Izdevniecība "Liels un mazs" nosauc pirktākās bērnu grāmatas

Bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs" atkārtoti izdod trīs lasītāju iemīļotas grāmatas un nosauc savu 2021. gada pirktāko izdevumu topu.
Šogad jau paspēts atkārtoti izdot trīs lasītāju iemīļotas grāmatas.

FOTO: Publicitātes foto

Šogad jau paspēts atkārtoti izdot trīs lasītāju iemīļotas grāmatas.

Šo gadu izdevniecība “Liels un mazs” aizsākusi ar trīs lasītāju iemīļotu grāmatu atkārtotiem metieniem – atkal pieejams Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Iekšiņa un āriņa”, kas pirmizdevumu piedzīvoja tālajā 2000. gadā, kā arī igauņu autora Andrusa Kivirehka īsstāstu krājums “Kaka un pavasaris”. Atkārtoti izdota arī Anetes Meleces bilžu grāmata “Kiosks”. Melece 2021. gada decembrī saņēma Kultūras ministrijas Izcilības balvu par grāmatas “Kiosks” starptautiskajiem panākumiem. Līdz šim “Liels un mazs” pārdevis grāmatas tulkošanas un izdošanas tiesības jau 20 pasaules valodās. 

Grāmatas varones Olgas ceļojums turpinās arī Latvijas Leļļu teātra izrādē “Kiosks” un bērnu operā Vācijā.

Savukārt “Liels un mazs” 2021. gadā izdoto grāmatu klāstā populārākais bijis Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Kaķis uz klavierēm” ar mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijām. Grāmatā apkopoti 23 dzejoļi – no jautra skaitāmpanta līdz liriskai balādei, tādēļ tā ir saistoša gan pašiem mazākajiem bilžu grāmatu lasītājiem, gan arī pieaugušajiem.    
Viens no nozīmīgākajiem tēliem Anitas Paegles daiļradē ir kaķis, ko māksliniece attēlojusi gan grāmatu ilustrācijās, gan Latvijas Bankas monētā, gan pastmarkās. Ineses Zanderes dzejoļos sastopamo kaķu daudzveidība ļāvusi māksliniecei radoši strādāt šī tēla visplašākajās robežās, kaķu spilgtos raksturus papildinot ar pilsētas ainavām, vēsturiskām ēkām, dažādām reālām detaļām.

Arī topa trešajā un devītajā vietā ierindojušās Ineses Zanderes grāmatas. 


Garstāsta “Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu” otrā burtnīca “Bunkurs” ar Reiņa Pētersona ilustrācijām ir topa 3. vietā. Grāmata turpina stāstu par mazo zēnu Zigi – Zigfrīdu Ojaru Lipki un viņa vecākiem Žani un Johannu, kuri Otrā pasaules kara laikā izglāba vismaz 55 nāvei nolemtos ebrejus. Viens no glābējiem bija arī Zigis, kurš kopā ar savu draugu – suni Džeri – sargāja slepeno bunkuru savās mājās Ķīpsalā. Stāsta otrajā daļā astoņgadīgais Zigis palīdz rakt paslēptuvi, iemācās brīdināt par briesmām un tuvāk iepazīstas ar bunkura iemītniekiem, kuriem nav viegli izturēt saspiestību un neziņu. Kad traģiski beidzas tēva iecere ar jahtu vest izglābtos uz Zviedriju, zēnu pārņem bailes un vainas apziņa – varbūt tieši viņa netīšām izmestie vārdi ir šīs nelaimes iemesls? 
Savukārt 9. vietā esošās grāmatas “Divas Almas” ar mākslinieces Anetes Bajāres-Babčukas ilustrācijām galvenais adresāts ir pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni. Tā ir dāsni ilustrēta un teksta daudzums lappusēs ir salīdzinoši neliels. Savukārt grāmatas tēma un stils var uzrunāt arī pieaugušos lasītājus. Meitenītes Almas dzīvē starp realitāti un iztēli nav novilkta stingra robeža, kā tas mēdz būt daudziem bērniem. Almai, vasaru pavadot laukos, līdzās mazai ciema kapsētai, kur šad un tad notiek bēres, nav grūti uz sevi attiecināt pār kapu sētu sadzirdētos vārdus: “Mūsu Alma ir mirusi. Mēs vairs neredzēsimies!” un iztēloties sevi par nomirušu. 

Viņa cenšas saprast atšķirību starp dzīvajiem un mirušajiem, cilvēka attiecības ar savu vārdu, dažādu ar miršanu un piemiņu saistītu izteicienu nozīmi. 

Autore par šīm eksistenciālajām lietām raksta ar gaišu humoru, kurā nopietnība un smaids nav viens no otra atdalāmi.  

Topa 2. un 6. vietā ir divas igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatas. Otrajā vietā ierindojies ilgstoši iemīļotais īsstāstu krājums “Kaka un pavasaris”, savukārt sestajā vietā latviski pirmo reizi izdotais īsstāstu krājums “Ērms un feisbuks”, ko tāpat kā grāmatu “Kaka un pavasaris” no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš, bet ilustrējis Edmunds Jansons.

Reklāma
Reklāma

4. vietā ierindojas Ērikas Bērziņas dzejoļu krājums “Mammas dzejoļi”, ko krāšņi ilustrējusi Anna Vaivare. Krājums veidojies kā poētiski vērojumi par attiecībām kuplā ģimenē, izmantojot gan bērnu, gan vecāku skatpunktus, lai radītu dzīvu ģimenes kopības izjūtu. Savā ziņā tā ir ģimenes dienasgrāmata, bērni dzimst, aug, veidojas savstarpējās attiecības, tiek piepildīta, atklāta un aizvien paplašināta viņu pasaule. Taču dzejoļu tēlainība un autores spēja iejusties jebkurā ikdienas situācijā, kas tik pazīstama mazu bērnu vecākiem, padara šo ģimeni par savējo ikvienam lasītājam. 

“Mammas dzejoļi” iekļauti lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” kolekcijā.

Topa 5. vietu ieņem Signes Viškas un Elīnas Brasliņas bilžu grāmata “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu”. Grāmata ir Signes Viškas debija bērnu literatūrā un jau guvusi ievērojamus starptautiskus panākumus – “Liels un mazs” pārdevis grāmatas tulkošanas un izdošanas tiesības vācu, franču un čehu valodā. Grāmata stāsta par aizrautīgo un apņēmīgo Kati un viņas mierpilno vectēvu. Mazajai meitenei piemīt temperaments un vēlme nekavējoties rīkoties, lai piepildītu savas ieceres. Lēmumu pieņemšana viņai neprasa lielas pārdomas. Taču viņa apbrīno vectēva prasmi dzīvot rāmi un mierīgi, ieturot nemainīgu dzīves ritmu.

Topa 7. un 8. vietā ir tulkojumi no zviedru valodas: Ulfa Starka stāsts “Bēguļi”, ko tulkojusi Jolanta Pētersone, ar Kitijas Krauzeres ilustrācijām ierindojies 7. vietā. Sāpīgā slimību, vecuma un aiziešanas tēma, kurā gaismu ienes cilvēku savstarpējā mīlestība, ir ļoti aktuāla saspringtajā mūsdienu situācijā, kurā par šiem jautājumiem jādomā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ulfs Starks par to prot runāt ģeniāli vienkāršā, bet precīzā veidā un uzticību raisošā intonācijā. 
“Bēguļiem” seko Tūves Jānsones bilžu grāmata par muminiem “Kas notika pēc tam?” Mudītes Treimanes un Ineses Zanderes atdzejojumā – grāmatiņas notikumi un raksturi šķiet neprognozējami un brīžiem pat skarbi, tomēr mīļuma apgaroti.

Topu noslēdz bērnu un jauniešu iemīļotie spoku stāsti – 10. vietā ierindojas Māra Runguļa Pārupes spoku stāstu trešā grāmata “Asins lietus”. 

Triloģijas noslēdzošajā grāmatā “Asins lietus” skolotāja iesaista bērnus skolas žurnāla veidošanā. Sestklasnieki nolemj žurnālā ievietot savas apkaimes nostāstus. Izrādās, ka baisus notikumus ir piedzīvojusi arī viņu klases audzinātāja, kuras mājās notiek spoku stāstu vakars. Vai gliemeži tiešām var apēst cilvēku? Kāpēc no ķīmijas kabineta griestiem pil asins lietus, uz kurieni katru nakti pa sliedēm traucas spoku vilciens? Kāds spoks vēstulē viņiem pats atklāj savu noslēpumu… Arī šo grāmatu tāpat kā pirmo un otro trioloģijas izdevumu ilustrējis Kristians Brekte.