Pakss. Stāsts par puisēnu un lapsu
Ir daudz stāstu par bērniem un dzīvniekiem: par klasiku kļuvušais E. Naita garstāsts “Lesija atgriežas mājās”, E. Ibotsones “Kāds suns un viņa zēns”, N. Vanjē “Bella un Sebastjēns” un daudzi citi. Nu tiem pievienojas Sāras Penipārkeres “Pakss”, smeldzīgi sirsnīgs un gaišs vēstījums par zēnu un lapsu.
Lieliem un maziem dzīvniekmīļiem šī būs grāmata, kuru lasīt un pārlasīt, grāmata, kas raisīs pārdomas un mudinās vismaz šad tad rēķināties ar to būtņu vajadzībām, kuras mēs – cilvēki – pamazām vien izstumjam no viņu dabiskās vides. Šī grāmata ir atgādinājums, cik neparasta un cieša var būt saikne starp bērniem un dzīvniekiem, ka bērni bieži vien ir sirdsgudrāki par pieaugušajiem, – un vienlaikus tā iepazīstina ar savvaļas lapsu dzīvi un paradumiem. Džona Klasena melnbaltās ilustrācijas bagātina tekstu, ļaujot vēl labāk iepazīt Paksu un Pīteru.
Pīters un Pakss bijuši nešķirami, kopš zēns izglāba lapsēnu un
pārnesa mājās. Taču kādu dienu notiek neparedzamais: Pītera tēvs
dodas karā un liek dēlam palaist lapsu savvaļā.
Aizvests uz vectēva mājām trīssimt jūdžu attālumā, Pīters saprot,
ka neatrodas tur, kur viņam vajadzētu būt, – līdzās Paksam.
Mīlestības, uzticības un skumju mudināts, zēns dodas ceļā,
lai atrastu lapsu un abi atkal būtu kopā. Tikmēr Pakss neatlaidīgi
gaida savu zēnu, iekuldamies dažādos piedzīvojumos un atklādams
daudz jauna… Pirms lielās sastapšanās abi kļūst gudrāki un
pieaugušāki, izzinot pasauli un atrodot savu īpašo vietu tajā.
Pārsteigums un skumjas mīsies ar prieku un aizkustinājumu, lasot šo
stāstu par draudzību un uzticēšanos, kā arī neizpratni, nodevību un
ļaunumu. Kopā ar Pīteru un Paksu lasītājs drosmīgi dosies ceļā, lai
pēc daudzum daudzām likstām un arī jaunu draugu atrašanas pašās
grāmatas beigās atkal sastaptos.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
Ieskaties: www.zvaigzne.lv