Zanei Daudziņai jauna dienasgrāmata "Mans kara gads"

Kad 2022. gada pavasarī dienasgaismu ieraudzīja aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas pirmā grāmata ar nepretenciozo nosaukumu “Dienasgrāmata”, nelielais sējumiņš ar pašas autores zīmētu vāka ilustrāciju ļoti strauji iekaroja lasītāju simpātijas. Visu mūžu būdama uzticīga paradumam rakstīt dienasgrāmatu, laikā, kad daudzām sabiedriskām aktivitātēm uz laiku punktu pielika un viedokļus šķēla Covid-19 pandēmija, Zane Daudziņa bija izlēmusi savas viena gada (2020.) laikā rakstītās pārdomas piedāvāt arī plašākai publikai, un publika to novērtēja. Vienkāršā, sadzīviskā valodā, ar trāpīgu humoru un labām vērotāja spējām rakstītajos dienasgrāmatas ierakstos lasītāji saskatīja paši sava pandēmijas laika atspulgus – bažas, šaubas, nedrošību par nākotni, ko vēl paspilgtina autores radošā profesija, tomēr Zanes rakstītajā jautās arī apņēmība meklēt un atrast ikdienā prieku un iedvesmu par spīti visam.
 

Tagad klajā nācis nosacītais “Dienasgrāmatas” turpinājums, kam autore devusi nosaukumu “Mans kara gads”. 

Grāmatas priekšvārdā Zanes dzīvesbiedrs, aktieris Vilis Daudziņš atklāj, ka, aizsākot 2022. gada pierakstus, Zane, protams, neparedz tos publicēšanai, jo 2022. gads it kā nesola neko neparastu – pandēmija sāk pierimt, dzīve atgriežas vecajās sliedēs. Tad pienāk 24. februāris – datums, kurā Zanes dienasgrāmatā nav ierakstu. Nākamajā dienā tie turpinās, taču ar jaunu, skaudru intonāciju, apjausmu, ka pasaule, kurā dzīvojam, ir neatgriezeniski mainījusies – izmainīta tā, kā pat pandēmija to nespēja. 

Krievijas agresīvais karš Ukrainā Zanes grāmatai vijas cauri kā ne vienmēr skaidri verbalizēts, bet visu laiku fonā dunošs draudīgs tonis. 

Tekstā atspoguļojas viss, ko tobrīd juta teju ikviens – šoks, dusmas, smeldze un neizpratne. 

Un tomēr “Mans kara gads” ir gaiša grāmata – tajā, salīdzinot ar “Dienasgrāmatu”, pat ar vēl lielāku apņēmību un spītību autore meklē un atrod spēka un prieka avotus, kas tik nozīmīgi, lai saglabātu skaidro saprātu, radošo garu un cilvēcību. 

Grāmatas vāku rotā tas pats zīmējums, kas bija redzams uz “Dienasgrāmatas” vāka, tikai šoreiz iekrāsots Ukrainas karoga krāsās – tajās krāsās, kuru uzvarai autore tic.

Atsvaidzinot tekstu ar gaumīgiem vizuāla humora pieskārieniem, grāmatas lappuses rotā krāsaini Viļa Daudziņa zīmējumi. 
 

Pieejama arī e-grāmata. 

www.zvaigzne.lv