Galda spēles Tava bērna sociālo prasmju attīstībai. Kā un kuras galda spēles sagatavo bērnu dzīvei?

Mēs veicām intervijas ar 43 respondentiem no Igaunijas, 40 respondentiem no Latvijas un 2 - no Lietuvas. Aptuveni 37.5% respondentu bija skoloti mājās, 25% respondenti bija vidusskolnieki, aptuveni 10.5% bija universitātes studenti, 8.9% pamatskolas skolnieki, 5% bērnudārzieki, bet pārējie respondenti nāca no citām izglītības iestādēm. 

Lielā kopējā atbilde, ko ieguvām no šī pētījuma ir tāda, ka bērni iegūst no katras spēles. Skolotāji, un citi profesionāļi, novērtējot, kuras prasmes ir nepieciešamas, var pielāgot katram bērnam vai grupai attiecīgo spēli.  

• “Spēles palīdz attīstīt visas nepieciešamās prasmes – domāšanu, valodu, kustību, uztveri, jūtas, u.c.”/ Kristiāna, LV.

Pirmais svarīgais secinājums, ko pētījumā ieguvām ir tāds, ka nav tikai 10 galda spēļu, kuras tiek lietotas dažādu prasmju iegūšanai.

• Daiva no Lietuvas teica, ka viņiem ir 76 spēles, kuras ir īpaši atlasītas un, ja nepieciešams, pielāgotas. 
• Savukārt Armands no Latvijas nespēja nosaukt visas spēles, jo to noteikti ir vairāk par 40.

Apkopojot visas respondentu atbildes, 85 respondenti nosauca konkrēti 108 pilnīgi atšķirīgas galda spēles un pieminēja vēl daudzas citas.  

Viena no vietām, kur var atrast informāciju par galda spēlēm ir vietne boardgamegeek.com, kurā ir apkopota informācija par 101 000 dažādām galda spēlēm, kas norāda uz to, ka galda spēļu tiešām ir daudz un ļoti dažādas, kuras savukārt palīdz attīstīt daudz dažādas sociālās un citas prasmes.

Otrs svarīgākais secinājums ir sekojošs: ir 7 maģiskās prasmes!

7 prasmes, kuras pētījuma dalībnieki atzīmēja kā tās prasmes, kuras tiek attīstītas un koptas, spēlējot galda spēles. 
Prasme, kuru atzīmēja vislielākais respondentu skaits jeb 27% ir “loģika” (kur ietilpst matemātika, modeļi un loģikas prasmes), 23% atzīmēja komunikācijas prasmi (valoda, komunikācija, lasīšana, runas prasme), 14% respondentu atzīmēja “radošo domāšanu” (radošā domāšana un fantāzija), kam tālāk seko “sadarbība”, “pacietība” (fokuss, pacietība, uzmanības ilgums), “zaudēšana” (spēja mācēt uztvert sakāvi) un “stratēģija” (stratēģija un konceptuālā domāšana). 

 Meldra, 5 bērnu māte, stāsta, ka spēle Halli Galli attīsta prasmi lielā ātrumā saskaitīt un pamanīt atšķirības. Rory’s Story Cubes attīsta radošo domāšanu un stāstu stāstīšanas prasmes, kuri tiek izmantoti kā palīgmateriāli literatūras un svešvalodu mājasdarbu sagatavošanai. Ja runā par tiešākiem mērķiem, tad šo spēļu laikā bērni iemācas sastrādāties kopā un viens otram palīdzēt, kā piemēram, lielākie bērni mazākiem bērniem palīdz saprast noteikumus vai konkrētus jautājumus.

 Anna no Waldorfkool skolas stāsta par spēlēm Timeline un Pandemic. Spēli Timeline  var izmantot vēstures un angļu valodas stundās. Spēle skolēniem palīdz savilkt kopā informāciju par vēstures notikumiem, mūzikas stiliem, mākslas stiliem, filmām, u.c. Spēli Pandemic var spēlēt vecāko klašu skolēni ģeogrāfijas, bioloģijas un sociālo zinātņu nodarbībās, tādējādi, skolēniem sniedzot iespēju, pārrunāt epidēmijas, infekcijas un vides un citus cilvēces jautājumus. 

Anna no pieredzes stāsta, ka galda spēles rosina sarunas un iedvesmo pašus skolēnus, kā arī skolēni paši rada savu galda spēļu idejas.

Runas terapeite Māra: “Bērni domā, ka viņi tikai spēlē, bet patiesībā viņi daudz iemācās. Galda spēles sniedz daudz prieka un gandarījuma, kas palielina viņu pašapziņu. Tas ir īpaši svarīgi bērniem, kuriem ir grūtības mācīties. Galda spēļu iekļaušana mācību procesā attīsta pozitīvu attieksmi pret mācībām kā tādām. Mēs daudz izmantojam Loto, Domino un pašu veidotas spēles.”

Armands, kurš strādā ar bērniem pasākumu laikā, atklāja, ka izmanto 40 dažādas spēles, kuras tiek piemeklētas attiecīgi bērnu vecumam, sākot no 4 un 5 gadiem. Spēle  6. Nimmt (6. Ņem) attīsta matemātikas prasmes, bērni uzlabo savas analītiskās un argumentācijas prasmes, kā arī iemācas labāk izteikt savas domas. Spēles laikā arī tiek attīstīta spēja saprast doto uzdevumu, pamanīt atšķirības un atbrīvoties no nevajadzīgā. 

Marit no Igaunijas dalījās ar novērojumu, ka pat tie studenti, kuri vienmēr ir klusi un nelabprāt piedalās grupu aktivitātēs, vēlas piedalīties galda spēļu aktivitātēs.

Igaunijas skolas psiholoģe Kaisa saka, ka spēle Dixit ir ļoti laba spēle emociju un vērtību aprakstīšanai – kārtis sniedz lielas iespējas interpretācijai un katrs attēlus var redzēt, kā viņš vēlas. Lai trenētu pacietību un konsekvenci, es reizēm izmantoju prāta mežģus. 

• 11 gadus veca bērna māmiņa Jana stāsta, ka loģikas prasmes ļauj bērnam izdomāt vairākus gājienus uz priekšu, kā arī bērns iemācas novērtēt un priecāties par citu veiksmēm un uzvarām, un nepadoties, kad pašam tik labi neveicas. Spēles māca bērnam mācīties no kļūdām.

Harvard un Stanford universitātes veica pētījumu par sociālo prasmju svarīgumu. Pētījumā atklājās, ka 85% veiksmes darbā nāk no labi attīstītām sociālajām prasmēm. Tikai 15% veiksmes nāk no tehniskām zināšanām un prasmēm. 

Nobeigumā varam secināt, ka bērni no katras spēlēšanas reizes tikai iegūst. Skolotāji katram bērnam var pielāgot galda spēli, kas attīstītu nepieciešamās prasmes – loģika, komunikācijas prasme, radošā domāšana, sadarbība, pacietība, zaudēšana un stratēģija. 

• Citējot Kristīni: “Galda spēles attīsta visu – domāšanu, runu, valodu, kustību, uztveri, emocijas, u.c.” 

Protams, ja izmanto galda spēles skolās, tad jābūt apdomīgiem, jo galda spēles nav pats galvenais. Tās ir ļoti labs palīglīdzeklis, ko izmantot sociālo prasmju attīstīšanā. Galda spēļu ir ļoti daudz un dažādas, tāpēc nepalieciet pie tikai tām 10, kuras zināt vai kuras ir Jūsu plauktā. Tās var atrast gandrīz visos lielveikalos un atsevišķos spēļu veikalos.