Kinoteātrī "Splendid Palace" turpinās festivāla "Baltijas Pērle" filmu programma

Ieskaties kinoteātra "Splendid Palace" jaunumos no no 9. līdz 15. oktobrim.  

Filmas KĀ BŪT LABAI SIEVAI publicitātes foto.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Filmas "KĀ BŪT LABAI SIEVAI" publicitātes foto.

BALTIJAS PĒRLE

AR MĪLESTĪBU, AZNAVŪRS
Le regard de Charles Francija, 2019, 83 min
Režisors: Marks di Domeniko, Šarls Aznavūrs

«Bohēma, bohēma – tas nozīmē, ka esam laimīgi... Es pastāstīšu jums parlaikiem,kas nezināmi ļaudīm, kuri jaunāki par gadiem divdesmit. Monmartrā tolaik bija uzplaukušiceriņizem mūsu logiem.

Bohēma, bohēma– tas nozīmē, ka mums ir divdesmit.
Bohēma, bohēma – mēs sava laika garā dzīvojām…» Š.Aznavūrs

Kad Edīte Piafa joka pēc uzdāvināja Aznavūram kinokameru, neviens nevarēja iedomāties, ka tā kļūs par nenovērtējamu laiku liecinieci. Iemūžināti ne tikai īpaši notikumi paša dziedātāja ceļā uz vispasaules slavu, bet arī veselas paaudzes dzīve – pagājušā gadsimta Francija no 60. līdz 80 gadiem, tās mūzika un mīlestība. Šarla skatījums kā dārgs vēstures dokuments, sentimentāls ceļojums pa atmiņu viļņiem. Viņa kamera bezkaislīgi tver svarīgos brīžus pieredzētajā: haotisko privāto dzīvi, apburošu sieviešu sabiedrību, ekstravagantos draugus, panākumus un vilšanās, priekus un zaudējumus, poēziju un mūziku, koncertus un ceļojumus, nogurdinošus mēģinājumus un neskaitāmas privātās ballītes.
Parīzes bohēmas Zelta laikmets: Lino Ventura, Edīte Piafa, Īvs Montāns, Džonijs Holidejs, Katrīna Denēva, Dalida... Katrs no šiem vārdiem jau ir leģenda, tāpēc neparasti viņus vērot nepiespiesti filmētus ar amatiera kameru. Tā rokās cilvēkam, kas pilnasinīgi bauda dzīvi un ar savu mīlestību aizrauj visus. Dažas mūzikas un laimes minūtes, kas saglabājušās uz celuloīda, saudzīgi samontētas un pārceltas uz ekrāna baltā audekla. Prieks, kas dāvināts mums visiem. Ar mīlestību, Aznavūrs.

Oriģinālvaloda: franču Subtitri: latviešu, krievu


DĀRGIE BIEDRI
Krievija, 2020, 120 min
Režisors: Andrejs Končalovskis
Lomās: Jūlija Visocka, Sergejs Erlišs, Jūlija Burova

VENĒCIJAS KINOFESTIVĀLA ĪPAŠĀ ŽŪRIJAS BALVA

“Rīta maigās krāsas laistās” dienvidu pilsētā Novočerkaskā. Jūnijs. Tveice. Papeļu pūkas ielido atvērtā logā. Novočerkaskas pilsētas komitejas atbildīgā partijas darbiniece Ludmila Semina šodien pamodusies agrāk nekā ierasts. Līdz darba dienas sākumam ir jāpaspēj ieskriet pārtikas veikalā, lai atprečotu īpašo produktu devu kartītes. Nesen paziņojuši par drīzu cenu celšanos gaļas un piena produkcijai, tāpēc tauta sākusi izpirkt visu pēc kārtas. Ienesusi produktus mājās (izdevās dabūt pat konfektes “Lācītis ziemeļos” un ungāru liķiera pudeli) un pavadījusi meitu Svetku uz praksi elektrolokomotīvju būves rūpnīcas laboratorijā, Ļuda steidzas uz partijas sapulci, kuru negaidīti pārtrauc rūpnīcas sirēna. Tas bija karstās 1962. gada vasaras sākums...

Nenoliedzami viena no labākajām A. S. Končalovska filmām. Tajā ir viss – kadra uzbūve, mizanscēnas, montāža, ritms – jau no pašas filmas formas var izjust neiedomājamu gandarījumu. Meistarības ziņā – Holivudas kino uzplaukuma laiku līmenis.
“Mirdzošs briljants! Nofilmēts ar ledainu niansētību menbaltos toņos tik asi un detalizēti, ka nav kur paslēpties kaunam. Izsmalcināti skaistā un salti niknā filma ir skrupuloza un majestātiska, episka savā mērogā un intīma tajā, cik iedarbīgi ekrānā atainots laikmets. Šis izcilais darbs ir griezīgs pierādījums tam, ka ne visi kinematogrāfisti kļūst pavirši vai izvairīgi niknuma izpausmēs... Neraugoties uz mērķu nopietnību un nevainojamo izpildījumu, “Dārgie biedri” piemīt arī jaudīga humora izjūta, kas robežojas ar nicīgu absurdu atsevišķu personāžu un situāciju attēlojumā...” vērtē Džesika Kianga no “Variety”.

Jūlija Visocka, galvenās lomas atveidotāja, ir grandioza! Patiesi izcils aktierdarbs, kaut gan visi aktieri strādājuši burtiski uz cilvēcisko spēju robežas.
“Režisors uzlūko Jūlijas Visockas varoni kā antīko varoņu – Mēdejas un Antigones – inkarnāciju. Pilnīgi pretstati, tomēr abas ir izvēles priekšā – vai upurēt radniecības jūtas. Viena – sievišķās kaisles, otra – profānās varas likumu vārdā,” stāsta kino kritiķis Andrejs Plahovs.

“Šī aizraujošā, satriecošā filma ar sīkgraudaini monohromo attēlu ir uzņemta jautrā intonācijā, kas akcentē drūmo sižetu. Gluži kā dzīvē, te rodams viss: humors un šausmas viens otru neizslēdz, bet visļaunākajos brīžos pat šķiet absurdi,” secina Hans Bruks No “The Guardian”.

“Jebkura lietu kārtība ir absolūti necilvēciska; jebkura vara izriet no valsts nepieciešamības un jebkurš cilvēks redz ne tālāk par personīgo pieredzi. Tomēr pasaulē ir nejauši izņēmumi, labi cilvēki, kuri spēj glābt cits citu. Pasaule, kas kopumā ir iekārtota cietsirdīgi vai vismaz bez rēķināšanās ar cilvēka cerībām un ciešanām, dažkārt tiek glābta tikai pateicoties Dieva bezgalīgajai žēlastībai...” atklāj Dmitrijs Bikovs

 

KAD ATKAL TIKSIMIES
Francija, Beļģija, 2019, 135min Režisors: Gijoms Kanē
Lomās: Fransuā Kluzē, Mariona Kotijāra, Žils Lelušs, Lorāns Lafits, Benuā Mažimels, Paskāla Arbijo, Klementīne Bāra, Valērija Bontona, Hosē Garsija, Mikaels Vatinkūrs

Tiem, kuri mīl franču kino, kuri ilgojas pēc pastaigām pa mežonīgajām Bretaņas pludmalēm, kur nokaitētās smiltis gurkst zem kājām kā svaigi cepta bagete, bet piekrastes bistro pasniedz šeit pat no ūdeņiem izceltas austeres un rubīnkrāsas Bordeaux no vietējām vīnogām. Putainie Atlantijas viļņi divreiz dienā ieņem kāpas, bet bēguma laikā zvejas laivas nevarīgi guļ uz sāna, gluži kā zelta zivtiņas, kas novēlušās uz mitra paklāja... Šī ir vieta, kur gribas atgriezties, lai pēc tam visu gadu glabātu savā sirdī atmiņas par laiskajām dienām okeāna krastā, par jauniem nejaušiem paziņām un gadījuma attiecībām, kā arī par draugiem, kas visu sapratīs un piedos, kad atkal tiksimies...

Reklāma
Reklāma

Vai iespējama draudzība pēc tik daudz gadiem, ja šķiet, ka jūs vairs nekas nesaista, problēmas samilzt un jūsu dzīves virzās diametrāli pretējos virzienos? Daži pārdzīvo pusmūža krīzi kā smagas vēdergraizes. Jo īpaši, ja tam ir iemesli. Bet Maksam tādu ir pārpārēm. Vai tad viņa draugi ar savu samaitāto iztēli un dīvainajiem vaļaspriekiem rēķinās ar viņa noskaņojumu un sajūtām? Absolūti nedomājot par sekām, šie nebēdņi, kas ne par ko nevēlas pieaugt, nolemj vecītim Maksam sarīkot pārsteigumu.

Kad viņi atkal tiksies, vai senā draudzība izturēs uzbrukušās pārmetumu un apsūdzību, šokējošu atklāsmju un negaidītu atzīšanos vērpetes? No visiem skapjiem visu acu priekšā izgāzīsies skeleti. Šī ballīte solās būt vētraina.

Risinājums, kuru viņi atradīs, būs īsti franču gaumē. Ar gadiem neatslābstošo bezrūpību, prasmi pieņemt savu vecumu, mainīgo seksualitāti, baiļu pārvarēšanu un citiem priekiem, kas ļauj dot dzīvei otru iespēju. Kad viņi tiksies atkal.

Šī vieglā, gaisīgā filma ar neizskaidrojamu valdzinājumu un puicisku vaļsirdību īpatnējā veidā apvieno sevī absolūtu nopietnību un drausmīgu nejēdzīgumu.

Filma, ko caurauž franču Bretaņas siltie saules stari, ieskaudami vēstījumu romantikas dvesmā, ko papildina pa šķipsniņai no huligānisma un skumju sūrmes. Bagātīgajā buķetē aizkustinoši un pārdomāti savīta ironija un grūtsirdība, bet spožais aktieru ansamblis filmu padarījis par sajūsmu raisošu meistarstiķi, ko pārņem vēlēšanās noskatīties atkārtoti jau uzreiz pēc iziešanas no kinozāles.

Oriģinālvaloda: franču Subtitri:angļu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu, krievu


KĀ BŪT LABAI SIEVAI
Francija, 2020, 110 min
Režisors: Martēns Provo
Lomās: Žiljeta Binoša, Jolanda Moro, Noēmija Ļvovski, Fransuā Berleāns, Eduards Baers Van der Bekas kundzes īpašums ir ieslēpies starp Elzasas ciematu viduslaiku bruģa klātajām ieliņām un krāsainajiem pildrežģu namiem ar sirmajiem dakstiņiem, kurus no svelošās saules sargā koķeto priekšdārzu sulīgais zaļums. Šo piparkūku omulību ieskauj skatienam neaptverami vīna dārzi, kas stīdz no majestātiskās Vogēzu kalnu grēdas līdz Reinas vēsajiem tirkīza ūdeņiem.
Tajos neatminamajos laikos, kad meitenes vēl valkāja plisētus svārkus, bija kautras un pieklājīgas, turīgi vecāki viņas sūtīja uz priviliģētu "sievu skolu". Tās iestīvinātajā gaisotnē pakļāvīgās audzēknes apguva zinības buržuāzijas labākajās tradīcijās – nevainojamas madāmas vadībā pazemīgi un pašaizliedzīgi mācījās izpatikt vīram.
Tomēr 1968. gada rudenī, kad Parīzes maijrozīšu smarža beidzot sasniedza visattālākos Elzasas nostūrus, šī krietnuma un stabilitātes mājvieta kļuva par nepieredzētu satricinājumu arēnu. Gadsimtiem senie tikumu pamati sašūpojās un sagruva pār neko nenojautušajām mājturības skolas iemītniecēm. Pārmaiņu vējos, kas noplēsa "labo manieru" dievbijīgos pārklājus un aizvietoja tos ar nepiedienīgu atbrīvotību, Van der Bekas kundze ir spiesta rīkoties ne mazāk drosmīgi. Māksla būt labai sievai nevienlīdzīgā cīņā ar nenovēršamo seksuālās revolūcijas tuvošanos...

Oriģinālvaloda: franču
Subtitri: latviešu, krievu


KRIŠANA 
Falling, 2020, ASV, 110 min
Režisors: Vigo Mortensens
Lomās: Vigo Mortensens, Lenss Henriksens, Sverrirs Gudnasons

KANNU KINOFESTIVĀLA OFICIĀLĀS PROGRAMMAS FILMA
Veciem grēkiem ir garas ēnas. Ja spēja būt zemiskam vecam preteklim kļūtu par sporta veidu, Viliss Petersens iegūtu zeltu. Grūti iztēloties, uz ko vēl varētu būt spējīgs šis īpatnējais mērglis ar skorpiona temperamentu un pašmāju diktatora gājieniem. Viņš iestrēdzis tālā pagātnē – ar saviem konservatīvajiem uzskatiem pieradis visu kontrolēt un jebkādu cita patstāvības izpausmi interpretēt kā personīgu aizvainojumu un nodevību. Tā kā vecums un slimības liedz viņam palikt vienam ģimenes fermā, šim ietiepīgajam un patmīlīgajam fanātiķim nāksies sadzīvot ar jauno stāvokli – būt
atkarīgam no tiem pašiem cilvēkiem, kuri, pret tēva gribu, savulaik atbrīvojās no viņa. Teksasieša mūžs ir aizritējis sīvā cīņā ar stihijām, starp svelošu sauli un vētrām, tāpēc dēla kaliforniskais “dzīvesveids” un viņa netradicionālā ģimene šķiet nepieņemama un nepieļaujama. Saspīlējums izskatās nepārvarams, bet negaidīti apstākļi maina spēku samēru. Vecais lauva bez cīņas nepadodas – labestīgi mētājas ar apvainojumiem un provocē apkārtējos ar nepiedienīgiem jokiem. Tomēr viņš vairs nekādi nevar apslēpt bailes un satraukumu. Nepieciešams kaut kas ārkārtējs, lai apturētu sen aizsākušos krišanu nesamierināmo pretrunu, neizpratnes, pārmetumu un apsūdzību bezdibenī. Savulaik tas viņus izšķīra uz daudziem gadiem. Savienojot laika slāņus, stāsts kļūst par detektīvu – no tumsas uz gaismu, no niknuma un greizsirdības uz atzīšanu un samierināšanos. Pagātne un tagadne elegantā mezglā, kurā atmiņa ir vienlaikus gan apsūdzības uzturētāja, gan advokāte. Šīs filmas panākumus visos kinofestivālos (Sandensas, Kannu, Toronto, Sansebastjanas u. c. ) galvenokārt nodrošinājusi izcilā aktieru meistarība... Portretētas attiecības, kurās divi uzticīgi, tomēr paradoksāli neatkarīgi un pašpārliecināti cilvēki ne tikai nezina un nesaprot viens otru, bet arī paši sevi. Filma ir atbruņojoši skaista un nesaudzīga pret skatītāju, jo nedod nekādas atlaides. Tā piespiež atkal un atkal atgriezties pie sava stāsta un tam līdzpārdzīvot. Neiekrītot nevienā žanru slazdā, notverot zūdošo skaistumu un izceļot konflikta dziļumu, filma atstāj vietu cerībai... 

Oriģinālvaloda: angļu
Subtitri: krievu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu


LIGZDA 
"The Nest, 2020, Lielbritānija, Kanāda, 107 min
Režisors: Šons Durkins
Lomās: Džūda Lovs, Kerija Kūna, Ena Reida
"Izliecies, līdz tā kļūst par patiesību..."
Atgriezīsimies kūsājošajos 80. gados.
Lai kādi būtu jūsu sasniegumi karjerā, jūs vienmēr vajās godkārīga vēlme gūt savu panākumu atzīšanu arī dzimtenē. Kamēr O'Hāru ģimene izbauda turīgo Ņujorkas piepilsētas iedzīvotāju laisko dzīvi, brits Rorijs O'Hāra – dedzīgs Manhetenas brokeris – kaldina ambiciozus plānus Londonas Sitijas iekarošanai. Tā viņu vilina ar savām plašajām iespējām. Ko gan dara pārējie ģimenes locekļi, jūs vaicāsiet? Dažkārt sieviete iziet pie vīra tikai tālab, lai pašai vairs nenāktos pieņemt lēmumus. Iespējams, senā gotiskā pils Surejas grāfistē, prestiža skola, zirgu staļļi, modīgas Londonas ballītes (greznas kažokādas, šikas automašīnas, briljantu mirdzums...) – visi šie ārējās spozmes atribūti spēs aizstāt monotono dienu aizvadīšanu patriarhālajā ģimenē.
Kurš gan spētu iedomāties, ka atgriešanās dzimtenē pārvērtīsies aizraujošā un bīstamā ceļojumā, kurā ambiciozo centienu vietā piepeši pārņems uzmācīga apsēstība, bet ekstravagantais veids, kādā O'Hāra mēģinās izrēķināties ar saviem bērnības kompleksiem, apdraudēs viņu ģimenes ligzdu.

Oriģinālvaloda: angļu
Subtitri: krievu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu

MEKLĒJOT CERĪBU 
Hope Gap
Lielbritānija, 2019, 100 min
Režisors: Viljams Nikolsons
Lomās: Anete Beninga, Bils Naijī, Džošs O'Konors, Nikolass Bleins, Sallija Rodžersa
Ir tādi stāsti, kas no pirmā skata šķiet neomulīgi un skumji, bet pēc kāda laika, atkārtoti pie tiem atgriežoties, sāc uztvert to patieso, apslēpto dziļumu un izsmalcinātību. Tad nemiers un skumjas izšķīst augstā mīlestības koncentrācijā un rodas cerība un pārliecība... Britu pārim, dzīvojot pusmūža ļaužu tvīda komfortā, ierastā ikdiena šķiet uzticama un nesatricināma. Gluži kā cēlās baltās klintis, kas ieskauj viņu gleznaino Anglijas piekrastes pilsētiņu. Reiz viņi iemīlēja viens otru, un nu jau kopā nodzīvoti 29 gadi. Kopdzīves kārtējo jubilejas svinību priekšvakarā ģimenes idilli izjauc vēsts, kas liek citādi paraudzīties uz viņu attiecībām. Kur atrodas trauslā robeža starp mīlestību un ienaidu? Tā līnija, ko šķērsojot neviens vairs nekad nebūs tāds, kāds bija agrāk, un vistuvākie cilvēki izrādīsies neaizsniedzami? Laulības nenoasiņo, tomēr tas nenozīmē, ka sāpes kļūst izturamas. No cerības līdz izmisumam, pieķeroties atmiņām par pagājušo, viņi cenšas saglabāt līdzsvaru ģimenes zemestrīces epicentrā. Dažkārt, lai sāktu ko jaunu vai vienkārši turpinātu dzīvot, pagātne jāatstāj pagātnē... Sāļo Ziemeļjūras vēju caurstrāvotās Vecās Anglijas apvaldītā burvība. Šis apbrīnojami dziļdomīgais un jutekliskais kino ar nevainojamu gaumi sniedz mums cerību – to, kas visiem vajadzīgs visvairāk. No pieticīgas personāžu raksturu izpētes filma izvēršas apcerē par mīlestību un cilvēku savstarpējo saikni, brīžiem iemirdzoties īstā britu poēzijā.

Oriģinālvaloda:angļu
Subtitri: krievu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu


PATIESĪBA PAR MANI
All Is True
Lielbritānija, 2019, 101 min
Režisors: Kennets Brana
Lomās: Kennets Brana, Džūdija Denča, Īens Makkellens, Džons Daglišs, Džeks Kolgreivs Hirsts
Ja visa pasaule ir teātris, kas gan sāksies pēc priekškara krišanas?
Reiz pienāk laiks, kad nākas atvadīties no sabiedrības, jo mums vairs nav ko tai piedāvāt. Tieši tādēļ pēc postošā ugunsgrēka, kas iznīcina Globa teātri,
Viljams Šekspīrs pamet trokšņaino Londonu, lai atgrieztos dzimtajā Stretfordā.
Neraža – velti viņš bija rēķinājies ar siltu uzņemšanu. Neviens tā īpaši negaida mājās. Saimnieka daudzo prombūtnes gadu laikā ģimene ir samierinājusies
un pieradusi iztikt bez viņa. Kā gan lai zem viena jumta sadzīvo ar vīru, kas negaidīti pārradies? Vēl jo vairāk – ja šis vīrs ir pats Viljams Šekspīrs. Viņš tik ilgi
mitinājies iztēlē, ka aizmirsis, kā uzturēties īstajā pasaulē.
"Kaut kas nav lāga dāņu karalistē... pārtrūcis dienas saistījušais pavediens," tāpēc tikai viņš, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, spēs apvienot rēbusa
atsevišķās daļas – uzzināt slēpto patiesību un to, kāpēc šis noslēpums sagrāva viņa ģimenes dzīvi.
Cenšoties atšķetināt melu un pretrunu kamolu, kā arī iedziļinoties cilvēku netikumu un kaislību bezdibenī, Viljams kļūst par tādu notikumu liecinieku un
dalībnieku, kas nodevīgumā un viltū var sacensties ar viņa nemirstīgo lugu nelietīgākajiem ļaundariem.
Oriģinālvaloda: angļu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu, krievu
BALTIJAS PĒRLE - RADĪTS ITĀLIJĀ | 16+ | 94 MIN

15:43 ceturtdiena, 2020. gada 1.
oktobris

# 115 Page 4 of 7 © Vista Entertainment Solutions Ltd

Splendid Palace

Made In Italy
Lielbritānija, Itālija, 2020, 94 min
Režisors: Džeimss Dārsijs
Lomās: Laiems Nīsons, Maikls Ričardsons, Valērija Bilello, Jolanda Ketla, Suada Faresa
Roberts savulaik bija visnotaļ daudzsološs un veiksmīgs britu mākslinieks, bet apmaldījās ģimenes vilšanos labirintā un pazaudēja interesi par mākslu –
noslēdzās sevī un pārvērtās nolaidīgā egocentriķī, kas reflektē par savu pagātni.
Iespējams, viņš tā arī paliktu "pārvērtēts ģēnijs" Londonas bohēmas pavārtē, ja vien viņa dēlam neiešautos prātā doma pārdot pamestu ģimenes villu pašā
Toskānas sirdī.
Dāsnās dienvidu saules pielietās Montikjello ainavas – līkumotie ceļi apskauj ciprešu piramīdas, kas sniedzas pretī rāmajai debesu zilgmei, bet tirkīza
krāsas pakalni ir līdz pat horizontam noklāti ar vīnogulājiem un olīvkokiem. Šur tur starp sulīgi zaļajiem triepieniem vīd gaišo terakotas jumtu lāsumi blakus
asajām zvanu torņu smailēm. Vienā no šādām vietām atrodas viņu villa, kas vairāk nekā 15 gadus ir tukša gaidījusi savus saimniekus.
Atgriešanās vecajā namā, kas pilns ar steigā atstātām mantām, pazīstamām smaržām, grīdas dēļu čīkstoņu un slēģu grabēšanu, atdzīvina ne tikai atmiņas
par laimīgajiem laikiem, bet arī jūtas, kuras viņi visus šos gadus centušies aizmirst – zaudējuma rūgtumu un vientulību.
Negaidīti atradumi izcels ģimenes noslēpumus, kas bija rūpīgi pārklāti ar atsvešināšanās dekoriem un ieslēgti putekļainās aizmirstības lādēs. Laiks visu
salikt pa vietām.
Nāksies atjaunot ne tikai reiz brīnišķīgo, laika zoba sagrauzto villu, bet arī savākt kopā savu attiecību drumslās izšķaidīto vitrāžu gabaliņus, mācīties mīlēt
un piedot, atvērt sirdis visam, ko viņiem sagatavojusi dzīve.
"Pagātne jau akmenī tēsta, bet nākotne – tīrs audekls..."
Bet Toskāna savienos viņus savos saulainajos apskāvienos, apreibinās ar vīnogu skūpstiem un palaidīs svētītajā pasaulē, kas dāvā cerību...
Oriģinālvaloda: angļu
Subtitri: latviešu, krievu
BALTIJAS PĒRLE - RŪSGANI ORANŽĀ ĶECRĪBĀ | 99 MIN
The Burnt Orange Heresy
Lielbritānija, Itālija, 2019, 99 min
Režisors: Džuzepe Kapotondi
Lomās: Elizabete Debiki, Klass Bengs, Miks Džegers, Donalds Sazerlends
Elegants erotisks neo-noir, kurā mākslas un noziedzīgā pasaule saplūst kaislīgā tango.
Viņš ir harismātisks mākslas zinātnieks – asprātīgs un izcili izglītots. Aiz uzsvērtas laipnības un neatvairāma šarma slēpj varenas ambīcijas.
Viņa ir nevainīgi maiga un provokatīvi valdzinoša. Ceļo pa Eiropu un bauda brīvību būt par to, ko vien vēlas (pat piedēvē sev pašas Matas Hari vērtu
leģendu).
Sastopoties lekcijā par mākslu, viņš apbur ar visu augstāk uzskaitīto, tāpēc ir grūti izteikt nosodījumu meitenei, ka burtiski piecas minūtes pēc iepazīšanās
abi atrodas vienā gultā.
Jau pavisam drīz jaunizceptie mīlnieki dodas uz Komo ezeru, kura gleznaino krastu greznajās villās no svešām acīm slēpjas bagātie un slavenie. Vienā no
šādām lepnām pilīm dzīvo ekscentrisks mākslas darbu kolekcionārs. Klīst runas, ka viņš patronē visnoslēpumaināko mākslas pasaules vientuļnieku –
ģeniālo mākslinieku Džeromu Debni, kas jau vairākus gadus neizrāda savas gleznas.
Neviens nezina, ar ko nodarbojas leģendārais D. D. un ko viņš slēpj savā darbnīcā, bet katrs viņa gleznojums var maksāt veselu bagātību.
Veikli manipulējot ar augstprātīgā varoņa azartiskumu, kolekcionārs piedāvā saviem viesiem neparastu darījumu. Negaidīti situācija kļūst nekontrolējama
un noved pie neparedzētām sekām. Viss norisinās pavisam ne tā, kā iecerēts. Iedomības un mākslas sadursme uz dzīvību un nāvi. Viss būs atkarīgs tikai
no tā, cik tālu mūsu nodevīgais melis aizies, alkās pierādīt savu pārākumu un varu.
P.S. Atgriezīsimies pie jautājuma, ko var uzskatīt par mākslu? Tukšs audekls ar slavena mākslinieka parakstu vai jebkura rūsgani oranža ķecerība rāmī –
tās kļūs par mākslas objektu?
Filma neļauj skatītājam garlaikoties, piesakot arvien jaunus sižeta pavērsienus. Daži brīži tajā raisa neveiklību, pat sajūsminošu diskomfortu, bet tās ir
satriecošas ainas, par kurām runās vēl ilgi.
Oriģinālvaloda: angļu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu, krievu
BALTIJAS PĒRLE - TĒVS | 97 MIN

15:43 ceturtdiena, 2020. gada 1.
oktobris

# 115 Page 5 of 7 © Vista Entertainment Solutions Ltd

Splendid Palace

The Father, 2020, Lielbritānija, Francija, 97 min
Režisors: Florians Zellers
Lomās: Entonijs Hopkinss, Olīvija Kolmane, Rufuss Sjūels, Olīvija Viljama, Imodžena Pūtsa
Laiks ir nesaudzīgs. Mūsu vecāki – visstiprākie, uzticamākie aizstāvji – reiz pārvēršas ievainojamos un apjukušos bērnos. Viņi aizmirst elementāro,
apmaldās realitātē un vairs nespēj atcerēties tavu vārdu. Mēs neesam gatavi redzēt viņus tādā bezspēcībā un atsakāmies ar to samierināties.
Mēs neapzināmies, kas viņiem – joprojām enerģiskiem un spēkpilniem – jāpiedzīvo. Veltos mēģinājumos atrast glābjošu bāku starp asajām klintīm visapkārt
viņu prāts pārvēršas caurā kuģī.
Novecot ir garlaicīgi, bet tā ir vienīgā zināmā iespēja dzīvot ilgi.
Aizejošā laikmeta vīrieši ir lepni un augstprātīgi, jautri un izaicinoši, ekscentriski un sarežģīti.
Entonijs ir sibarīts un bonvivāns, kam piemīt izcila humora izjūta un pievilcīgums. Viņš pieradis ņemt no dzīves visu, ko spēj. Grezns dzīvoklis respektablā
Londonas rajonā, plaša bibliotēka ar ziemas dārzu un gādīga meita, kas jau kuro reizi cenšas nokārtot savu privāto dzīvi.
Valdonīgi sēžot savā iemīļotajā krēslā un klausoties Vivaldi vai Debisī liegajās skaņās, Entonijs izklaidējas ar to mazumiņu, kas vēl sagādā viņam prieku –
metodiski tiranizē kārtējo aprūpētāju un līksmo, vērojot viņas apkaunojošo bēgšanu.
Negaidīti viņš saprot, ka ierastie apstākļi, par kuru rutīnas izturīgumu viņš nešaubījās, sāk pieņemt dīvainu veidolu, bez pēdām pagaistot no viņa apziņas.
Ievainotā atmiņa pārvērš dzīvi piepešos atklājumos un satricinājumos – tie ir neizskaidrojami un neizprotami. Pasaule grūst, sabirstot sīkās lauskās, kuras
viņš nespēj savākt kopā. Ar sajūtu, ka iedzīts aizslīdošās realitātes slazdos, viņš bruņojas, lai aizstāvētos un pielāgotos izdziestošās atmiņas valodai.
Šī ir emocionāla ugunsvētra, viena no Entonija Hopkinsa izcilākajām lomām un desmitgades iespaidīgākā filma – skaudri dziļa, neiedomājami precīza
detaļās un iedvesmojoši cilvēcīga.
Iespējams, “Tēvs” salauzīs jums sirdi, tomēr to nedrīkst nenoskatīties. Šī ir tā pieredze, no kuras daudzi vēlas izvairīties, nojaušot tās mokpilnumu un
neizbēgamību.
Filma – piedošana, bez kuras visam pārdzīvotajam nebūs nekādas jēgas. Filma – nonākšana vienatnē, kas katram dažkārt vajadzīga, lai sadzirdētu sevi un
saprastu, ka neesi vientuļš un nevajag ne no kā baidīties.
Un visbeidzot, šī filma ir atvadas. Vienmēr skumjas, jo tās ietver izpratni par to, ka atmiņas par kādu ir vienīgais, kas mums paliek.
Oriģinālvaloda:angļu
Sinhronais tulkojums austiņās: latviešu, krievu


VĒL PA MĒRIŅAM 
Druk, Dānija, Nīderlande, Zviedrija, 2020, 110 min
Režisors: Tomass Vinterbergs
Lomās: Madss Mikelsens, Tomass Bo Lārsens, Larss Rante, Marija Bonvī, Susse Volda u.c.

KANNU KINOFESTIVĀLA OFICIĀLĀS PROGRAMMAS FILMA
Vai esat gatavi riskēt, lai uzzinātu, kā kļūt bezrūpīgi laimīgam? Vai pazīstat nepamatota prieka sajūtu? Iespējams, jums trūkst viegla reibuma, lai baudītu un uztvertu dzīvi spilgtāk un pilnestīgāk?
Šo strīda karstumā vieglprātīgi izvirzīto teoriju nolēma pārbaudīt mūsu stāsta naivie varoņi. Kāds norvēģu zinātnieks, kas aizvada dienas un naktis skarbajos ziemeļu platuma grādos, itin kā esot apgalvojis, ka jau no piedzimšanas brīža mums izteikti trūkst alkohola asinīs, tāpēc “ciešam no pārlieka aizdomīguma un nespējam uztvert apkārtējās pasaules bagātīgo daudzveidību.” Nu, vēl pa mēriņam! Ko tik neizdarīsi zinātnes attīstības un Visuma izpētes paplašināšanas labad! Vīna pokāls no rīta, alus pinte pusdienlaikā, viskija glāze vakarā – strikti pētniecības nolūkos, kā Hemingvejs vai Čērčils. Kāpēc gan ne? Apskaužamais entuziasms un bezbailīgā izlēmība, ar kādu viņi tiecas izzināt cilvēka iespēju dzīles ceļā uz reibinošas laimes sasniegšanu, apkārtējiem kļūst par negaidītu atklājumu. Kas gan cilvēkiem traucē vienkārši pievienoties un izbaudīt? Lai kā nu būtu, situācija kļūst nevadāma un mūsu varoņiem nāksies pieņemt sarežģītu lēmumu. Labi, vēl pa mēriņam un tad pa mājām.

Oriģinālvaloda: Dāņu
Subtitri: latviešu, krievu


MANS MĪĻĀKAIS KARŠ
Animēts dokumentālais stāsts par pieaugšanu aukstā kara laika apstākļos Latvijā no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai. Filma Mans mīļākais karš ir animēts dokumentālais stāsts, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku. Filmas varones Ilzes iekustinātās atmiņas ir kā pirkstu nospiedumi, kas ļaus arī citiem pieskarties laikam, kāds tas bija no 1970. gadiem līdz neatkarības pasludināšanai.

Lomas ierunājuši Mare Eihe, Madara Bore, Regīna Razuma, Kaspars Znotiņš un citi. Filma “Mans mīļākais karš” ir Latvijas–Norvēģijas kopražojums, kas tapis, studijai “Ego Media” sadarbojoties ar norvēģu kompāniju “Bivrost Film” un Latvijas studiju “Tritone Studio”; filma veidota ar Nacionālā kino centra un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

9.oktobrī plkst. 18.00 īpašais seanss ar radošo komandu!


RIGA IFF: KUR PATIESĪBA? 
Sniegotās pagājušā gadsmita sākuma Rīgas ielās zirgi velk atsperratus, pie Kristus Piedzimšanas katedrāles sastopas iemīlējušos studentu pāris, pa Aleksandra bulvāri slīd tramvajs un alejās trīs kaili koki. Lai nesaltu, pār Operas tiltiņu ejošie vīrieši sabāzuši rokas kabatās, bet sievietes – kažokādas mufēs... Stāsts gan norisinās kādā vārdā neminētā vietā ārpus nometinājuma joslas.
No Besarābijas guberņas atbraukusī Adele Vaizekinda ir universitātē kursu brīvklausītāja, jo ebreju uzņemšanai noteiktās kvotas beigušās. Drīz pienāk satraucoša vēsts – tā kā viņai te nav tiesību uz dzīvesvietu, policija aicina trīs dienu laikā atstāt pilsētu. Nevēlēdamās ar to samierināties, Adele reģistrējas kā prostitūta. Kamēr viņas mīļotais Rafails Edelhercs dodas apraudzīt vārgstošo tēvu, meiteni arestē uz aizdomu pamata par iereibuša kunga aplaupīšanu. Ieslodzījumā viss pieredzētais izsauc nervu drudzi, ataust atmiņā laimīgā bērnība un vecāku bojāeja ebreju grautiņos...
Senākā saglabājusies Latvijas teritorijā uzņemtā spēlfilma. Šī traģiskā mīlasstāsta noslēgums, kurā izmisušais Rafails pats saltā naktī mirst pie Adeles kapa, ir zudis. Scenārijs balstīts jurista, literāta un Pasaules ebreju kongresa idejas autora Ābrahama Šaikevica Šomera lugā Uz jūras un Elisa salā (Afn yam un Ellis Island), kas vairākkārt ekranizēta un iestudēta teātrī.


Vairāk informācijas: http://rigaiff.lv
 

Ar visu "Splendid Palace" kinorepertuāru un senasu laikiem var iepazīties lapā https://www.splendidpalace.lv/lv