No jauna izdots kulta romāns “Meistars un Margarita” Ojāra Vācieša tulkojumā

Romāns – leģenda. Lasīts, apspriests un pārlasīts, pat cietvāku eksemplāri daudziem nolasīti līdz mīkstiem stūrīšiem un ausainām lapām… Grāmata, par kuru sarakstīti neskaitāmi pētījumi un studiju darbi. Romāns, kuru var lasīt arvien no jauna un arvien no jauna atrast tajā vēl neiepazītu slāni, agrāk nepamanītu mājienu.

Mākslinieks Artūrs Bērziņš romānam piešķīris jaunu vāku, uz kura ir teju visi romānā sastopamie varoņi, kā arī bagātinājis romānu ar vairākām melnbaltām ilustrācijām. 

Ja vēl neesat lasījuši – šis ir darbs, kas jūs bagātinās. Ja tas ir aizklīdis no jūsu grāmatplaukta, tagad ir iespēja to iegūt no jauna. Izrādās, Latvijā ir vismaz viena jau pieaugušu cilvēku paaudze, kas nezina šo romānu – iepazīstiniet ar to savus jauniešus! Dāviniet viņiem izzināšanas prieku un literāro baudījumu, apspriediet to kopā ar savējiem un izbaudiet kopību, kas iespējama vien līdzīgi domājošajiem.

Filozofisks darbs? Alegorija? Satīra? Fantāzija par reliģijas un ētikas tēmu? Himna mīlestības visspēcībai? Romāns par Sātana duālo dabu? Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita” ir grāmata, kuru raksturot dažos vārdos ir neiespējami. Taču lasīšana ir viegla un vienkārša, un pirmajā reizē to iespējams lasīt kā maģisku piedzīvojumu romānu. Tā darbība risinās divos laikos: Maskavā pirms apmēram simt gadiem un Jeruzalemē pirms diviem gadu tūkstošiem.

Karstā maija mēneša pievakarē dzejnieks un literatūras funkcionārs spriež par to, vai Jēzus ir dzīvojis, un abu sarunā nejauši iesaistās svešinieks. Viņš esot brokastojis ar Kantu, zinot, ka Jēzus tiešām ir dzīvojis un varot precīzi pasacīt, no kā mirs sarunas dalībnieki… Tikmēr kādā namā skumst Margarita, kura zaudējusi savu mīļoto Meistaru… Dzīvoklī Maskavas centrā tiek rīkota balle par godu Sātanam… bet Jeruzalemē Poncijs Pilāts mokās ar migrēnu un ir spiests pieņemt grūtāko lēmumu savā mūžā…

“Esmu piedzīvojis laiku, kad “Meistara un Margaritas” zināšana līdzinājās piederībai pie slepenas brālības. Atlika vien svešā kompānijā nocitēt rindas no romāna, un sarunu biedru attieksme mainījās – pēkšņi kļuvi savējais. 

Mūsdienās diezin vai tā notiek. [..] Ticēt vai neticēt augstākiem spēkiem – tas lai paliek jūsu ziņā, bet piebildīšu, ka naktī, kad viņsaulē tika aizsaukta romāna tulkotāja – latviešu Meistara – mīļotā Margarita, Ojāra Vācieša muzeja skursteni saspēra zibens. 
Balle pie Volanda turpinās,” saka rakstnieks Arno Jundze.
No krievu valodas tulkojis Ojārs Vācietis.