Stāsts par draudzību starp suni un cilvēku – “Brūnās acis”

Klajā nācis jaunās pašmāju autores Arlitas Laines debijas garstāsts visai ģimenei “Brūnās acis” – liriski dokumentāls, aizkustinošs un sirsnīgs vēstījums par draudzību starp suni un cilvēku.
Pusaudzes Arlitas ikdienu saviļņo priecīgs notikums: viņas ģimenē ienācis melns labradora kucēns ar brūnām acīm – Madors. 
(FOTO: Madara Rikveile)

FOTO: Publicitātes foto

Pusaudzes Arlitas ikdienu saviļņo priecīgs notikums: viņas ģimenē ienācis melns labradora kucēns ar brūnām acīm – Madors. (FOTO: Madara Rikveile)

Pusaudzes Arlitas ikdienu saviļņo priecīgs notikums – viņas ģimene ir kļuvusi kuplāka. Tajā ienācis melns labradora kucēns ar brūnām acīm – Madors. 

 

Arī Madora dzīvē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Atšķirts no mammas, brāļiem, māsām, ierastās jūras smaržas un priežu čiekuriem zem ķepām, viņš ilgi neskumst, bet aizrautīgi metas piedzīvojumos savās jaunajās mājās: iegūst draugus, plunčājas ezerā, kopā ar Arlitu sēž kalnā “pieneņu palagos” un mielojas ar svaigi ceptām kartupeļu pankūkām.
 

Autore ar patiesu sirds siltumu un neviltotu mīlestību ataino abu galveno varoņu dienu ritējumu, prasmīgi vērpjot stāstu gan no Madora, gan no Arlitas uzskatu, sajūtu un izjūtu prizmas. Lasītājs ir aculiecinieks tam, kā sapratne, draudzība un beznosacījumu mīlestība starp dzīvnieku un cilvēku veidojas, aug un kļūst arvien ciešāka. 
 

Stāstā kā pērlītes virtenē rindojas tēlainas un ļoti personiskas atmiņu miniatūras par smiekliem, pavasara peļķēs saslapinātām kājām, pirmajām peldēm tikko atkusušā dīķī, vizināšanos ziemā no kalniņa, svētku svinēšanu, svelmīgām vasarām, brišanu ziedošās pļavās un kopābūšanas līksmi. 

Grāmatas lappusēs, kā jau dzīvē, brīžiem pavīd pa kādai likstai un ķibelei un, gadiem ejot, gluži pašsaprotami ieskanas arī skumīgāki toņi, taču autore prasmīgi uzbur tiem sekojošu gaišumu, viešot ne vien cerību, bet ciešu ticību priekpilniem rītiem, saulainām dienām un nepārejošam jaunības sparam.
 

Reklāma
Reklāma

“Brūnās acis” uzrunā gan dzīvnieku, īpaši suņu, saimniekus, gan tos, kuri vēlētos par tādiem kļūt un pagaidām tikai apdomā četrkājaina drauga parādīšanos ģimenē. 

 

Šīs pārmaiņas nes sev līdzi nepieciešamību pārvarēt lielākas un mazākas grūtības, bet visam pāri virmo neviltotas laimes brīži.
 

Arlita Laine (1996) studējusi psiholoģiju Latvijā un Anglijā, specializējoties kriminoloģijas nozarē. Pirmie literārie mēģinājumi uzdzirkstījuši agrā bērnībā, sacerot atskaņu pantiņus, bet tagad top scenāriji, stāsti, miniatūras un tekstuāli noformējumi kā svētkiem, tā ikdienai.  
 

Pieejama arī e-grāmata.

www.zvaigzne.lv

Saistītie raksti