs Pīrss
starptautisku atpazīstamību vispirms ieguva kā kinorežisors un
scenāriju autors, bet 2015. gadā debitēja kā bērnu rakstnieks,
izdodot pirmo grāmatu sērijā par brīnumbērnu Viljamu
“Viljams Ventons un lurīdija zaglis” (latviešu
valodā tulkojusi Marta Roķe). Divpadsmitgadīgais Viljams Ventons
nekādi nespēj izprast, kādēļ pēc vectēva noslēpumainās pazušanas
viņa ģimene pieņēmusi svešu uzvārdu un no Londonas pārcēlusies uz
dzīvi Norvēģijā. Taču kādu dienu, kad zēns atrisina pasaulē
sarežģītāko kodu, notikumi sagriežas trakā virpulī un viņš apjauš,
ka ģimenei draud briesmas. Grāmata ir atzīta par labāko bērnu
grāmatu Norvēģijā 2016. gadā, kā arī saņēmusi vairākas literārās
godalgas un iekarojusi lasītāju mīlestību daudzās pasaules
valstīs.
Ieskaties: www.zvaigzne.lv