Es biju tikai sekretāre. Ko mūsdienu pasaulei māca Gebelsa sekretāres stāsts

Viņas stāsts ir kā pēdējais brīdinājums no paaudzes, kas pati piedzīvojusi to, ko fašisms, ignorance, pasivitāte, intereses trūkums un oportūnisms nodarījuši Vācijai un visai pasaulei. “Tā ar mums vienkārši notika!” viņa atzina 106 gadu vecumā. Pirms kas līdzīgs notiek no jauna, ieklausieties viņas stāstā! 

“Visi nopelnīja itin labi. Nebijām nekādi miljonāri, bet allaž varēja atļauties kādus sīkumus, un katrs bija nodarbināts pats ar sevi. Ne jau vienmēr nāca prātā trūcīgie ļaudis. Tagad jau arī nav tā, ka visi nemitīgi domātu par nabaga sīriešiem, kuriem nav jumta virs galvas un kuri noslīkst jūrā. Kurš gan nemitīgi domā par to? Taču, sēžot pie televizora, gan nāk prātā: tas tak nav iespējams, ka atkal notiek kaut kas tāds. Tomēr tas ir iespējams. Un būs iespējams arī pēc simt gadiem, ne tikai pēc simt gadiem, bet gan tik ilgi, cik pastāvēs šī zemeslode.” Vai šie Brunhildes Pomselas sacītie vārdi nav tie, ko mierīgās pārdomās varētu teikt ikviens no mums? Un vai viņai, šos vārdus sakot, ir taisnība?

Parasts cilvēks taču nav nekāds lēmējs, nekāds rīkotājs. Viņš apzinīgi un kārtīgi strādā savā darbā un nemēģina kaut ko darīt vai mainīt valsts politikā. Līdz iestājas brīdis, kad izdzīvošanas labad atliek aizvērt acis un ausis un klusējot piedalīties – vai mirt.

Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka: “Varētu domāt, ka nekā labāka svētdienas rītā nav, ko darīt, kā lasīt simtgadīgās Gebelsa sekretāres atmiņas? Bet nevaru nolikt nost, tajā visā ir kaut kas šausmīgi magnētisks, vārda tiešā nozīmē “šausmīgi”. Un tad vēl tās paralēles ar mūsdienām!” 

Vai vēsture atkārtojas? Pomsela bija nepolitiska līdzskrējēja un to arī neapstrīd. Pirmajā vietā viņai bija darbs, pienākuma apziņa un vēlēšanās iekļauties sabiedrībā. Tikai pēc kara beigām viņa ir apzinājusies notikušā mērogus. Pomselas dzīvesstāsts un atklātība konfrontē mūs ar tagad tik aktuālo jautājumu par personisko atbildību laikmeta politiskajās norisēs. Savās atmiņās viņa ļauj mums ieraudzīt šausmu banalitāti. Vai vēlāk arī mēs līdzīgi Brunhildei Pomselai sacīsim: „Mēs nemaz negribējām to zināt”? Tore D. Hansens grāmatā analizē Brunhildes Pomselas atmiņas un konstatē pārsteidzošas paralēles starp pagātni un tagadni.

Tore D. Hansens (Thore D. Hansen) ir politologs un sociologs, populārs ekonomikas žurnālists un komunikāciju konsultants. Kā starptautiskās politikas un slepeno dienestu darbības speciālists viņš ir pieprasīts eksperts plašsaziņas līdzekļos, raksta grāmatas un pēta aktuālos politikas un laikmetīgās vēstures aspektus. 

Pieejama arī e-grāmata.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Ieskaties: www.zvaigzne.lv