Labākie literatūrā – ko lasītāji domā par latviešu autoru darbiem

Raidījumā par grāmatām spriež lasītāji – Edgars Lāms, Liepājas Universitātes humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesors, Kurzemes humanitārā institūta vadošais pētnieks, Igeta Gredzena, bibliotekāre, Pārventas bibliotēkas vadītāja, un Mārtiņš Laizāns, Latvijas Universitātes pētnieks, viespētnieks Ludviga Bolcmaņa institūtā Insbrukā, Austrijā.

Kopumā lasītājus priecē, ka nominantu vidū ir arī mazāk titulētu rakstnieku. Pēc E. Lāma vārdiem tas nozīmē to, ka rakstītāju loks ir plašāks nekā pirmajā brīdī šķiet. M. Laizāns arī uzskata, ka tas norāda uz visai plašu oriģinālliteratūras klāsta esamību.

Vairākus atzinīgus vārdus no lasītajiem iegūst Rvīna Vardes īsprozas darbs “Kas te notiek?”, kas šogad nominēts spilgtākās debijas kategorijā. Pēc M. Laizāna domām šis darbs ar savu absurdo un komisko pieeju situācijai palīdz to labāk izprast nekā pētījumos balstīti ieteikumi. Kopumā lasītāji atzīst, ka īsprozas jomā ir bijuši daudzi labi krājumi – M. Laizāns bez nominētā R. Vardes krājuma atzinīgi vērtē arī arī O. Vizbuļa un A. Kupriša darbus.

I. Gredzena atzīst, ka J. Rokpeļņa dzejas krājums ir viens no dzeju krājumu favorītiem. Savukārt E. Lāms atzinīgi vērtē S. Vensko dzeju, kuru raksturo kā labu dzejas krājumu, kas spēj pārsteigt ar savu eksistenciālo dramatismu. S. Vensko dzejā sastopama liela emocionalitāte, īpaši sievišķīgā emocionalitāte, kas reizēm ir sakāpināta līdz baltkvēlei.

Tāpat labi tiek vērtēts S. Košeļevas darbs “Vientulības ministrija”, kas pēc E. Lāma domām pauž kvalitatīvu vēstījumu un ir ar bagātīgu valodu, atsedzot nesaudzīgus attiecību atkailinājumus ne tikai par vientulības, bet arī par vienaldzības tēmu.

I. Gailes “Skaistās” pēc I. Gredzenas vārdiem tiek minēta kā suģestējoša lasāmviela, kas atstāj spēcīgi pēcgaršu. No bērnu grāmatām I. Gredzena īpaši atzīmē V. Ķeras grāmatu, kas pēc novērojumiem arī patīk bērniem.

Tomēr lasītājos neizpratni raisa fakts, ka balva ir paredzēta tikai dzīvajiem autoriem. Lasītāji atzīmē, ka šo punktu vajadzētu pārskatīt un atļaut balvu saņemt arī darbiem, kuru autors ir miris. Kā piemērs tiek minēts L. Brieža romāns “Vilcene un atraitnis”. Pēc M. Laizāna domām vajadzētu paplašināt arī latviešu literatūras jēdzienu, kas ļautu ienākt arī citām, netradicionālām un mūsdienām atbilstošām literatūras formām šī konkursa redzeslokā. 

Par darbiem, kas arī varētu būt iekļautas nominācijām, tiek minētas A. Kupriša “Berlīne” un I. Dreimanes “Vēstule ar pielikumu”. E. Lāms uzskata, ka vajadzētu atzīmēt arī literatūras pētniecības darbus un skatīt tos kompleksi ar literāriem darbiem.

Šogad balvai nominētie darbi.

Balvu pasniegšana ceturtdien, 2020. gada 30. aprīlī, uzreiz pēc raidījuma "Panorāma", plkst. 21.05 kanālā LTV1.