LNO izrādē "Pīķa dāma" satiksies zvaigžņu sastāvs – Kristīne Opolais un Aleksandrs Antoņenko

Mūzikas kritiķe Šērlija Āptorpa laikrakstā The Finansial Times pēc 2005.gada Rīgas Operas festivāla rakstīja: „2005.gada gada Pīķa dāma ir triumfs. Šoreiz, Žagara režija ir pārliecinoša un aizraujoša, viņa koncepcija groda un pamatīga, viņa skatuves mākslinieku komanda spēcīga un jauno solistu izpildījums saviļņojošs. Daļa veiksmes pierakstāma neparasti talantīgajam 26-gadus vecajam galvenajam diriģentam Andrim Nelsonam, kurš ir labāks nekā jebkuram būtu tiesības šādā vecumā būt. Liekas, ka Nelsonam ir viss. Autoritāte, spēcīga arhitektūras sajūta un dramatisms, stila izpratne, skaidra tehnika, spēja parādīt smalkumus visā to daudzšķautņainībā, jutīgums dzirdēt savus dziedātājus un milzums kūsājošas enerģijas. Ar šāda kalibra mūziķi pie diriģenta pults izdotos gandrīz jebkurš iestudējums. Dziedātāju sastāvs ir vislabākais kādu vien varētu vēlēties jebkur pasaulē. Jaunais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko ir Hermaņa iemiesojums, trauksmains un absolūti neatvairāms, ar milzīgu, muzikālu, nenogurdināmu balsi, kuru viņš tik skaisti prot kontrolēt.  Nav šaubu, viņu gaida liela karjera. Kristīnes Opolais Ļizai piemīt savvaļas zvēra lokanais skaistums, neticama kaislība un aizkustinoša, spoža, saistoša skaņa.”

Iestudējums tika rādīts LNO viesizrādēs Luksemburgā 2009.gada janvārī un festivāla Pārsteidzošā Latvija ietvaros Bordo teātrī 2005.gadā. Pēc viesizrādēm Luksmeburgā laikrakstā Tageblatt recenzents Marks Veinahters rakstā Velnišķīga spēles apsēstība akcentēja: "Režisors Andrejs Žagars variatīvi bagātajā iestudējumā ar trāpīgu lokālo kolorītu un iespaidīgu noskaņu glezniecību uz skatuves uzbūra fascinējošu un aizraujošu psiholoģisko spēli, kas nebija ne klasiski antikvāra, ne modernistiski pārspīlēta. Andrejs Žagars apzināti rāda Hermani sevī iegrimušu dīvaini, kuru viņa biedri izsmej un sabiedrība izstumj, kā autsaideru svešā zemē."

Iestudējuma pirmizrāde notika 2005.gada 18.martā.

Iestudējuma radošā komanda: režisors Andrejs Žagars, scenogrāfs Aleksandrs Orlovs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis.

Brāļu Čaikovsku – komponista Pētera un libreta autora Modesta – kopdarbs tapa ārkārtīgi īsā laikā. Mūzika bija gatava 44 dienās, kas pavadītas Florencē. Pats komponists mīlēja un augsti vērtēja savu darbu: "Es rakstīju ar kvēli, pa īstam pārdzīvoju un izdzīvoju visu operā notiekošo: nonācu pat tik tālu, ka vienubrīd baidījos no Pīķa dāmas rēga parādīšanās. Ceru, ka mana jūsma, satraukums un kaisme atradīs atsaucīgas sirdis. Vai nu es pamatīgi maldos, vai arī Pīķa dāma tik tiešām ir šedevrs!" Un komponista rakstītie vārdi ir izrādījušies viedi. Hermaņa loma ir tenoru sapņu loma – pārbaudījums balss un aktieriskajai meistarībai, Ļiza – soprānu meistardarbs, Pīķa dāma – dziedātāju brieduma mēraukla. Šo trīs varoņu dīvainās attiecības un dažādās dzīves pāršķeļ pēkšņas kaislības. Un grūti atšķirt, kura no tām pazudina spēcīgāk - mīla vai spēles azarts. Viss tālākais - vien likteņa bezkaislīgi cirtieni.

Ieskaties: Latvijas Nacionālā opera

/REKLĀMAS PROJEKTS/