“Liels un mazs” 2020. gadā izdoto grāmatu TOP

Pirmo vietu šajā topā ieņem Jurgas Viles un mākslinieces Linas Itagaki komikss “Sibīrijas haiku”, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
1941. gada 14. jūnija deportācija izstāstīta grafiskā stāstā. Komiksa valoda, kurā vienlīdz aktīvi darbojas gan vārdi, gan attēli, spilgti attēlo desmitgadīga zēna pasauli un ļauj tajā ieiet ļoti dziļi un personiski. Grafiskais stāsts "Sibīrijas haiku" atklāj ne tikai grāmatas galvenā varoņa Aļģa likteni: tādus sāpīgus stāstus sirdī glabā daudzi lietuvieši un tieši tāpat arī latvieši. Taču, nepierakstīti un neuzzīmēti, šie stāsti var nogrimt aizmirstībā.
Tulkotāja un autores par šo grāmatu saņēma Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu, grāmata iekļauta lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu un jauniešu žūrija” kolekcijā. 

Otrajā vietā ir jau 2019. gadā lielu popularitāti guvusī ornitologa Viestura Ķerus sarakstītā grāmata “Meža meitene Maija” ar Didža Upena ilustrācijām. Tā ir humāna un jūtīga, bet ne sentimentāla, no klišejām brīva, zināšanās balstīta proza. Sapludinot paša bērnībā piedzīvoto, savu bērnu dzīves epizodes un biologa zināšanas, autoram izdevies radīt dzīvas, ticamas ainas, kas var palīdzēt ģimenēm veidot cieņpilnas attiecības ar dabu. Viesturs Ķerus par grāmatu “Meža meitene Maija” saņēmis Latvijas literatūras gada balvu un Jāņa Baltvilka balvu par debiju bērnu literatūrā “Jaunaudze”, tā iekļauta lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu un jauniešu žūrija” kolekcijā.

"Liels uz mazs" 2020. gada grāmatu TOP. Publicitātes foto

Trešajā un ceturtajā topa vietā ierindojas dzejoļu krājumi. 3. vietā ir Jura Kronberga dzejoļu krājums “Laika bikses”. Māksliniece Anete Melece papildinājusi tekstu ne tikai asociatīvi, bet arī sižetiski, veidojot savu interpretāciju abu grāmatas varoņu — laika un laika vērotāja īpašībām un sacerot viņu dzīves notikumus. Meleces asprātīgā pasaules uztvere, zīmējuma vieglums un spontanitāte ir radniecīga Jura Kronberga zobgalīgajai prātniecībai, bet viņas radīto tēlu bērnišķīgais mīļums spēj tuvināt tekstu gados jaunākam lasītājam. Savukārt 4. vietā ir Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Bērns, kas neiekrita”, ko ilustrējis mākslinieks Reinis Pētersons. Krājuma dzejoļi veltīti bērnu drošībai, traumām un bīstamajām situācijām, no kurām jāiemācās uzmanīties. Abi dzejoļu krājumi iekļauti lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu un jauniešu žūrija” kolekcijā. 

Viesturs Ķerus par grāmatu “Meža meitene Maija” saņēmis Latvijas literatūras gada balvu un Jāņa Baltvilka balvu par debiju bērnu literatūrā “Jaunaudze”, tā iekļauta lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu un jauniešu žūrija” kolekcijā.

Topa 5. vietu ieņem Svena Nūrdkvista grāmata par večuku Petsonu un kaķi Findusu “Pankūku torte”, ko no zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane. Līdz ar “Pankūku tortes” izdošanu atkārtoti izdota arī grāmata “Kad Finduss bija maziņš un pazudis”.

Arī 6. un 7. vietā ir tulkojumi no zviedru valodas: Ulfa Starka dzejoļu krājums “Zvēri, kurus nav redzējis neviens, tikai mēs” ar Lindas Bundestamas ilustrācijām ierindojies 6. vietā, bet tam seko Pēra Nīlsona grāmata “kā suns kā kaķis” - vienkāršs, taču emocionāli dziļš romāns jauniešiem. Gan Ulfa Starka dejoļu krājums, gan Pēra Nīlsons romāns iekļauts lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu un jauniešu žūrija” kolekcijā. 

8.vietu topā ieņem mūzikas pedagoģes un bērnu dziesmu autores Daces Kravales debija bērnu literatūrā “Dorabellas istaba”, ko krāšņi ilustrējusi jaunā māksliniece Vivianna Maria Stanislavska. Šī grāmata mudina nebūt vieglprātīgi nevērīgiem pret vecām lietām un veciem laikiem, kurus var neiedziļinoties aizmest un aizstāt ar jauniem. Stāsta gaitā bērni sastopas ar restaurācijas jēdzienu, pievērš uzmanību vecu lietu vēsturiskajai un cilvēciskajai vērtībai, tajās iemiesotajām attiecībām, bet līdztekus tiek akcentēta radoša izdoma un spēle gan ģimenes ikdienā, gan bērnu jaunradē, gan radošās profesijās.

Topu noslēdz iemīļotie animācijas filmu un grāmatu varoņi Lupatiņi: 9. un 10. vietā ierindojas interaktīvo uzdevumu grāmatu sērijas “Kā Lupatiņi mācījās” grāmata “Lupatiņi laukos” un runājošā pildspalva. Sērijas “Kā Lupatiņi mācījās” grāmatas izskatās pēc parastām bilžu grāmatām, bet kļūst ļoti neparastas, kad tiek ieslēgta runājošā pildspalva, kas tiešām prot runāt – gan Kaķa, gan Lupatiņu balsīs. Pietuvinot pildspalvu attēliem, tā stāsta stāstus, dzied dziesmas, skaita dzejoļus un uzdod lasītājam vairākus simtus jautājumu un uzdevumu. Sērijā pašlaik pieejamas četras grāmatas.

Grāmatas izdotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas,  Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa", Eiropas reģionālā attīstības fonda programmas “Interreg Estonia-Latvia”, Lietuvas Kultūras institūta, Zviedrijas mākslas padomes  un somu literatūras popularizēšanas organizācijas FILI atbalstu.