Grāmata par aizbēgušas pusaudzes meklēšanu: Apokalipses mazulīte
Nicīgā smīniņā saviebta pusaudzes sejiņa un ielu mākslas atribūtika vāka noformējumā – jā, mūsdienu franču rakstnieces Virdžīnijas Depāntas romāns “Apokalipses mazulīte” ir kā kliedziens, kā aicinājums, kā atklāsme.
Sižets vēsta par aizbēgušas pusaudzes Valentīnas meklējumiem Parīzē un Barselonā, atklāti un iejūtīgi rādot arī meitenes ikdienu pirms pazušanas, viņas sapņus, vēlmes un cerības.
Ģimenes uzdevumā izsekot dumpīgo skuķi devušās divas
privātdetektīves: nevērīgā un lempīgā Lisī, kurai jau vienreiz
izdevies Valentīnu pazaudēt, un Hiēna, leģendāra radība ar
rokzvaigznes ārieni un tumsas eņģeļa cienīgu neizskaidrojamu spēju
atrast meklēto. Viņu ceļojums pa pazudušās meitenes pēdām
lasītājam atklāj dažādu mūsdienu Eiropas subkultūru spraigi
nīkulīgo ikdienu: te savdabīgā simbiozē figurē gan antiglobālisti
un atraktīvas mākslinieces, gan grupveida orģijās slīgstošas
lesbietes un nelaimīgas mājsaimnieces, noslēpumaini slepeno
dienestu aģenti, sektanti un magribieši, vieglas un smagas
narkotikas... Vienīgais, kas šīs dažādās būtnes un parādības vieno,
ir ticības un/vai identitātes krīze.
Mūslaiku Parīzē, kur augusi Valentīna, bērnu un pieaugušo prāti ir
samulsināti, – ne mājas, ne skola vairs nav mīloša vide, kurā augt
un attīstīties, un katrs indivīds ir tieši tik viens, cik viens un
neaizsargāts ir nācis pasaulē. Kā vējritenis Valentīna ir
traukusies cauri dzīvei, meklēdama saknes un patvērumu, un šie
izmisīgie meklējumi viņu rauj arvien tālāk no realitātes – varētu
pat sacīt, ka realitātei Valentīnas dzīvē ir maza nozīme.
Abas detektīves, cilvēki, kuriem būtu jāpārstāv stabilitāte
un informētība, ir tādi paši vējriteņi, varbūt vienīgi košāki un
pamanāmāki. Un meitenes radītāji – tētis, pusmūža rakstnieks ar
stabili nestabilu privāto dzīvi, un māte, novecot sākusi
trofejsieva, – nekādi nevar būt enkuri, kas trauksmainu pusaudzi
spētu noturēt ar mīloši stingru roku.
Tāpat kā divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados Kalifornijā
uzplauka hipiju kustība, šābrīža Eiropas jaunieši tiecas uz kādu
pagaidām nezināmu, bet noteikti savādāku pasauli. Sacelšanās pret
vecāku nejēdzīgās dzīves apēnoto kārtību Valentīnai ir kā izmisīgs
mēģinājums atrast sevi un savu vietu, ieraudzīt nākotni kā
iespējamību, nevis neizbēgamu galu.
Virdžīnija Depānta (Virginie Despentes) Francijā un citviet Eiropā
izpelnījusies literāru atzinību gan literatūrzinātnieku un kritiķu,
gan lasītāju aprindās. Viņa nominēta Man Booker Prize, saņēmusi
prestižo Renaudot balvu, godalgota ar Prix de Flore. Romāns
“Apokalipses mazulīte” tulkots daudzās valodās, par to spraigi
diskutēts presē un sabiedrībā.
No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.
Ieskaties: www.zvaigzne.lv