Ingunas Baueres jaunais romāns "Palieku tev uzticams. Juris Neikens"
Tikko iznākušā romāna ievadā rakstniece ierakstījusi trīs veltījumus: tēvzemes simtgadei; latviešiem, kuri nepadodas; patriotiem, kuri mīl nevis tāpēc, ka viņiem ko dod, bet tāpēc, lai dāvātu paši. Visi trīs veltījumi ir gandrīz visu Ingunas Baueres līdz šim radīto romānu galvenais uzstādījums.
Inguna Bauere vispirms ir pedantiska vēsturisko dokumentu pētniece. Un tikai tad, kad izšķirstītas baznīcas grāmatas ar biogrāfiskiem datiem, savākts pietiekami daudz objektīvu faktu un gadskaitļu, izpētītas visas iespējamās fotoliecības, vēsturiskā objektivitāte tiek apaudzēta ar rakstnices subjektīvo redzējumu vai, kā saka pati autore, fantāzijai pieaudzēti spārni.
Jaunākais Ingunas Baueres romāns “Palieku tev uzticams.
Juris Neikens” ir vēstījums par vienu no izcilākajiem mūsu tautas
dižgariem.
19. gs. vidū Vidzemes lēnprātība un omulība piedzīvoja katastrofu –
vairākus bada gadus, tiem sekojošus zemnieku nemierus un masveidīgu
Lutera baznīcas ļaužu pāriešanu pareizticībā, ko atbalstīja
ķeizariskā valdība. Mācītāji – vācieši sprieda, ka latvieši nākotnē
tāpat nespēšot savu tautību noturēt, un, lai netaptu par krieviem,
viņu gars jāmodina uz vācietību. Tikmēr pirmie skolotie zemnieku
dēli jau nebaidījās atklāti saukties par latviešiem…
Juris Neikens bija parasts lauku zēns – zemnieka dēls no
Limbažu puses, kurš 1843. gadā nonāca Cimzes skolotāju seminārā,
kur ieguva ceļamaizi nākotnei – studijām Tērbatas universitātē un
kļūšanai par teologu. Pirmais latviskas izcelsmes Lutera
mācītājs Valmieras apkārtnē. Iejūtīgs, sirsnīgs cilvēks, pazemīgs
dēls, nelaimīgs mīlētājs un četru bērnu tēvs, kurš aizgāja pie
Dieva četrdesmit divu gadu vecumā. Neikens baidījās no kara
un nemieriem, izvēlēdamies mieru un mīlestību. Lai arī piedzīvoja
dramatiskus notikumus pats savā ģimenē, tomēr palika uzticams
kristīgajā ticībā dēstītajiem ideāliem, nebeidza pulcināt ap sevi
ļaudis un skaidrot viņiem savu pārliecību, rakstīja pamācošus
stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā
“Ceļa Biedris”... līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs
mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru
sadziedāšanās svētkus.
Iespējams, kāds vēlēsies uzzināt kaut ko vairāk par Neikenu
kā pirmo reālistisko stāstu rakstnieku, citam varbūt šķitīs svarīga
Cimzes loma dziedāšanas svētku kontekstā, tāpēc grāmatas autore
atvainojos tiem, kuri Juri Neikenu iztēlojušies citādu, nekā romānā
aprakstīts. “Darīju to ar pietāti un mīlestību...
Meklējiet ziņas par Neikenu rakstos, domājiet, seciniet paši!
Galvenais – nezaudēsim mūsu dižgarus.”
Pieejama arī e-grāmata.
Ieskaties: www.zvaigzne.lv