Vīrieši bez sievietēm – Murakami jaunā grāmata

Viņam ir prāvs fanu un tikpat prāvs nemīlētāju pulks, arī Latvijā Murakami ir labi pazīstams. Murakami stils ir tik unikāls, ka lasītājs jau no pirmajām rindiņām zina, kas ir darba autors. Murakami savos darbos vienlaikus ir dziļi klātesošs un stilīgi atsvešināts, atspoguļojot mūsdienu cilvēka negribēti gribētās vientulības daudzās šķautnes. “Kafka liedagā”, “Aitas medīšanas piedzīvojumi”, triloģija “1Q84”, krāšņi skumjā “Savādā bibliotēka” un pavisam vienkāršā, tomēr pilnīgi murakamiskā “Par ko es runāju, runādams par skriešanu” – katram būs sava mīļākā H. Murakami grāmata. Un arī jauno stāstu krājumu “Vīrieši bez sievietēm” lasītāji jau gaida.

Šos septiņus stāstus, kuros Haruki Murakami ar viņam raksturīgo asredzīga novērotāja talantu atainojis dažādu vīriešu dzīvi, vieno motīvs, kas izteikts jau krājuma nosaukumā. Tie ir vīrieši, kuri dažādu apstākļu dēļ ir zaudējuši sievietes. Ārsts, aktieris, bijušais draugs, bārmenis, pat Kafkas Gregors Zamza, un Murakami viņus visus ir sapulcinājis, lai katrs pavēstītu savu stāstu. Tie ir noslēpumaini, alkpilni un romantiski, ironiski un skeptiski. Mīlestībā rakstīti. Dažādi. Bet visi kā viens – smalki, skaisti un izstrādāti līdz vissīkākajai niansei.

“Dakteris Tokai uzskatīja, ka ikviena sieviete jau piedzimstot ar neatkarīgu orgānu, kas ļaujot melot. Par ko un kur melot – šai ziņā esot vērojamas individuālas atšķirības. Taču ikviena sieviete kādā brīdī noteikti melojot, turklāt par svarīgām lietām. [..] Un tas esot tāpēc, ka ne jau viņas melojot, bet tas neatkarīgais orgāns. [..] Man principā jāpiekrīt viņa viedoklim, kaut arī nianses atšķiras,” stāstā  “Neatkarīgs orgāns” raksta Haruki Murakami. Bet stāstā “Vīrieši bez sievietēm” viņš atzīstas: “Es jūtu, ka mēs ar M. tā sastapāmies. Patiesībā tā nemaz nebija, taču, tā domājot, visi pavedieni veikli savienojas. Man bija četrpadsmit, viņai arī bija četrpadsmit. Mums abiem visīstākais vecums, kad piedzīvot šādu nejaušu satikšanos. Mums abiem tieši tā patiesībā vajadzēja satikties.”

Ietekmīgais izdevums “The Washington Post” raksta: “Iespaidīgi... Murakami ir neatklātu mistēriju meistars. Viņa stāsti, kas izlokās hipnotizējošos līkločos, vēsta par dziļu atsvešinātību, to virzošais spēks ir mīklaini apstākļi, ko nav pa spēkam atminēt ne viņa tēliem, ne lasītājiem, atsaucot atmiņā eksistenciālista Gabriela Marsela apgalvojumu, ka “dzīve ir nevis atrisināma problēma, bet gan pieredzama mistērija”.”

Haruki Murakami ir dzimis 1949. gadā Kioto Japānā. Viņa sarakstītās grāmatas ir tulkotas jau vairāk nekā 50 valodās, un viņš saņēmis daudzas literārās godalgas, tostarp arī vienu no nozīmīgākajām literārajām balvām – Hansa Kristiana Andersena balvu 2016. gadā. Informācija par autoru: www.harukimurakami.com.
No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Ieskaties: www.zvaigzne.lv